Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr sabiedrības uzmanība bija piesaistīta dramatiskajām pārmaiņām nodokļu regulējumā mikrouzņēmumiem, tikmēr paklusām kopā ar nākamā gada budžetu ieviestas arī citas būtiskas nodokļu izmaiņas, kas skars 20 tūkstošus kravas auto lietotāju. No nākamā gada autoceļa lietošanas nodeva būs arī tām kravas automašīnām, kuru pilna masa ir virs trim tonnām, bet kuras līdz šim pa Latvijas ceļiem drīkstēja braukāt bez šīs nodevas maksāšanas.

Mazās kravas automašīnas, kuras ik dienu piegādā preces veikaliem, pārvadā pasta sūtījumus un citus ne gabarītos, ne smagumā ietilpīgus objektus un kuru pilna masa nebija lielāka par 3,5 tonnām, līdz šim par Latvijas autoceļu lietošanu nodevu nemaksāja.

Taču nu budžeta pavadošo likumprojektu paketē paklusām “iesprucis” arī priekšlikums šīs nodevas maksātājus padarīt “vieglākus” - sākt to iekasēt, jau sākot no trim tonnām.

Danas Reiznieces-Ozolas (attēlā pa vidu) vadītā Finanšu ministrija uz jautājumiem par šīs nodevas maksātāju klāsta paplašināšanu Pietiek atbildēt atteicās, norādot, ka tas esot bijis Satiksmes ministrijas priekšlikums.

Savukārt Satiksmes ministrijas Autoceļu departamenta speciālisti Pietiek apgalvo, ka par šīs nodevas ieviešanu esot panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem, jo arī šo automašīnu pamatfunkcija ir kravas pārvadāšana un saskaņā ar vienlīdzības principu arī šīm automašīnām būtu piemērojama autoceļu lietošanas nodeva. Tiesa, Pietiek tā arī neizdevās atrast kādu sociālo partneru pārstāvi, kurš to apstiprinātu.

Tā kā šīs mašīnas rada mazāku slodzi uz ceļu nekā automašīnas ar lielāku pilno masu, autoceļu lietošanas nodeva par tām gan noteikta mazāka nekā par citiem nodevas objektiem (dienas likme 6 euro, nedēļas likme 14 euro, mēneša likme 28 euro, gada likme 300 euro), skaidro departamenta speciālisti, piebilstot, ka Lietuvā visām kravas automašīnām ar pilnu masu līdz 3500 kg tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva - dienas likme 6 euro, nedēļas likme 14 euro, mēneša likme 28 euro un gada likme 304  euro.

“Savukārt Latvijā, ņemot vērā, ka atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 10. panta 2. punktam par kravas transportlīdzekli ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem ir maksājams uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, lai neradītu pārmērīgu finansiālu slogu tādu kravas transportlīdzekļu, kuru pilna masa ir līdz 3000 kilogramiem, īpašniekiem, turētājiem un vadītājiem, autoceļu lietošanas nodeva, atšķirībā no Lietuvas, būs jāmaksā tikai par kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3000 kg,” uzsver speciālisti.

“Paredzams, ka iepriekš minētais autoceļu lietošanas nodevas pienākums attieksies uz aptuveni 20 000 kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3000kg (neskaitot) līdz 3500 kg (ieskaitot), kas radīs papildu budžeta ieņēmumus aptuveni 3,97 miljoni euro gadā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumi ir vienīgie, kas atbilstoši ES direktīvai ir obligāti novirzāmi valsts autoceļiem, tādējādi par minētajiem papildu valsts budžeta ieņēmumiem  tiek palielināts valsts budžeta finansējums autoceļiem, kas joprojām ir nepietiekams,” klāsta ministrijas ierēdņi.

Palielinot ar šo nodevu apliekamo auto klāstu, domāts arī par papildu izdevumu kompensēšanu, norāda departamenta speciālisti. Tādēļ esot palielināti vai noteikti jauni atvieglojumi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanai. No 50% uz 75% palielināts Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 7.panta ceturtajā daļā noteiktais atvieglojums lauksaimniecības produktu ražotājiem, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un atzīta akvakultūras (dīķsaimniecības tipa) saimniecībām par kravas automobili, kas pēc savas konstrukcijas paredzēts dažādu kravu pārvadāšanai, un piekabi vai puspiekabi, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta dažādu kravu pārvadāšanai.

Tāpat ir paredzēts 75% nodokļa atvieglojums par transportlīdzekļiem, ar kuriem fiziskā vai juridiskā persona, kas ieļauta Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju datubāzē, veic kravas pašpārvadājumus, ja personas īpašumā vai turējumā reģistrēts viens transportlīdzeklis, atvieglojumu par to piemēro, ja nodokļu maksātāja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā ir vismaz 5000 eiro (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai); un ja personas īpašumā vai turējumā reģistrēti vairāki transportlīdzekļi, par pirmo atvieglojumu piemēro, ja nodokļu maksātāja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā ir vismaz 5000 eiro (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai), un par katru nākamo transportlīdzekli atvieglojumu piemēro uz katriem 70 000 eiro ieņēmumu no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai).

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...