Iesaki rakstu: 
Es, Diana Uliganets, esmu uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre un pilnvarotā persona. Man ir Ukrainas un Ungārijas dubultpilsonība. Jau ilgāku laiku dažādu objektīvu apstākļu, tai skaitā arī ģeopolitisku, dēļ pastāvīgi uzturos dažādās pagaidu dzīvesvietās, konkrēti šobrīd – Spānijā.
Ņemot vērā visas prettiesiskās un klaji nelikumīgās darbības, kas pēdējo dažu gadu laikā tiek veiktas attiecībā pret manu dzīvesbiedru, esmu spiesta vērsties pie Latvijas Republikas augstākās vadības, tiesībsargājošo iestāžu galvenajām amatpersonām un parlamentārās kontroles veicēja – Latvijas Republikas Saeimas ar lūgumu iesaistīties apskatāmā jautājuma tiesiska noregulējuma panākšanā.
Manam viedoklim par to, ka viss notiekošais tiešām jau ilgāku laiku ir izgājis ārpus likumiskā regulējuma robežām, pievienojas arī manis piesaistītie Igora Ivanova aizstāvības nodrošinātāji – zvērināti advokāti, konkrēti Latvijā – Oskars Ondrups un Spānijā (attiecībā uz jautājumiem, kas skar starptautisko sadarbību un tiesvedības vešanu Eiropas tiesās, tai skaitā, bet ne tikai Eiropas Cilvēktiesību tiesā (European Court of Human Rights) Strasbūrā un Starptautiskajā krimināltiesā (International Criminal Court) Hāgā) – Spānijas advokāts Hosē Martins Erreross (José Martin Herreros).
Precīza informācija par visām veiktajām, tai skaitā arī klaji pretlikumīgajām darbībām atrodama attiecīgo kriminālprocesu materiālos, kas man diemžēl nav pieejami. Liela daļa no minētā izskanēja pirms dažām dienām notikušajā preses konferencē, kurā es un abi iepriekš minētie advokāti informējām plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus par pašreizējo situāciju dažādos ar Igora Ivanova personību saistītos kriminālprocesos. Centīšos pēc iespējas koncentrēti norādīt būtiskākās pretrunas.
Pierādot, ka uzņēmēju Igoru Ivanovu nedrīkstēja nogādāt Latvijā un ievietot ieslodzījuma vietā, sekas var būt ļoti nopietnas, un tad būs jāatzīst, ka attiecīgā kriminālprocesa izskatīšana tiesā ir bijusi nepamatota, nelikumīga – tā bija viena no galvenajām atziņām, ko trešdien notikušajā tiešsaistes preses konferencē uzsvēra I. Ivanova advokāts Oskars Ondrups.
Aizstāvis norādīja – kriminālprocesa likumā ir skaidri noteikts, ka nedrīkst notikt nekādas procesuālās darbības, tas ir, ne uzrādīta apsūdzība, ne veikts pats process, ne izpildīts sods, ja persona, uz kuru šīs darbības attiecas, nav izdota, – un pauda pārliecību, ka patiesība ar laiku nāks gaismā.
Tāpat advokāts darīja zināmu, ka laikā, kad Latvijā sākās tiesas izmeklēšana lietā par huligānismu (!) un nelikumīgu spridzināšanas ietaises, šaujamieroča un munīcijas iegādi un glabāšanu, I. Ivanovs atradies Spānijā, viņa veselības stāvoklis bijis slikts, un uzņēmējs regulāri ar savu pārstāvju starpniecību informējis tiesu un citas iestādes, kur un kāpēc atrodas, kā arī par savu veselības stāvokli. Tomēr tiesa pieņēmusi lēmumu, ka nepieciešams izdot Eiropas apcietināšanas orderi un jāpanāk I. Ivanova izdošana Latvijai, kas, pārkāpjot gan Kriminālprocesa likuma 685., 687. 694.panta prasības, gan virkni starptautisko tiesību aktu, tika izdarīts.
O. Ondrups akcentēja, ka visā kriminālprocesa gaitā vairākkārt norādījis tiesai uz iemesliem, kāpēc I. Ivanova nogādāšana Latvijā ir nelikumīga, bet tiesa uzskatījusi, ka tam nav objektīvu pierādījumu, un process turpinājies.
Latvijā pret Igoru Ivanovu izmeklēšanas stadijā ir vairāki kriminālprocesi, un vienā no tiem – par apsūdzībām huligānismā un ieroču un sprāgstvielu nelikumīgā uzglabāšanā – ir saņemts pilns pirmās instances tiesas spriedums, kas nav stājies spēkā un drīzumā tiks pārsūdzēts.
