Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu
Raivis Zeltīts26.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana, un vainīgie ir jāsoda. Vai kāds to apšauba? Vai tam ir nepieciešams atsevišķs paziņojums? Ja kāds to apšauba, lai neseko manai lapai, lai nesauc sevi par konservatīvo, jo tādu pat grūti par cilvēku saukt. Bet tiktāl es neko tādu neesmu manījis.
Briesmīgi un necilvēcīgi ir arī pelnīt politiskos punktus uz šādu noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu – to pašu naidu, ko it kā šie aktīvisti apkarojot.
Daudz tiek runāts par kritisko domāšanu un faktu pārbaudi – tas viss pagājušajā nedēļas nogalē tika aizmirsts un to momentā izdarīja tie, kas visvairāk sevi ceļ godā kā “izmeklējošos žurnālistus”. Nezinot pilnīgi neko par notikušo kā tikai pretrunīgus atstāstus, Anita Brauna no sabiedriskā medija paziņoja, ka pie cilvēka dedzināšanas Tukumā ir vainīgas konkrētas partijas un politiķi. Vēlāk viņa apdomājās, ka īsti jau nezina faktus, tāpēc tvītu izdzēsa.
Tikmēr Sandra Veinberga arī apdomājās, bet bez kādas kaunas sajūtas uzrakstīja veselu manifestu. Viņa vispār nepieminēja nozieguma veicējus, bet uzreiz ķērās pie sev aktuālā – vainīgas ir konkrētas partijas, konkrēti politiķi un arī baznīca.
Melošu, ja teikšu, ka politiskā aktīviste S. Veinberga, kas tēlo žurnālisti, mani pārsteidza. Viņas marksistiskajā pasaules uzskatā vispār nepastāv personiskā atbildība – kad “Black Lives Matter”/Antifa pūlis sit un dedzina cilvēkus, tad tas ir “nesadzirdēto protests”, kad to dara deģenerāti Tukumā, tad vainīgas partijas, kas 2005. gadā nostiprināja laulības definīciju Satversmē.
Bet varbūt šāda nostāja iederas portālā, kas bērna slepkavu/pedofīiu intervēja kā “personību cietumā”, uzklausot, kā dzīve viņu piespiedusi uz viņa rīcībām? Vai varam gaidīt iejūtīgas intervijas ar Tukuma nozieguma veicējiem? S. Veinberga jau visu atbildību no viņiem ir noņēmusi, tagad viņiem atliek tikai spēlēt līdzi.
Un vai S. Veinberga uzņemas atbildību par to naida kurināšanu, ko viņa veic, kad divu (?) noziedznieku darbības piedēvē pusei Latvijas? Diez vai. Bet “toleranto” pūlis tviterī jau ir gatavs linčot. Aicinu turpmāk S. Veinbergu izmantot savas telepātiskās izmeklēšanas spējas arī tad, kad kāds terorists pirms sava nozieguma nokliedzas “Allahu Akbar”, bet viņa motīvi kreisajiem žurnālistiem tā arī paliek mistērija.
Kas Tukumā notika? Tas ir policijas uzdevums to noskaidrot, bet mediju – ziņot. Tiktāl izgāzušies ir gandrīz visi. Šobrīd pieejamā informācija ir ļoti pretrunīga. Ir zināms, ka uzbrucēji draudot izmantoja homofobisku lamāšanos. Nav teikts, ka tas bija motīvs. Bandītisku grupējumu darbība Latvijā nav nekas jauns.
Vai tie puiši, kuriem uzbruka, bija geji? Vai arī nebija, bet viņiem uzbruka, jo dažiem idiotiem Tukumā šķiet, ka, ja divi puiši dzīvo kopā, tad viņi ir uzreiz geji? Te gan viņi neatšķiras no kreisajiem aktīvistiem, kuriem jau uzreiz bija skaidra šo cilvēku gultas dzīve. Bet ko var gribēt no kreisajiem, kuri ir turīgu vecāku bērni, kas pat neaizdomājas par tādu lietu kā kopīga dzīvokļa īrēšana, lai samazinātu izmaksas...
Problēma ir plašāka - šis ir viens no daudziem smagiem noziegumiem, kas pēdējā laikā notikuši mūsu valstī, liekot uzdot jautājumus par ministra kompetenci un policijas darba kvalitāti.
Bet par laimi man nav tik “sačakarēta” domāšana, lai, uzzinot par briesmīgu noziegumu, man būtu vispirms jānoskaidro, kurā cilvēku kategorijā viņi ietilpst, lai sarindotu hierarhiski šī nozieguma svarīgumu.
“Viens likums – viena taisnība visiem”. Visas šīs idejas par “naida noziegumiem” ir absurdas, jo tas jau automātiski paredz mazāk būtiskus noziegumus. Kad dzērāji nogalināja G. Astras brāļa ģimeni, tas nebija naida noziegums? Kāds tad - “gadījuma”? Ja P. Rebenoka slepkavas būtu lietojuši homofobiskus izteikumus, tad viņa lieta beidzot virzītos uz priekšu? Vai arī viņu nogalināja kā advokātu, bet ne kā geju, un tāpēc nav “naida”?
Bērna slepkava – ak, “personība cietumā”? Jūs paši saprotat, ko sakāt?! Noziegums ir noziegums un tas ir jāsoda – es drošvien ieteiktu to sodīt bargāk kā to pieļautu mani liberālie draugi.
Bet kreisajiem jau tas ir vienalga. Galvenais izmantot iespēju aizvērt mutes visiem konservatīvajiem. Vai vēl trakāk – likt taisnoties. Kolektīvā atbildība. Kā PSRS laikā.
Starp citu, man paziņu lokā ir geji. Drošvien vairāk kā zinu droši, jo esmu labi audzināts - par to, kas mani neskar, nevaicāju un pēc tā citus nevērtēju. Manu nostāju par Satversmi un laulību visi zina. Vienmēr esmu gatavs to aizstāvēt – savstarpējā diskusijā, nevis kliegšanā un apvainošanā. Bet zinu, ka vismaz viens no viņiem ir konkrēti pret “Mozaīkas” un viņiem līdzīgo aktivitātēm, kas tikai sēj naidu.
Tas arī šobrīd viss. Atlabšanu cietušajiem un cietumu vainīgajiem!
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
