Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica potenciālā būvētāja, triju Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, kas regulāri solījusi pilnīgu caurspīdīgumu uzņēmuma iepirkumos, lai nepieļautu kaut mazāko korupcijas ēnu, otrdien atteicās atklāt pat RB Rail iepirkumu komisijas sastāvu.

RB Rail nodrošinās atbilstošu projekta vadību, kas garantēs caurspīdīgu un efektīvu projekta īstenošanu, kā arī labu un efektīvu biznesa praksi," – tā pagājušā gada rudenī pēc apstiprināšanas amatā solīja Rubesa. Taču vismaz pagaidām labā un efektīvā biznesa prakse nav saskatāma, turklāt, kad par viņas organizēto biznesa praksi tiek uzdoti konkrēti jautājumi, pazūd arī Rubesas solītais caurspīdīgums.

Rubesa ar savas preses pārstāves starpniecību otrdien paziņoja, ka nevēloties atklāt par to, kādas personas iekļautas uzņēmuma iepirkumu komisijā, kura izvērtēs pretendentus uz RB Rail biznesa plāna izstrādi, kura uzņēmumam varētu izmaksāt aptuveni 300 000 eiro.

Ņemot vērā augšās šaubas par RB Rail vadības kapacitāti, Pietiek bija uzdevis jautājumu par uzņēmuma iepirkumu komisijas sastāvu, par katru tās locekli lūdzot minēt vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu uzņēmumā un profesionālās kvalifikācijas, kas apliecinātu attiecīgās personas zināšanas konkrētajā jomā un attiecīgi spējas izvērtēt iesniegtos piedāvājumus.

Taču Rubesa atteicās nosaukt ne tikai šos profesionāļus, bet pat to, cik pieteikumi šajā iepirkumā, kura termiņš bija augusta beigas, ir saņemti. Gan pieteikumu skaits, gan iepirkuma komisijas locekļi varot tikt atklāt tikai pēc iepirkuma noslēguma, kuram „mēs paredzam vairāk kā mēnesi”.

Uz jautājumu, ar kādu pamatojumu viņas "caurspīdīgi" vadītais uzņēmums slēpj savas iepirkuma komisijas sastāvu, ne Rubesa, ne viņas preses pārstāve otrdien atbildēt nespēja.

Pietiek jau ir aprakstījis īpatno situāciju - kaut gan publiski daudzkārt apgalvots, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica darbība būšot ekonomiski izdevīga, patiesībā, kā izrādās, Rubesas vadītajam triju Baltijas valstu kopuzņēmumam AS RB Rail sava biznesa plāna vēl nemaz nav un nebūs līdz pat nākamā gada beigām. Turklāt, neraugoties uz labo atalgojumu, kura precīzie apmēri gan netiek atklāti, uzņēmuma vadība nemaz pati negatavojas šo biznesa plānu radīt.

Kad Rubesa pagājušā gada oktobrī tika apstiprināta par RB Rail valdes priekšsēdētāju un izpilddirektori, uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anti Moppels cildināja viņas „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā un profesionālās iemaņas”, kas ļaušot „pacelt gan kopuzņēmuma, gan Rail Baltica projekta attīstību nākamajā kvalitātes līmenī”.

Savukārt šā gada martā Rubesa medijiem apgalvoja, ka Rail Baltica ekonomisko izdevīgumu apliecinot pirms pieciem gadiem veiktais kompānijas AECOM veiktais pētījums, turklāt šogad un nākamgad vēl tikšot veikti dažādi rūpīgi pētījumi un aprēķini.

Taču pašlaik, kad kopš Rubesas apstiprināšanas amatā pagājuši jau vairāk nekā desmit mēneši, ne tikai nav publiskoti jelkādi citi jaunās dzelzceļa līnijas iespējamā ekonomiskā izdevīguma vai neizdevīguma aprēķinu dati, bet ir arī atklājies, ka kopuzņēmuma vadībai ar Rubesu priekšgalā nav nekādas skaidrības par iespējamo dzelzceļa uzņēmējdarbību un attiecīgi „plusiem” vai „mīnusiem”.

