Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie
Aleksis Zoldners30.07.2017.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka Māra Kučinska koalīciju veido trīs Saeimas frakcijas (ZZS, "Vienotība", VL-TB/LNNK) un viens ārpusfrakciju parlamentārietis - kopumā 61 deputāts. Tomēr partiju šajās frakcijās ir krieni vairāk. Kopumā Kučinska koalīcijā ietilpst Saeimas deputāti no 11 partijām un vēl pieci bezpartejiski deputāti. No Kučinski atbalstošajām partijām Saeimā visplašāk ir pārstāvēta Nacionālā apvienība.
Kučinska koalīcija, uzskaitījums:
1. Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (16) - Raivis Dzintars, Gaidis Bērziņš, Andris Buiķis, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Ritvars Jansons, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Kārlis Krēsliņš, Janīna Kursīte-Pakule, Inese Laizāne, Ināra Mūrniece, Romāns Naudiņš, Imants Parādnieks, Inguna Rībena, Edvīns Šnore
2. "Vienotība" (12) - Solvita Āboltiņa, Hosams Abu Meri, Astrīda Harju, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš, Inese Lībiņa-Egner(e), Anrijs Matīss, Romualds Ražuks, Edvards Smiltēns, Laimdota Straujuma, Jānis Upenieks
3. Latvijas Zemnieku savienība (8) - Augusts Brigmanis, Armands Krauze, Andris Bērziņš, Valters Dambe, Guntis Kalniņš, Līga Kozlovska, Ainārs Mežulis, Edgars Putra
4. Latvijas Zaļā partija (7) - Ingmārs Līdaka, Valdis Kalnozols, Askolds Kļaviņš, Artis Rasmanis, Kārlis Seržants, Jānis Trupovnieks, Juris Vectirāns
5. "Par"* (5) - Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Aleksejs Loskutovs, Andrejs Judins, Ints Dālderis
6. "Latvijai un Ventspilij" (2) - Gundars Daudze, Jānis Vucāns
7. Liepājas partija (2) - Aija Barča, Valdis Skujiņš
8. Latgales partija (1) - Aldis Adamovičs
9. "Valmierai un Vidzemei" (1) - Inesis Boķis
10. "Tukuma pilsētai un novadam" (1) - Juris Šulcs
11. Jēkabpils reģionālā partija (1) - Viktors Valainis
12. Bezpartejiskie (5) - Veiko Spolītis, Dzintars Zaķis, Jānis Klaužs, Andris Siliņš, Ilmārs Latkovskis
*Pašlaik, 2017. gada 29. jūlijā, "Par" vēl nav partija, bet šīs kustības veidotāji drīzumā plāno tādu dibināt.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.