"BLABLABLA apsūdzības" autore - uz jautājumiem par savu nolaidību neatbildēšu
PIETIEK02.04.2014.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Ilze Gailīte neatbildēšot ne uz vienu jautājumu saistībā ar viņas uzstādīto jauno prokuratūras darbinieku paviršības un nolaidības rekordu, bijušā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Ziedoņa Strazda apsūdzības rakstā pieminot "pieņemto darbinieku BLABLABLA". Šādu nostāju klusējot atbalsta arī LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Pietiek jau informēja - LR Ģenerālprokuratūras Strazdam izsniegtajā, Gailītes parakstītajā apsūdzības rakstā minēts, ka bijušais tiesas priekšsēdētājs "izdarīja dienesta viltojumu - tīši viltoja dokumentus, ierakstot tajos patiesībai neatbilstošas ziņas par fiktīvi pieņemto darbinieku BLABLABLA".
Šis fakts uzskatāmi parādīja, ka Ģenerālprokuratūras augsta amatpersona jau kārtējo reizi pirms apsūdzības raksta izsniegšanas nav uzskatījusi par nepieciešamu to kaut pārlasīt un pārliecināties par uzrakstītā precizitāti, nemaz nerunājot par tik muļķīgu paviršību pieļaušanu.
Taču Gailīte Pietiek otrdien paziņoja, ka neatbildēšot ne uz vienu jautājumu saistībā ar viņas pieļauto nolaidību, tās iemesliem un konsekvencēm. Šādu iespēju viņai dodot Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora rezolūcija. Kā zināms, arī ģenerālprokurors Kalnmeiers līdz šim saistībā ar šo atgadījumu ir uzskatījis par labāku klusēt.
Gailītei bija uzdoti jautājumi par to, kādu iemeslu dēļ viņa nav pārlasījusi apsūdzības rakstu pirms izsniegšanas Strazdam, cik bieži viņa šādi rīkojas, kādas rupjas kļūdas apsūdzības rakstos vēl viņa pieļāvusi pēdējā gada laikā, vai viņa atvainosies Strazdam par šo nolaidību un paviršību un vai viņa jau ir sniegusi ziņojumu ģenerālprokuroram par savu rīcību.
Kā zināms, iepriekšējo "sasniegumu" nolaidības un paviršības jomā Ģenerālprokuratūrai bija nodrošinājis tagad jau pensionētais prokurors Andis Mežsargs, kurš Aivaru Lembergu apsūdzības rakstā bija nodēvējis par "Aivaru Parku", tā sniedzot iespēju Ventspils mēram gadiem ilgi izsmiet prokuratūras nevīžību.
"BLABLABLA apsūdzības" autore nevēlējās arī atklāt, kādu atalgojumu viņa pērn saņēmusi par šādu darba pienākumu veikšanu, taču Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāze rāda, ka Gailītes ienākumi prokuratūrā pērn vēl nedaudz palielinājušies: 2012. gadā tie bijuši 20 971 lats, bet pērn - 21 155 lati. Tas nozīmē, ka vidējā "BLABLABLA apsūdzības" autores mēnešalga pērn ir bijusi jau vairāk nekā 2500 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas).
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