Ir gan izlemts, kādam jābūt uzņēmuma biznesa plāna saturam: „Biznesa plāna mērķis ir definēt AS RB Rail darbības ietvaru, tajā paredzot tirgus pārskatu, uzņēmuma stratēģiju, biznesa modeli, finanšu plānu, mārketinga plānu, galvenos darbības rādītājus, risku analīzi u.c.. Tajā ir jāiekļauj uzņēmuma ienākumu, izdevumu, finanšu plūsmu aprēķini, ņemot vērā CEF finansējuma plūsmu laika posmā no 2016. līdz 2031. gadam.”

Taču uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore ar „ilggadējo pieredzi nozīmīgu starptautisku projektu vadīšanā” pati nevēlas nopūlēties ar biznesa plāna un stratēģijas radīšanu un izstrādi. Tā vietā uzņēmuma vadība ir gatava atvēlēt aptuveni 300 000 eiro (plus PVN), lai šo biznesa plānu tās vietā izstrādātu kāds ārpakalpojuma sniedzējs.

31. augustā beidzas pieteikšanās termiņš RB Rail iepirkuma konkursam par kopuzņēmuma biznesa plāna sagatavošanu, kurā šāda summa tiek minēta kā orientējošais iepirkuma apjoms.

Pati Rubesa nevēlas atbildēt uz Pietiek jautājumu – ja reiz pašlaik uzņēmumam biznesa plāna vispār nav, kādi tad ir tie uzņēmuma plāni, uz kuru pamata viņa kā uzņēmuma vadītāja ir publiski nākusi klajā ar dažādiem paziņojumiem par Rail Baltica darbības sākumu un citiem nozīmīgiem jautājumiem.

Uz šo jautājumu neatbild arī Ilze Rassa, kas uzņēmumā ieņem amatu ar nosaukumu „komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja”, taču viņa netieši atzīst – pašreizējai RB Rail vadībai šāda biznesa plāna izstrādei gluži vienkārši trūkstot zināšanu un kompetences. Pastāv dažādi „pārrobežu aspekti”, kuri „prasa izstrādātājam noteiktas zināšanas un prasmes”, skaidro Rassa.

RB Rail vadība atsaucas uz finansējuma atbalsta līgumu, kas parakstīts ar Eiropas Savienības Inovāciju un tīklu izpildes aģentūru, kurā noteikts, ka desmit gadu biznesa plāns ir jāsagatavo līdz nākamā gada beigām, bet nav teikts – kam tieši šis plāns jāizstrādā.

Līdz ar to uzņēmuma vadības viedoklis ir – šādas „īpašas ekspertīzes nodrošināšanai” esot nepieciešama „ārējo konsultantu piesaiste”, kas došot „iespēju atrast izcilākos ekspertus plašākā tirgū”, un par to tad arī no uzņēmuma un piesaistītajiem līdzekļiem tiks maksāti aptuveni 300 000 eiro (plus PVN).

Vai RB Rail vadītājas iepriekšējās darba vietās uzņēmumi (piemēram, Statoil) arī sava biznesa plāna – viena no vissvarīgākajiem kompānijas darbības dokumentiem, ja ne vissvarīgākā - izstrādi uzdeva veikt trešajām personām, bet, ja ne, kāpēc tā nolemts rīkoties attiecībā uz RB Rail? Sniegt tiešu atbildi uz šo jautājumu nevēlas ne Rubesa, ne uzņēmuma „komunikācijas un sadarbības ar valsts iestādēm vadītāja”.

