Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Bezprocentu lamatas

Raimonds Lejnieks - Puķe
19.08.2013.
Komentāri (14)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tev ir nepieciešama nauda remontam? Atdod mazāk nekā aizņēmies. Pirmais kredīts bez maksas. Šķiet visi ir dzirdējuši šādus reklāmas saukļus. Pārliecinātam kredītu neņēmējam tas jau sāk kaitināt. Bet šajā rakstā pievērsīsimies tiem, kas kaut reizi ir paņēmuši ātro kredītu.

Kas tad būtībā ir ātrais kredīts, - nav jābūt nekādam juristam, lai saprastu, ka te kaut kas nav kārtībā. Ja bankās cilvēkiem ar maziem ienākumiem un it īpaši cilvēkiem bez ienākumiem kredītus neredzēt kā savas ausis, tad turpretī dažādas ātro kredītu devēju kompānijas ir gatavas mest naudu kaut pakaļ. 

Kā darbojas ātrais kredīts un kā pie tā var tikt? Kā piemēru paņemsim ātro kredītu tirgus līderi AS 4finance, kas tautā plaši pazīstams kā Smscredit.lv, atveram lapu, aizpildām īsu reģistrēšanās anketu ar saviem pamatdatiem, no sava konta pārskaitām 1 santīmu kā apstiprinājumu savai identitātei, un aidā – varam izvēlēties, kādu summu aizņemties – līdz pat 200 latiem, izdarām vēl kādus divus, maksimums, trīs klikšķus, un nauda ieripo mūsu kontā. Un tas viss bez kādām klapatām, bez kādām izziņām, galvojumiem un citām formalitātēm. 

Ērti un vienkārši – vai ne? Tagad izejam no smscredit mājaslapas, izslēdzam datoru, aizejam aiz stūra uzsmēķēt, un aptuveni, kad mēs lēnā garā būsim pabarojuši vēzīti, uz tālruni atnāk sms par to ka mums kontā ir parādījusies nauda. Nu ko – dodamies tērēt… 

Pag, stop, sāksim visu no gala – paskatīsimies uz šo visu citādākām acīm. Atveram lapu, reģistrējamies, paņemam kredītu, labi, vēl nepaņemam – esam vieni no retajiem, kas izlasa piedāvātos noteikumus. Izskatās diezgan pabaisi, bet visinteresantākā daļa mūsu acīm paveras tad, kad tiekam līdz sadaļai par procentu likmes aprēķināšanu – personīgi man formula izskatās baisa. Ejam tālāk.

Nezinu, kā uz to skatās juristi, bet kaut kā dīvaini liekas, ka klikšķis datora ekrānā nozīmē parakstītu līgumu. Paši ātro kredītu devēji atrunājas ar patērētāju tiesību likuma pantu par distances līgumu, lai gan arī tas, manuprāt, ir diskutējams jautājums, jo šis pats likuma pants nosaka ka distances līgums ir pielietojams, ja patērētājs izteicis vēlmi līgumu saņemt šādā veidā. Vai no savas bankas konta pārskaitītais santīms un pāris datora peles klikšķi ir uzskatāmi par patērētāja vēlmes izteikumu saņemt līgumu virtuālā formā, tas atkal ir diskutējams jautājums juristiem…

Dodamies tālāk – mūsu jau iepriekšpieminētais AS 4finance, kurš mums iedeva kredītu, visticamāk nav izvērtējis mūsu maksātspēju – tā teikt, maksātspējas un kredīta atdošanas spēju uzkraujot uz aizņēmēja pleciem.

LR Krimināllikums nosaka "201.pants. Augļošana. Par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi ir viņam pārmērīgi apgrūtinoši (augļošana), - soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

Bez komentāriem – kredītus tak šādi "uzņēmēji" dod arī studentiem, bezdarbniekiem, kā arī citiem, kam nav ienākumu. 

Ejam tālāk – ejot pa ielu, ieejot internetā, paskatoties TV, it visur mums uzmācas ar "izdevīgiem" aizdevuma piedāvājumiem. Te nu mūsu mīļie augļotāji kārtējo reizi acīmredzami pārkāpj Krimināllikuma 211. pantu. 