“I. Ivanova rīcībā nav huligānisma sastāva, tiesas spriedums faktiski ir nepamatots, un tiesa vispār nav ņēmusi vērā huligānisma kā noziedzīga nodarījuma sastāva neesamību, noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse iztrūkst pilnībā; lietas materiālos tam nav pilnīgi nekādu pierādījumu,” apgalvoja uzņēmēja aizstāvis.
2020.gada maijā, saņēmis savā tālrunī divas īsziņas no personas, kas vēlāk tajā pašā lietā kļuva par otru apsūdzēto, par to, ka tiek gatavota zvērinātas advokātes A. Barbašas slepkavība, Igors Ivanovs kopā ar Leonīdu Loginovu ieradās advokātes birojā, lai par to personīgi informētu potenciālo upuri un ieteiktu nekavējoties nolīgt apsardzi. Vienlaikus ar minētajām darbībām Igors Ivanovs informēja arī Valsts policiju par notikušo, sniedza gan mutvārdu, gan rakstiskas liecības.
Pēc nedēļas gan I. Ivanovu, gan personu, kura viņam bija sūtījusi attiecīgās īsziņas, aizturēja Valsts policija, sākotnēji apvainojot Igoru Ivanovu minētās advokātes slepkavības organizēšanā (!), vēlāk ceļot apsūdzības par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu personu grupā, kas izpaudās acīmredzamā necieņā pret sabiedrību, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru un uzņēmumu darbu (huligānisms). Kā jau minēju iepriekš, pirmās instances spriedumā skaidri redzama noziedzīgā nodarījuma sastāva neesamība pēc apsūdzības piedāvātās kvalifikācijas.
“Attiecībā uz kriminālprocesu par nelikumīgu narkotisko vielu izgatavošanu, izplatīšanu un uzglabāšanu, ko izskata Kurzemes rajona tiesa Saldū – esmu sniedzis pietiekami daudz informācijas, un ir saņemti dokumenti no Spānijas kolēģa, ka Igors Ivanovs šajā kriminālprocesā nav izdots,” turpina O. Ondrups, kurš šādu informāciju sniedzis gan apsūdzības uzturētājam, gan tiesai, bet pagaidām nekāds lēmums nav pieņemts.
Esmu to nodēvējusi par “vēl vienu absurdu lietu”, kas sākusies ar to, ka it kā mūsu ģimenes mājas pagalmā atrastas narkotikas. Saistībā ar to 2020.gadā jūlijā I. Ivanovs arī aizturēts, un drīz vien kļuvis skaidrs, ka it kā atrastā narkotiskā viela bijis izotonitazēns.
Igora Ivanova aizturēšanas dienā izotonitazēns nebija iekļauts Latvijā aizliegto vielu sarakstā, šī viela nebija aizliegta, tā bija iekļauta vielu, kuru aprite ir reglamentēta, sarakstā (II saraksts). Mēs paši vērsāmies laboratorijā, tās slēdzienus iesniedzām tiesā, un te ir likumsakarīgs jautājums – par ko vispār ir apsūdzība? Aizliegta viela, kas nebija aizliegta?
Apskatāmā viela, kas it kā tika konstatēta mūsu mājas pagalmā – izotonitazēns, tika iekļauts aizliegto vielu sarakstā divus gadus vēlāk. Visas gan pašas atrastās vielas, gan tā iepakojuma ekspertīzes ir apliecinājušas, ka Igora Ivanova biomateriāla (sviedru daļiņas, pirkstu nospiedumi u.tml.) uz tām nav. Kas vai kurš šo vielu novietoja mūsu mājas pagalmā? Šis jautājums izmeklēšanu neinteresē. Kāpēc? Varbūt tāpēc, ka paši novietoja, lai varētu “atrast aizliegtas vielas”? Šeit jāpiemin, ka mājā atrastajai it kā detonācijas ierīcei, ekspertīzes rezultātā arī nav atrastas Igora Ivanova ne pirkstu nospiedumu, ne kādas citas pēdas.
Pieejamajos procesuālajos dokumentos konstatētas dažādas pretrunas un nepilnības, to neatbilstība realitātei. Tāpat novērojama arī virkne dīvainību izmeklēšanas iestāžu darbībā.
