Bez ekspertu vērtējuma otrreiz izbeidz krimināllietu par Vīķes-Freibergas „vēja sakopšanas” projektu

Iesaki rakstu:

Liepājas domes 2007. gada rudenī izsludinātā konkursa Par pašvaldības īstenotās attīstības politikas analīzi oficiālais mērķis bija „izvēlēties kvalificētu pretendentu, kas piedāvā atbilstoši atklāta konkursa prasībām saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, ņemot vērā konkursam iesniegtos piedāvājumus un izvirzītos vērtēšanas kritērijus”.

Kvalificēties varēja tikai tādi uzņēmumi, kas pakalpojumu sniegšanai nodrošinātu īpaši kvalificētu publiskās pārvaldes un politikas plānošanas ekspertu. Nepieciešamās prasības bija – doktora grāds sociālajās zinātnēs, līdzdalība vismaz piecu normatīvo aktu izstrādē pēdējo piecu gadu laikā, vismaz pieci politikas plānošanas dokumenti vai stratēģisko mērķu formulējumi dažādās specialitātēs, ekonomikas sektoros vai dažādos politikas līmeņos, līdzdalība starptautiska līmeņa politiskajās norisēs, visbeidzot – arī pieredze publiskā tēla un komunikācijas ar sabiedrību veidošanā.

„Nolikums bija diezgan izplūdis, bet, kad mums bija saruna Liepājas domē, tad prasības bija diezgan detalizētas un to izpilde bija ļoti darbietilpīga. Mums tika uzrādīta Liepājas attīstības stratēģija vairākos desmitos kilogramu, un mūsu uzdevums būtu bijis sniegt diezgan precīzu un detalizētu izvērtējumu. Tur tika prasīts, piemēram, izvērtēt pilsētas transporta stratēģiju, kur būtu jāstrādā veselai komandai. Vēl tika prasīts izvērtēt sociālo infrastruktūru, skolu tīklu, visu, kas saistās ar pašvaldības pakalpojumiem. Tāpat tika prasīts veikt Karostas attīstības izvērtējumu no nekustamo īpašumu un ekonomiskās attīstības viedokļa, tādēļ mēs domājām, ka būs jāpiesaista arī nekustamo īpašumu speciālists. Mēs rēķinājām, ka tas varētu izmaksāt apmēram 40 tūkstošus latu, jo tika prasīts ļoti nopietns izvērtējums...” – tā konkursa priekšmetu vēlāk aprakstīja viens no interesentiem.

Ar šo apjomīgo prasību izklāstu tika sekmīgi atbaidīta lielākā daļa iespējamo pretendentu: nolikumu izņēma kopumā 11 interesenti, taču piedāvājumus iesniedza tikai divas kompānijas – uzņēmums Konsorts, kas bija gatavs aprakstītos uzdevumus veikt par 45 tūkstošiem latu (plus pievienotās vērtības nodoklis), un VVF Consulting, kas visu prasīto apņēmās izdarīt par gandrīz trīsreiz mazāku summu – 16 190 latiem (plus PVN). Likumsakarīgi ar zemāko cenu uzvarēja VVF Consulting.

Ar Vīķes-Freibergas uzņēmumu tad arī tika noslēgts līgums, kaut vēlāk no Liepājas domes piespiedu kārtā publiskotajiem dokumentiem izrietēja, ka VVF Consulting nav bijis pat precīzs darba uzdevums, savukārt noslēgtajā līgumā eksprezidentes uzņēmuma saistības par kvalitatīvu darbu aprobežojušās ar norādi, ka „izpildītājs ir atbildīgs par rūpīgu un profesionālu Pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un nosacījumiem un Pasūtītāja norādījumiem”.

Kad projekts bija pabeigts, kļuva skaidrs, ka VVF Consulting tikušas izvirzītas daudz zemākas prasības nekā citiem iespējamiem pretendentiem uz pašvaldības pasūtījumu: par vairāk nekā 16 tūkstošiem latu pašvaldība bija saņēmusi nevis nopietnu, detalizētu izvērtējumu, kāds sākotnēji tika prasīts, bet gan 13 lappuses garu Vīķes-Freibergas parakstītu sacerējumu ļoti sliktā latviešu valodā ar vidusskolēna līmeņa padomiem.

„Vēlēšanas ir tiešākais veids kādā veidojas atgriezeniskā saite starp balsstiesīgajiem vēlētājiem un viņu uz laiku izraudzītajiem priekšstāvjiem. Ja starp iedzīvotājiem vēlēšanu brīdī valdīs liela neapmierināta, ir ļoti iespējams ka vismaz daļa no patreizējiem domniekiem netiktu pārvēlēti. Viņu vietā tad tiktu ievēlēti citi, ar cerību ka tie labāk spēs atbildēt uz iedzīvotāju vēlmēm un vajadzībām,” – šādi Vīķes-Freibergas iesniegtajā dokumentā bija analizēta vēlēšanu ietekme uz pašvaldību (šeit un turpmāk saglabāta oriģinālā rakstība).

