Čakšas „veiksmes formula”: dabūt vairāk naudas no valsts un to sadalīt starp „savējiem”
Pietiek lasītājs15.10.2017.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Kaut veselības budžets ir vairāk nekā 1 000 000 000 eiro, nevienam nav īsti skaidrs, kas būtiski uzlabosies veselības aprūpes sistēmā un kādas būs mediķu algas, ko esam apņēmušies samaksāt visi no sava sociālā nodokļa daļas. Lai cik daiļskanīgi nebūtu veselības ministres Andas Čakšas runas plūdi, skaidrības nav nevienam.
Jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums ir klajš brāķis, ko nu uzņēmusies uzlabot ZZS vadītā Saeimas sociālo lietu komisija. Taču īstas skaidrības, ko un kā uzlabot, arī nav, jo nav pilnīgi nekādu aprēķinu vai pamatojuma, lai pārliecinātos, ka likums strādās un būs ieviešams dzīvē. Nav pat definēts likuma mērķis. Veselības ministrija (VM) joprojām nav veikusi veselības aprūpes pakalpojumu pašizmaksas, tarifu, farmakoefektivātes vai citu ekonomisku rādītāju aprēķināšanu un analīzi. Nav izstrādāti arī vienoti standarti un kvalitātes sistēmas vadlīnijas.
Par VM plānošanas ačgārnībām liecina kaut vai tas, ka jau šobrīd tiek prasīti papildu līdzekļi 2018. gada budžetā Mātes un bērna plāna realizācijai, kaut šādi plāni ir bijuši jau iepriekš ar iezīmētu finansējumu. Varbūt A.Čakšai pēkšņi radusies dziļi personīga interese uzlabot šo plānu?
Tas gan netraucē Nacionālajam veselības dienestam (NVD) izsludināt nu jau ikgadējo ambulatoro pakalpojumu iepirkuma konkursu, kur tiek plānots novirzīt ievērojamu finansējuma pieaugumu uz budžeta deficīta rēķina, kas tiek pamatots ar iedzīvotāju dzīves kvalitātes un dzīvildzes uzlabošanu. Taču konkursa nolikums ir tieši tāds pats kā pirms gada, nekādi jauni kritēriji, kvalitātes indikatori, efektivitātes izvērtēšana vai apjoma cenu iespējas nav prasītas vai paredzētas.
Grūtu pateikt, vai tā ir nejaušība, bet tieši šomēnes darbu NVD uzsāk bijusī ministres padomniece, kurai gan nav nekādas pieredzes valsts pārvaldē vai veselības sistēmas administrēšanā. Bet toties ir "slepenā" pazīme - ministre viņu šim amatam ir uzrunājusi, līdzīgi kā visus līdz šim, kuri ir uzvarējuši VM rīkotajos improvizētajos un formālajos konkursos. Pēdējā laikā īpaši aktīvi tiek lobētas privātās medicīnas pārstāvju intereses, un izskatās, ka arī šis NVD rīkotais konkurss nebūs izņēmums.
Algu pielikums tiek solīts visiem mediķiem, taču privātās ambulatorās iestādes to saņems dubultā, jo plāno dubultot savu ambulatoro pakalpojumu apjomu par valsts naudu un no "neizdevīgajām" valsts kvotām atteikties par labu valsts un pašvaldību slimnīcām netaisās. Grandiozi pieteiktais stratēģiskais iepirkums aprobežojas ar pieredzes apliecinājumu pašiem speciālistiem un aparatūras uzskatījumu, kas principiāli ne ar ko neatšķiras no kopējā ambulatorā pakalpojuma iepirkuma. Vairs neizskan priekšlikums pilnībā nodalīt valsts sniegto medicīnisko palīdzību no privātās, kas neļautu brīvi manipulēt ar pacientu.
Lai nu kā, ir skaidrs, ka nākamā gadā šajā sektorā nekas nemainīsies. Tik vien, ka koalīcija nedaudz neērtā situācija ir nostādījusi A.Čakšu, pieprasot skaidrot un mainīt slimnīcu līmeņus. Izskan runas arī par kartējuma maiņu pilnībā, kas saistīts ar neapmierinātību par ES naudas sadali. Kaut veselības nozarē tiek iepludināti simtiem miljonu, vairāk nekā puse nonāk Stradiņu slimnīcas būvniecībā, kas ir neadekvāti dārga.
Pamatoti tiek apšaubīta divu milzīgu universitāšu slimnīcu nepieciešamība, jo jau tagad gultu noslogojums tām ir zems un operācijas zāles stāv dīkstāvē. Ir iespējams medicīniskos resursus koncentrēt vienā augstas klases slimnīcā, taču tas nav iespējams dažu medicīnas "oligarhu" dēļ, kurus nu jau pavisam atklāti lobē A.Čakša, ignorējot sabiedrības kopējā labuma intereses.
Netiek apsvērta arī abu medicīnas augstskolu apvienošana, kaut arī šeit ir zināms, ka esošā apmācību sistēma ir ļoti neefektīva - no vienas puses, tiek sagatavots daudz mediķu valstij par valsts naudu, bet tai pat laikā to katastrofāli trūkst reģionos... Kaut RSU rektora vēlēšanas vēl priekšā, uzvara jau tiek prognozēta savējam prof. A.Pētersonam, un pašos pamatos bija liegts uz konkursu pieteikties progresīvam latviešu profesoram no ASV Uģim Gruntmanim. Arī uz RSU plūst veselības budžeta miljoni, kas nodrošina bezmaksas studijas un sedz mācību bāzes izmaksas, ļaujot labi pelnīt uz ārzemju studentu rēķina.
Visiem viss ir apsolīts, sadalīts starp "savējiem", un būtu miers nozarē, ja nebūtu ģimenes ārsti, kas visās A.Čakšas shēmās ir bārenīšu lomā, jo naudas visiem nepietiek. Ja grib labi finansēt valsts milzīgās kapitālsabiedrības, nodrošināt pietiekamu peļņu privātajā sektorā, pilnībā apmierināt augstskolu vajadzības, nevar atrast tik vien kā 3 miljonus ģimenes ārstu algu pielikumam jeb palielināt kapitācijas naudu.
Jo vājāka ir primārā aprūpe, jo lielāks pacientu skaits nokļūst ambulatorā privātā līmenī, un, kā zināms, katrs pacients atnes naudu - poliklīnikai, diagnostiskām firmām, laboratorijām, aptiekām un vairumtirgotājiem utt., kā nākamais " slaukšanas" etaps - slimnīca...
Sabiedrība īsti nesaprot, kā darbojas veselības aprūpes sistēma, ir skaidrs tikai viens, ka bez naudas labu ārstēšanu saņemt nevar, un bieži arī par lielu naudu netiek saņemta pretī gaidītā aprūpe un ārstēšana atbilstošā kvalitātē, bet tas A.Čakšu neinteresē, jo kvalitātes sistēmas, vadlīnijas nav VM darba kārtībā.
A.Čakšas „veiksmes formula” veselības ministres amatā ir vienkārša - dabūt vairāk naudas no valsts (t.i. sabiedrības, pat uz budžeta deficīta rēķina), kura jāsadala starp "savējiem" privātajā ambulatorajā, slimnīcu un augstskolas sektorā, neskatoties uz to, ka viņu veselības aprūpes kvalitāte sen jau vairs nav ne slēpjams īlens maisā, pat ne skabarga acī... šis baļķis jau ir padarījis aklu gan premjeru, gan Saeimu.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
