Iesaki rakstu: 
Britu laikraksts Mail on Sunday svētdien apjomīgā publikācijā kritizējis bijušo ES enerģētikas komisāru, tagadējo attīstbas komisāru Andri Piebalgu par elektrības spuldzēm, kas dienu un nakti nedēļām ilgi ieslēgtas pie viņa savrupmājas. Pietiek publicē šī raksta tulkojumu.
Viņš ir cilvēks, kas stāv aiz Eiropas Savienības aizlieguma tradicionālajām kvēlspuldzēm, kas ir radījis dusmas un apjukumu Lielbritānjas veikalos un mājsaimniecībās.
Bet šķiet, ka latvietim Andrim Piebalgam enerģijas taupīšana nesākas mājās.
Piebalga kungs, bijušais Eiropas enerģētikas komisārs, ir atstājis ārējā apgaismojuma spuldzes ieslēgtas dienu un nakti viņa 1,25 miljonus mārciņu vērtajā luksusa mājā, kaut kaimiņi apgalvo, ka viņu nav tur redzējuši nedēļām ilgi.
Tagad bijušais komunists Piebalga kungs tiek apsūdzēts par divkosību. 2005. gadā viņš teica intervijā mūsu laikrakstam teica, ka „mēs visi varam kaut ko darīt, lai taupītu elektroenerģiju”.
Nikki Sinclaire no Rietummidlendas teica: "Šis ir klasisks liekulības piemērs. Šeit jums ir kāds, kas cīnās par vides aizsardzību un pēc tam neņem vērā to pats.”
53 gadus vecais Piebalga kungs nopelnīja 1,4 miljonus mārciņu kā ES enerģētikas komisārs savā sešu gadu pilnvaru termiņa laikā. Tas beidzās pagājušajā gadā, kad viņš kļuva par ES attīstības komisāru.
Mail on Sunday aptauja atklājusi, ka Lielbritānijas pircējus ir satracinājis plašais zema enerģijas patēriņa spuldžu klāsts, ko radījis Piebalga kunga diktāts.
Patērētāju problēmu vidū ir arī tas, ka daudzu zema enerģijas patēriņa spuldžu izmēri ir pārāk lieli, lai tās ieskrūvētu parastajā galda lampā.
Un toksiskais dzīvsudrabs, ko satur visplašāk izplatītā versija, nozīmē, ka pašvaldību dienesti izlietotās spuldzes nesavāks, jo būs norūpējušies par atkritumu savācēju veselību.
Piebalga kunga modernā māja atrodas netālu no galvaspilsētas Rīgas patīkamā ciematā, kas bija iecienīta vietiņa padomju laikā un kur tagad mitinās Latvijas bagātnieki.
Vakar divas stundas pirms krēslas sešas spuldzes spīdēja pie šī īpašuma ārsienām.
Viens kaimiņš teica: „Apmēram pusducis ārējā apgaismojuma spuldžu deg dienu un nakti.”
Cits teica: „Tur neviens nav dzīvojis jau vairākas nedēļas.”
Saskaņā ar Piebalga kunga oficiālo darba kārtību viņš ir pavadījis pēdējās divas nedēļas 7000 jūdžu attālumā no mājām, apstiprinot ES nākotnes attīstības programmas Klusā okeāna salās Jaunkaledonijā, Vanuatu un Austrumtimorā.
Viņš bija plānojis atgriezties no ceļojuma pagājušajā piektdienā. Savā oficiālajā Eiropas Komisijas CV Piebalga kungs nemin savu biedra statusu komunistiskajā partijā.
Tolaik viņam varētu būt šķitis, ka šādi viņš var veicināt savu karjeru kā skolas direktors un izglītības administrators laikā, kad Latvija bija padomju jūgā.
Ir dažādi dati par to, cik ilgi viņš piederēja partijai, ko tagad uzskata par galveno šīs Baltijas valsts apspiešanas instrumentu, bet kāds vietējais avots teica, ka „vismaz sešus gadus” astoņdesmitajos gados.
Taču viņa sarkanā pagātne neapturēja viņa karjeras uzplaukumu pēc padomju laika, kad viņš pēc izglītības un finanšu ministra posteņa ieņēma amatu Rīgā, Ārlietu ministrijā.
Pēc tam viņš kļuva par augstu birokrātu Briselē pirms kļūšanas par enerģētikas komisāru 2004. gadā, kad viņa mazā valsts pievienojās ES.
Viņš nebija Latvijas pirmā izvēle šim amatam, un viņa izraudzīšanos daži uztvēra noraidoši.
Pat Latvijas iedzīvotājus saniknojis viņa tradicionālo spuldžu aizliegums, kuras vairs nebūs pārdošanā no nākamā gada.
Kāda elektropreču veikala vadītājs teica, ka vecās 60W spuldzes Latvijā ir izpārdotas, jo cilvēki nav apmierināti ar jaunajām spuldzēm.
Lielbritānijā veco spuldžu ievešana un piegāde tika aizliegta pirms diviem gadiem.
Piebalga kunga pārstāvis no komentāriem atteicās. Tomēr var saprast, ka iedegtās spuldzes ir drošības pasākums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