Analizējot iedzīvotāju apmierinātību ar pilsētu un tās pārvaldi, VVF Consulting bija informējusi domi, ka „diemžēl cilvēku apmierinātība ir augstākā mērā subjektīvs stāvoklis, ko lielā mērā iespaido no Domes pilnīgi neatkarīgi faktori, daudzi no tiem tik difūzi ka ļaudis pat nespētu precīzi noteikt, no kā viņu apmierinātība vai neapmierinātība būtu cēlusies”. Vienlaikus bija īpaši pieminēts, ka „pilsētniekiem savus domniekus vajadzētu spēt atpazīt pēc vārda un pēc vaiga. Ja tā nav – tad ir skaidrs ka domniekiem nav bijis pietiekami daudz tieša kontakta ar saviem vēlētājiem”.

Izvērtējot pilsētnieku „apmierinātību ar Liepājas pilsētu kā tādu”, Vīķes-Freibergas uzņēmums īpaši bija norādījis uz pilsētas kā cilvēku roku veidojuma dotajām iespējām: „Svarīgi būtu likt katram liepājniekam izjust, ka arī viņam pie tā ir savi nopelni un iespējamība šādā vai citādā viedā pielikt savu roku (kā piemēram, gādājot par sava balkona vai mājas priekšas sakoptību un labo stāvokli)”. Un līdzīgā līmenī bija gan visa pārējā galaziņojuma analīze, gan arī sniegtās rekomendācijas, kas brīžam bija vienkārši neizprotamas: tā, piemēram, cita starpā bija ieteikts „sakopt un izmantot” tādu pilsētas dabisko dotumu kā „dzejnieku apdziedātais vējš”, kā arī „izvērtēt, cik interesenti katru mēnesi konsultē LD mājas lapu” internetā un „monitorēt statistikas par Interneta pieejamību un pielietošanu Liepājā”.

Pēc šī dokumenta nākšanas klajā ļoti pārsteigti bija citi interesenti, kas konkursā bija izņēmuši tā nolikumu. „Tas, ko es tagad redzu, ne tuvu neatbilst tam uzstādījumam, kas bija mums. Tādēļ, kad mēs uzzinājām, ka uzvarējis ir pretendents, kurš to piedāvā par sešpadsmit tūkstošiem, mēs sapratām, ka pret tādu dempingu mēs neko nevaram pasākt. Biju zināmā mērā sašutis, ka kāds to piedāvā izdarīt par šādu summu. Katrā ziņā tas dokuments, kas šobrīd parādās atklātībā, ne tuvu nav tas, kas tur tika prasīts. Tur nav gandrīz nekā no tā, kas tika prasīts,” skaidroja viens no pārsteigtajiem uzņēmējiem.

Savukārt pēcāk, kad ierobežotas pieejamības informācijas statuss tika noņemts VVF Consulting starpziņojumiem un pārējiem dokumentiem, Liepājas pašvaldības vadībai nācās publiskot arī visu ar Vīķes-Freibergas un viņas dzīvesbiedra Imanta Freiberga līdzdalību notikušo darba apspriežu protokolus. Tad arī izrādījās, ka pirmie trīs VVF Consulting starpziņojumi faktiski bija nokopēti Liepājas pašvaldības pārstāves rakstītie dažādu tikšanos protokoli, kurus Vīķe-Freiberga par saviem starpziņojumiem uzdeva ar visām pašvaldības darbinieču ielaistajām gramatikas un drukas kļūdām.

Saistībā ar šiem faktiem Ekonomikas policijā tika sākts kriminālprocess, dažus mēnešus vēlāk to izbeidza, taču pēc prokuratūras iejaukšanās atkal atsāka. Savukārt šā gada 8. decembrī – precīzi divus gadus pēc kriminālprocesa sākšanas Ekonomikas policija to jau otrreiz ir izbeigusi, un, kā redzams no lēmuma par krimināllietas izbeigšanu, izmeklētājs ir aprobežojies tikai ar to personu nopratināšanu, kuras pašas šo pasūtījumu organizējušas vai uz tā rēķina nopelnījušas.

Vīķe-Freiberga, kā izriet no pratināšanas atstāsta, izmeklētājam paziņojusi, ka, iespējams, pašvaldībai visvērtīgākie esot bijuši nevis jau minētie VVF Consulting rakstiskie ieteikumi, bet gan iespēja pašvaldības darbiniekiem komunicēt ar konsultantiem – pašu eksprezidenti un viņas vīru. Analoģiskas liecības sniedzis arī viņas vīrs – VVF Consulting līdzīpašnieks, un arī par pasūtījuma veikšanu atbildīgais Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks par saņemto pakalpojumu izteicies visnotaļ atzinīgi – nekādu pretenziju sakarā ar padomiem par „vēja sakopšanu” pašvaldībai neesot.

Ekonomikas policija, kā izriet no lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu, divu gadu laikā nav uzskatījusi par nepieciešamu uzklausīt ne ekspertu vērtējumu par VVF Consulting darba rezultātu, ne citus interesentus, kuri 2007. gadā pēc pašvaldības izvirzītajām prasībām no līdzdalības konkursā atteicās.

Pēc šī gadījuma nav ziņu, ka VVF Consulting būtu pretendējusi uz vēl kādu valsts vai pašvaldības pasūtījumu. Kā rāda firmas.lv datubāze, līdz ar to strauji krities Vīķes-Freibergas un viņas dzīvesbiedra uzņēmuma apgrozījums, - 2009. gadā tas bijis vairs tikai Liepājas pasūtījuma apjomā (Ls 17 995), kaut vēl gadu iepriekš bija gandrīz 40 tūkstoši latu.

Seko mums