Igors tika aizturēts 2022.gada 21.septembrī Valensijā. Latvijā viņš tika nogādāts tā paša gada 17.novembrī, savukārt izziņa no Madrides ieslodzījuma vietas apliecina, ka viņš šajā dienā (17.11.2023.) atradies Madrides cietumā! Kā tas ir iespējams? Papildus tam esmu spiesta norādīt – Madrides Nacionālās tiesas 2022.gada 14.oktobra lēmumā bijis noteikts, ka Igors tiks nogādāts Latvijā liecību sniegšanai, nevis apcietināšanai, kas faktiski notika uzreiz pēc lidmašīnas nolaišanās Rīgā. Manuprāt, tas norāda uz klaju attiecīgo dienestu nekompetenci vai apzinātu normatīvo aktu ignorēšanu. Šeit būtiski piezīmēt, ka minētais Madrides tiesas 14.10.2023. lēmums par nogādāšanu Latvijā liecību sniegšanai, attiecas TIKAI uz lietu par tā saukto huligānismu. Attiecībā uz apsūdzību par pagalmā it kā atrastajām aizliegtajām vielām, Igors Ivanovs NAV izdots. Attiecīgi arī viss process, kas Saldus tiesā jau izskatīts pirmajā instancē ir pretlikumīgs.
Esmu spiesta norādīt, ka no Spānijas saņemtajos dokumentos ir fiksēta ar izdošanu saistītās tiesvedības norise, advokāts Hosē Martins Erreross (José Martin Herreros) radušos situāciju raksturoja kā nepieņemamu un informēja mani, ka par notikušo ir iesniegtas sūdzības gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā, gan Starptautiskajā Krimināltiesā. Lieki piebilst, ka tas noteikti neuzlabo Latvijas tēlu starptautiskā arēnā.
Cik vērta ir cilvēka dzīve? Cik vērta ir cilvēka fiziskā un garīgā veselība? Cik daudz cilvēkam ir jācieš par neizdarītiem un nepierādītiem noziegumiem? Pamatojoties uz Jūrmalas tiesas spriedumu saistībā ar draudiem par labu Barbašas kundzei ir piespriesta kompensācija. Absurdā lietā, kurā pie vislabākās gribas nav iespējams konstatēt noziedzīgā nodarījuma sastāvu. Safabricētā lietā. Pie kā man vērsties pēc kompensācijas par trīs gadus ilgu vajāšanu, pastāvīgu pazemošanu, attaisnojumu un nemitīgiem taisnības meklējumiem? Savu dzīvesbiedru neesmu redzējusi kopš pagājušā gada novembra, apmeklējumi ieslodzījuma vietā man ir liegti.
Jau iepriekš esmu minējusi, ka uzskatu, ka pret Igoru Ivanovu vērsto, manuprāt, nepamatoto, prettiesisko un nelikumīgo izmeklēšanas darbību pamats, iespējams, ir dažādu personu materiālās intereses, pieļauju, ka tās saistītas ar daudzfunkcionālo halli “Arēna Rīga”, kuras īpašnieks savulaik bija I. Ivanovs, kā arī pirms nepilniem desmit gadiem ECT iesniegto Igora prasību pret valsti par vairāku desmitu miljonu eiro kompensācijas piedziņu.
Norādot, ka viņas ģimenes cīņa par savu brīvību un tiesībām uz cilvēka cienīgu dzīvi turpinās vairākus gadus, tā ir ļoti sarežģīta un atgādina cīņu ar vējdzirnavām, D. Uligaņeca izteica pateicību saviem Latvijas un Spānijas advokātiem, kā arī pauda cerību uz taisnu tiesu un to, ka ierosinātās lietas un kriminālizmeklēšanas drīzumā beigsies.
Ticu, ka taisnība noteikti uzvarēs un kļūs publiski zināma, un būs skaidrs, ka visiem ir tiesības uz taisnīgu tiesu, taisnīgu aizstāvību.
Vēršos pie visiem adresātiem ar vienu vienīgu lūgumu – nodrošināt visu uzsākto un jau iztiesāšanas stadijā esošo kriminālprocesu virzību atbilstīgi normatīvo aktu prasībām, pierādījumu iegūšanas un pārbaudes pasākumus izpildīt stingri noteiktajā procesuālajā kārtībā, ievērot, ka visas saprātīgās šaubas tulkojamas par labu personai, kuru sauc pie atbildības un nekādā gadījumā nepieļaut pierādījumu falsificēšanu.
Kā norādīts iepriekš, Igora Ivanova aizstāvībai un pārstāvībai ir piesaistīti arī ārvalstu advokāti. Latvijas Republikas tiesībsargājošo iestāžu prettiesiskā rīcība, kas robežojas ar pilnīgu tiesisko nihilismu vai klaju nekompetenci, rada šādu iespaidu par Latviju kopumā. To nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut!
Lai cik arī bargs nebūtu likums, tam ir jābūt taisnīgam un bezkaislīgam, likuma piemērošanā nav pieļaujama personīga nelabvēlīga attieksme pret personu, kāda ir jūtama visu iepriekš aprakstīto notikumu gaitā.
Seko mums 
