Iesaki rakstu: 
Ja tev, cienījamais lasītāj, ar vārdu “guberņa” ir radušās asociācijas ar Krievijas provinci, bet vietvārds “Dundaga” asociējas ar vienu no latviskākajiem, lai arī mazapdzīvotākajiem novadiem mūsu valsts ziemeļrietumos, tad zini, ka esi uz pareizā ceļa. Šokējoši, bet pārliecinoši – soli pa solim mūsu novadu pārņem krieviskas guberņas gars un vara. Daudzi baidās, daži ir finansiāli atkarīgi, bet es vairs nevēlos klusēt. Dundagas novadā, uzpērkot dažādus zemesgabalus, aizvadīto 20 gadu laikā ir izveidota norobežota un, varētu sacīt, pat nocietināta pusotra tūkstoša hektāru plaša medību cariste, kas, kā brīžiem šķiet, nav pakļauta valsts varai.
Izbalējuši dzīvnieku kauli, nomauktas ādas, vilku sarkanie kautķermeņi bez ādas un pat to nogrieztie dzimumorgāni jūsu īpašumā, uz jūsu ceļa, pie mājas un pastkastes. Vai jums tas atgādina šausmu filmu vai spriedzes trilleri? Ko Jūs, Dundagā tā mēdz būt ikdiena. Tiesa, par pelēku to nenosauksi, bet, ja kaimiņos ir paša Vitālija Galaiska medību cariste, tad protieties: cars logu uz Baltijas jūru un Irbes jūras šaurumu cērt – pārdodiet zemi vai kļūsiet par psiholoģiskā realitātes šova ilgspēlējošiem dalībniekiem.
Protams, ja nav notikusi tiesa un nav atskanējis tiesas spriedums, būtu nepieklājīgi novelt to visu uz nelielās, bet ņiprās caristes sūrā valdnieka pleciem. Esot korekts, precizēšu, ka viss minētais, iespējams, ir tikai un vienīgi sakritība. Turklāt tas notiek vienīgi ar neprašām, kas dzīvo līdzās Galaiska īpašumiem. Zinu, esot neuzmanīgs, varu vēl saņemt aizrādījumu par atdzimstošu fašismu manā personā. Galu galā augstu godātais Galaiska kungs katru gadu mūsu novada Vīdales ciemā ir “lielās uzvaras” dienas – 9.maija – svinību patrons un mecenāts. Ikkatrs, kuru neremdināmas slāpes nomoka, šajā plaukstošajā pavasara dienā, kad civilizētā sabiedrība svin Eiropas dienu, var saņemt degvīna strautu un alus upju patīkamu veldzējumu komplektā ar saldām konfektēm, salūtu un apvidus spēkrata atskaņotu Katjušu pie ciema veikala durvīm.
Portālā Pietiek ir interesanta rubrika – Viņiem vēl nepietiek. Kā jums liekas, vai Galaiskim pietiek ar iepriekš minēto? Diemžēl nepietiek. Galaiskim piederošas videokameras nekaunīgi filmē ne vien notiekošo pašam piederošos īpašumos, bet arī uz servitūta ceļiem ar kaimiņiem un pat uz valsts ceļa Vīdale – Neveja notiekošo. Kā jums liekas, vai tas jelkādā veidā saskan ar ES Vispārējo datu aizsardzības regulu un uz tā pamata izstrādāto Fizisko personu datu apstrādes likumu? Jā, Rīga no Dundagas ir tālu, bet Brisele ir vēl tālāk, un Lielais brālis Tevi tik vēro. Kāpēc? To skaidri nezina neviens dundadznieks. Tas jājautā augstajam caram!
Ceļa barjeru bloķēti ceļi Galaiska īpašumu robežās, lamatas naglotu dēļu paskatā, sagāzti koki un videokameru nocietināts īpašumu komplekss uz Slīteres nacionālā parka robežas, dažu kilometru attālumā no Latvijas ārējās robežas un starptautiskā kuģu ceļa, pa kuru, starp citu, kursē arī mūsu kaimiņvalsts Krievijas jūras militārie transporta līdzekļi maršrutā Kaļiņingrada – Pēterburga – Kaļiņingrada. Jā, PSRS laikā šī teritorija kā Padomju impērijas ārējā pierobeža bija stingri slēgta teritorija, jo tolaik tika uzskatīta par militāri stratēģiski īpašu zonu. Bet ne par to šoreiz stāsts.
Ja dzīvojiet blakus Galaiskim, tad rēķinieties, ka naktī Jums garām pa publiskas lietošanas ceļu var pabraukt apvidus auto vai kvadracikls bez gaismām. Galaiska kungs cīnoties ar malumedībām, tāpēc mīlot naksnīgas aktivitātes, tērpies kamuflāžas tipa apģērbā, kas pilnīgas nejaušības pēc atgādina Krimas “zaļos cilvēciņus”. Nebaidieties apciemot mūsu novadu, jo Galaiska kungam ir nakts redzamības brilles. Viņš jūs redzēs, bet jūs viņu ne. Ja tā būtu piektdienas vakara filma, man būtu jautri. Diemžēl tumsā uz ceļa – ne pārāk.
Bet jūs vienalga brauciet ciemos. Tiesa, ceļš Gruži – Slīteres bāka ir bloķēts, bet tas nekas – bez bākas apskates var iztikt. Vēl mums novadā ir trešais lielākais ozols Baltijā – Rīgzemju ozols, kura apkārtmērs pārsniedz
Kāpēc es par to visu rakstu? Vai lai šokētu jūs, cienījamie lasītāji? Atzīšu, ka daļēji jā, jo savā agrīnā jaunībā, akurāt ap gadu tūkstošu miju, biju iedomājies, ka tādas lietas var notikt vien dziļā Sibīrijas nomalē, bet ne jau Eiropas valstī. Romantiski, bet tas bija kļūdaini. Šīs publikācijas mērķis ir novērst visatļautību un pievērst arī Rīgas kungu uzmanību notiekošajam mūsu novadā. Man derdz, ja Valsts datu inspekcija neredz pārkāpumus pati un uz telefona zvaniem nereaģē. Man ir trauksmaini, ja novada šefs var regulāri viesoties pie medību cara, bet nezināmu personu izmētātos dzīvnieku kaulus un ķermeņus savāc pašvaldības policisti. Man ir neziņa, ar ko beigsies pašlaik ierosinātais kriminālprocess par dzīvnieku līķu daļu izmētāšanu, jo zinu, ka arī Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori nemēdz gadiem pamanīt pārkāpumus Nacionālā parka teritorijā, kas notikuši pie pašām caristes robežām. Parakstīšos kā Jānis, jo novads mums mazs, mazapdzīvots, bet Rīga tālu...
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