Šie abi Krimināllikuma panti ir arī galvenie pārkāpumi, ko veic "atbildīgie aizdevēji" Šeit var minēt vairākus Civillikuma pantu, kā arī Patērētāju tiesību likuma pantu pārkāpumus, utt. 

Ko darīt? Pirmkārt, saprast, ka aizņemoties ne jau tu esi vainīgs pie tā, ka aizņēmies, bet ka tevi uz šādu rīcību pamudināja situācija un apstākļi. Teiksim tā – neviens aiz labas dzīves neaizņemas naudu. Otrkārt – apvienoties un cīnīties. Kāpēc apvienoties? Ja mēs katrs gribētu sev noalgot juristu, tas varētu būt diezgan sālīts prieks mūsu tā jau plānajam maciņam. Tomēr apvienojoties mēs varam šīs izmaksas minimizēt. 

Biedrība Baltais Bruņinieks (BB), šķiet, pagaidām ir vienīgie Latvijā, kas ir kolektīvi metuši izaicinājumu šai klaji pretlikumīgai "smsņiku" patvaļai.

Atverot organizācijas mājaslapu, varam lasīt šādas rindas: "Divdesmit neatkarības gadu laikā ar mūsu klusējošo piekrišanu praktiski viss Latvijas īpašums ir pārgājis ārvalstu investoru, baņķieru un negodīgu politiķu rokās. Ko gan vēl var nozagt izputinātā valstī? Pilsoņu privāto īpašumu, izpeļņu un brīvību. Šodien mūsu jau ir simtiem tūkstošu, kurus ir aplaupījušas bankas un SMS kreditori. Cīnīties pret viņu patvaļu vienatnē ir gluži veltīgi. Tādēļ mēs esam izveidojuši aizsardzības sistēmu pret kredītdevēju negodīgo darbību. Starp mūsu biedrības biedriem jau ir savākta spēcīga speciālistu komanda: juristi, ekonomisti, uzņēmēji, analītiķi, bijušie tiesneši un policisti. 

Daži desmiti iesniegumu tiesā un policijā neatrisina problēmu, tikai desmiti tūkstošu apturēs to banku un SMS kreditoru patvaļu, kuri jau pilntiesīgi uzskata MŪSU nākotni par savējo. Jo ātrāk Jūs piepulcēsieties mūsu rindām un jo ātrāk uzsāksiet savu aizstāvību, jo lielākas būs izredzes uz panākumiem gan konkrēti Jūsu lietā, gan arī kopējā lietā ar mērķi pārtraukt to, ka mūsu valsti izlaupa ārvalstu augļotāji un viņu vietējie līdzdalībnieki." 

Uzsākot procesu savā lietā vai piedaloties tiesās, kurās tiks aizstāvēti BB biedri, varēsiet pārliecināties, ka banku darbība ir atklāta krāpšana un nodokļi, kurus mēs maksājam Latvijas budžetā, aizplūst uz Eiropas Savienību un ASV. 
Iedziļinoties un sākot izprast biedrības BB ideju, Jūs neiztērēsiet laiku velti. Tas ir izglītojoši un ļoti interesanti.

Mēs saprotam, ka šodien tiesā uzvarēt bankas, kuras saņem atbalsta gan no valsts, gan neatkarīgās tiesu varas, un kuras strādā globāla mehānisma ietvaros, ir ļoti grūti. Taču gan sabiedrības, gan tiesnešu izglītošanas process ir uzsākts. 

Ir skaidri zināms, ka tiesas procesu var novilcināt gadiem ilgi un iegūtajā laikā panākt īpašuma atgriešanu, jo banka īpašumu ir ieguvusi krāpnieciskā ceļā. 

Kāds tieši ir šis kredītiestāžu krāpnieciskais ceļš, tiek runāts tiesā. Tas ir mūsu pamatarguments ikvienā tiesu procesā, kurā Baltajam Bruņiniekam ieroču arsenālā ir ne tikai juridiskais vairogs, bet arī varenāks ierocis – TAISNĪBA.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...