Iesaki rakstu: 
"Iesīkstējusi izpratne par dzimumu lomām, kas, manuprāt, sakņojas ne tikai viduslaikos, bet arī padomju laikos, kur vīrietis ir tas, kurš strādā, atnāk mājās, reizēm iekausta sievu, reizēm iedzer, jo tās ir viņa vīrieša tiesības, tas, manuprāt, ir degradējoši, aplami, stulbi un tumsonīgi," savulaik teica Vienotības labklājības ministre Ilze Viņķele.
Kā nu mācēdams esmu izaudzinājis 3 meitas un tagad audzinu dēlu. Varu padalīties pieredzē.
Tas bija 2001. gadā, kad Gundars Bērziņš bija finanšu ministrs. Es no Gundara Bērziņa nopirku Audi 200 Quattro. Mēs abi bijām gana aizņemti, un nekādi neatlika laika auto pārrakstīt. Manām meitām tolaik bija 13, 14 un 15 gadu.
Nebiju labs tēvs - biju pārāk aizņemts un neveltīju bērniem pienācīgi daudz laka. Reiz, pārrodoties mājās, ieraudzīju lupatās sasistu finanšu ministra Audi. Meitas paskaidroja, ka nejauši iedarbinājušas un ieskrējušas pagalmā malkas grēda.
Tikai šogad abas jaunākās meitas man atzinās, ka ar Gundara Bērziņa auto regulāri braukušas pa ielām, vairākkārtīgi bēgušas no policijas, kamēr to sadauzījušas.
Varu iedomāties to skandālu, ja tiktu publiskots fakts, ka finanšu ministra Audi 200 Quattro sadauzījusi četrpadsmitgadīga blondīne!
Protams, man kā tēvam par slikto audzināšanu būtu jāuzņemas pilna atbildība. Tas nebūtu nekāds ļauno žurnālistu kompromats, bet reāla aina manām audzināšanas spējām. Paldies Dievam, viss beidzās labi un manas meitas, lai gan nestrādā Ministru prezidenta birojā, ir uz ceļa.
Mani pārsteidza Ilzes Viņķeles atbilde portālam Pietiek, kurā Vienotības politiķe neredz cēloņsakarības starp bērniem un vecākiem.
Ja Vienotības politiķu Jura Vidiņa mazdēls, Ilzes Viņķeles dēls ir neaudzināts memļaks, tad kaut kas ar audzināšanas sistēmu Latvijā nav kārtībā jau trešajā paaudzē.
Varu tikai iedomāties sekas, ja savulaik tiktu pieļauta labklājības ministres iecere audzināšanai ar dzimummaiņas grāmatiņām Latvijas bērnu dārzos. Šķiet, tad 4. paaudzē Latvijā visi būtu memļaki.
Es ļoti ceru, ka maldos un Ilzes Viņķeles dēls dzīvē daudz ko sasniegs. Ja viņš pēc 15 gadiem būs ticis līdz darbam Ministru prezidenta birojā, tad gan, publicējot šīs bērnišķīgās jēlības, žurnālisti rīkotos cūciski.
P.S. Šīs lieliskās pārdomas par sieviešu paaudzi ar izkropļotām vērtībām, ieteiktu izlasīt visām mātēm un, jo īpaši, tēviem, kuri ražo bērnus, bet nevar nodrošināt sievai algu mātes darbam: http://linkis.com/buduars.lv/fxuWW.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.