Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut veselības budžets ir vairāk nekā 1 000 000 000 eiro, nevienam nav īsti skaidrs, kas būtiski uzlabosies veselības aprūpes sistēmā un kādas būs mediķu algas, ko esam apņēmušies samaksāt visi no sava sociālā nodokļa daļas. Lai cik daiļskanīgi nebūtu veselības ministres Andas Čakšas runas plūdi, skaidrības nav nevienam.

Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums ir klajš brāķis, ko nu uzņēmusies uzlabot ZZS vadītā Saeimas sociālo lietu komisija. Taču īstas skaidrības, ko un kā uzlabot, arī nav, jo nav pilnīgi nekādu aprēķinu vai pamatojuma, lai pārliecinātos, ka likums strādās un būs ieviešams dzīvē. Nav pat definēts likuma mērķis. Veselības ministrija (VM) joprojām nav veikusi veselības aprūpes pakalpojumu pašizmaksas, tarifu, farmakoefektivātes vai citu ekonomisku rādītāju aprēķināšanu un analīzi. Nav izstrādāti arī vienoti standarti un kvalitātes sistēmas vadlīnijas.

Par VM plānošanas ačgārnībām liecina kaut vai tas, ka jau šobrīd tiek prasīti papildu līdzekļi 2018. gada budžetā Mātes un bērna plāna realizācijai, kaut šādi plāni ir bijuši jau iepriekš ar iezīmētu finansējumu. Varbūt A.Čakšai pēkšņi radusies dziļi personīga interese uzlabot šo plānu?

Tas gan netraucē Nacionālajam veselības dienestam (NVD) izsludināt nu jau ikgadējo ambulatoro pakalpojumu iepirkuma konkursu, kur tiek plānots novirzīt ievērojamu finansējuma pieaugumu uz budžeta deficīta rēķina, kas tiek pamatots ar iedzīvotāju dzīves kvalitātes un dzīvildzes uzlabošanu. Taču konkursa nolikums ir tieši tāds pats kā pirms gada, nekādi jauni kritēriji, kvalitātes indikatori, efektivitātes izvērtēšana vai apjoma cenu iespējas nav prasītas vai paredzētas.

Grūtu pateikt, vai tā ir nejaušība, bet tieši šomēnes darbu NVD uzsāk bijusī ministres padomniece, kurai gan nav nekādas pieredzes valsts pārvaldē vai veselības sistēmas administrēšanā. Bet toties ir "slepenā" pazīme - ministre viņu šim amatam ir uzrunājusi, līdzīgi kā visus līdz šim, kuri ir uzvarējuši VM rīkotajos improvizētajos un formālajos konkursos. Pēdējā laikā īpaši aktīvi tiek lobētas privātās medicīnas pārstāvju intereses, un izskatās, ka arī šis NVD rīkotais konkurss nebūs izņēmums.

Algu pielikums tiek solīts visiem mediķiem, taču privātās ambulatorās iestādes to saņems dubultā, jo plāno dubultot savu ambulatoro pakalpojumu apjomu par valsts naudu un no "neizdevīgajām" valsts kvotām atteikties par labu valsts un pašvaldību slimnīcām netaisās. Grandiozi pieteiktais stratēģiskais iepirkums aprobežojas ar pieredzes apliecinājumu pašiem speciālistiem un aparatūras uzskatījumu, kas principiāli ne ar ko neatšķiras no kopējā ambulatorā pakalpojuma iepirkuma. Vairs neizskan priekšlikums pilnībā nodalīt valsts sniegto medicīnisko palīdzību no privātās, kas neļautu brīvi manipulēt ar pacientu.

Lai nu kā, ir skaidrs, ka nākamā gadā šajā sektorā nekas nemainīsies. Tik vien, ka koalīcija nedaudz neērtā situācija ir nostādījusi A.Čakšu, pieprasot skaidrot un mainīt slimnīcu līmeņus. Izskan runas arī par kartējuma maiņu pilnībā, kas saistīts ar neapmierinātību par ES naudas sadali. Kaut veselības nozarē tiek iepludināti simtiem miljonu, vairāk nekā puse nonāk Stradiņu slimnīcas būvniecībā, kas ir neadekvāti dārga.

Pamatoti tiek apšaubīta divu milzīgu universitāšu slimnīcu nepieciešamība, jo jau tagad gultu noslogojums tām ir zems un operācijas zāles stāv dīkstāvē. Ir iespējams medicīniskos resursus koncentrēt vienā augstas klases slimnīcā, taču tas nav iespējams dažu medicīnas "oligarhu" dēļ, kurus nu jau pavisam atklāti lobē A.Čakša, ignorējot sabiedrības kopējā labuma intereses.

Netiek apsvērta arī abu medicīnas augstskolu apvienošana, kaut arī šeit ir zināms, ka esošā apmācību sistēma ir ļoti neefektīva - no vienas puses, tiek sagatavots daudz mediķu valstij par valsts naudu, bet tai pat laikā to katastrofāli trūkst reģionos... Kaut RSU rektora vēlēšanas vēl priekšā, uzvara jau tiek prognozēta savējam prof. A.Pētersonam, un pašos pamatos bija liegts uz konkursu pieteikties progresīvam latviešu profesoram no ASV Uģim Gruntmanim. Arī uz RSU plūst veselības budžeta miljoni, kas nodrošina bezmaksas studijas un sedz mācību bāzes izmaksas, ļaujot labi pelnīt uz ārzemju studentu rēķina.

Visiem viss ir apsolīts, sadalīts starp "savējiem", un būtu miers nozarē, ja nebūtu ģimenes ārsti, kas visās A.Čakšas shēmās ir bārenīšu lomā, jo naudas visiem nepietiek. Ja grib labi finansēt valsts milzīgās kapitālsabiedrības, nodrošināt pietiekamu peļņu privātajā sektorā, pilnībā apmierināt augstskolu vajadzības, nevar atrast tik vien kā 3 miljonus ģimenes ārstu algu pielikumam jeb palielināt kapitācijas naudu.

Jo vājāka ir primārā aprūpe, jo lielāks pacientu skaits nokļūst ambulatorā privātā līmenī, un, kā zināms, katrs pacients atnes naudu - poliklīnikai, diagnostiskām firmām, laboratorijām, aptiekām un vairumtirgotājiem utt., kā nākamais " slaukšanas" etaps - slimnīca...

Sabiedrība īsti nesaprot, kā darbojas veselības aprūpes sistēma, ir skaidrs tikai viens, ka bez naudas labu ārstēšanu saņemt nevar, un bieži arī par lielu naudu netiek saņemta pretī gaidītā aprūpe un ārstēšana atbilstošā kvalitātē, bet tas A.Čakšu neinteresē, jo kvalitātes sistēmas, vadlīnijas nav VM darba kārtībā.

A.Čakšas „veiksmes formula” veselības ministres amatā ir vienkārša - dabūt vairāk naudas no valsts (t.i. sabiedrības, pat uz budžeta deficīta rēķina), kura jāsadala starp "savējiem" privātajā ambulatorajā, slimnīcu un augstskolas sektorā, neskatoties uz to, ka viņu veselības aprūpes kvalitāte sen jau vairs nav ne slēpjams īlens maisā, pat ne skabarga acī... šis baļķis jau ir padarījis aklu gan premjeru, gan Saeimu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...