Tikpat izvairīga par to, ka šādu nozīmīgu dokumentu pati uzņēmuma vadība ir izrādījusies nespējīga izstrādāt, ir arī Ulda Auguļa vadītā Satiksmes ministrija, kas ir pastarpināta RB Rail kapitāldaļu turētāja atbildes uz šādiem jautājumiem. Tā neatbild ne uz Pietiek jautājumu, vai atbalsta uzņēmuma vadības viedokli, ka biznesa plāns jāsagatavo nevis labi atalgotajai uzņēmuma vadībai, bet gan ārpakalpojuma sniedzējam, ne uz jautājumu, vai tā atbalsta šādu rīcību arī attiecībā uz citiem uzņēmumiem, kuros ministrija ir valsts kapitāldaļu turētāja.

Tā vietā Auguļa preses pārstāvis Aivis Freidenfelds skaidro, ka „kapitālsabiedrības darbības rezultāti un efektivitāte tiek vērtēta atbilstoši stratēģijā plānotajam un faktiski sasniegtajam”, līdz ar ko „ministrijas interesēs ir, lai kapitālsabiedrības darbības stratēģija tiek izstrādāta ar vislielāko rūpību un kā gādīgam un rūpīgam saimniekam”.

„Ja kapitālsabiedrības vadība uzskata, ka tai pašu spēkiem nepietiek, lai nodrošinātu tās darbības stratēģijas izstrādi, tad tas tiek veikts piesaistot ārpakalpojumu, protams, izvērtējot kapitālsabiedrībai pieejamos finanšu līdzekļus,” piebilst satiksmes ministra pārstāvis.

Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijas pārstāve Dalja Peredniene Pietiek apliecina, ka ministrija pašlaik nevēloties komentēt šo „uzņēmuma iekšējo lietu”, savukārt Igaunijas Ekonomikas lietu un komunikāciju ministrijas pārstāvis Mihkels Loide Pietiek apliecina, ka ārpakalpojumu sniedzēju piesaistīšanas princips ir akceptēts RB Rail padomē, taču vienlaikus aizrāda uz nepieciešamību Rubesai pildīt savus pienākumus: „Kompānijas izpilddirektorei ir jābūt vadošajai lomai biznesa plāna attīstīšanā.”

Pazīstamais uzņēmējs Normunds Bergs šo situāciju komentē šādi: „Es tagad ar savu atbildi sapostīšu dzīvi kādam liela uzņēmuma vadītājam un virknei konsultantu. Man personīgi ir ļoti negribīga attieksme pret jebkura veida konsultantiem, jo jebkura veida konsultanta visbiežākais pielietojums ir atbildības novelšana. Gan lielos uzņēmumos, gan valsts iestādēs, lai nebūtu jāuzņemas atbildība, labāk ir samaksāt konsultantam. Patiesībā, ja uzņēmuma vadība nav spējīga izstrādāt uzņēmuma stratēģiju vai plānu, tad tā nav kompetenta. Tas pats ir valsts iestādēs. Ja cilvēki to nevar, tad ir jāatlaiž. Var būt izņēmumi kādās ārkārtīgi šaurās, specifiskās nozarēs, piemēram, ISO ieviešana. Savā garajā dzīvē mēs esam reizi pa reizei konsultantus ņēmuši, nekad nekas labs nav sanācis.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Apkaunojošais 24.septembris jeb Melnā Pirmdiena

Foto2018.gada 24.septembrī būs pirmdiena. Tā būs apkaunojošākā pirmdiena Latvijas vēsturē. Tā būs Melnā Pirmdiena – Latvijā līdz šim finansiāli nepiedzīvotas un ārprātīgas prettautiskās rīcības diena. Melnā Pirmdiena kļūs kolosālas bezjēdzības, izšķērdības, bezatbildības, vienaldzības diena. Melnā Pirmdiena kļūs uzskatāms simbols visiem finansiālajiem noziegumiem, kādus politiskā vara ir pastrādājusi pēcpadomju gados.
Lasīt visu...

6

KNAB priekšnieks Straume atstrādā savu politkrusttēvu labvēlību

FotoŠodien žurnālā Ir KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paudis "savu neizpratni par vairāku senu lietu neizmeklēšanu līdz galam", un nu viņš tās esot cēlis gaismā.
Lasīt visu...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...