Iesaki rakstu: 
Vai katru dienu saņemu denacionalizēto māju īrnieku ziņas par spīdzināšanu, pazemošanu un beidzamā laikā - par deportēšanu uz ielas pat bez tiesas un izmeklēšanas, bez parādiem, ar paņēmienu, kad tiesu izpildītājs "ieved valdījumā" jauno mājas īpašnieku vai dzīvokļa ar īrnieku pārpircēju, kaut likums paredz, ka jaunajam īpašniekam ir saistošs iepriekšējā īpašnieka noslēgtais īres līgums.
Katru dienu uzklausu vairāku ģimeņu asaras un beztiesiskumu, un ziņu, ka valsts tiesībsargājošās institūcijas uz patvaļu noraugās bez iejaukšanās. Savulaik no pašvaldību dzīvokļiem uz nekurieni, uz ielas tika deportēti vairāk nekā 38 000 ģimeņu (Tieslietu ministrijas statistika).
Cik posta ir nodarījusi noziedzīgā denacionalizācija un privatizācija, nevar ietilpināt pat 10 grāmatu sējumos. Šāda apmēra nekaunība un beztiesiskums, asaru plūdi, "valsts nozagšana" netika vērota Lietuvā un Igaunijā, kur šos procesus labi pārzinu (gan jau bija savi trūkumi un neapmierinātība). Ārzemju latvieši to nepazīst un nezina, bet esošās vai bijušās valsts amatpersonas šo genocīdu slēpj un stāsta skaistas pasakas.
Okupācija ir nokratīta, tomēr Latvijas tauta tiek sagrauzta bijušo čekas stukaču un bijušās nomenklatūras dzirnās, kuri sagrāba varu Latvijā un iedzina valsti masveida korupcijā un genofonda iznīcināšanā, spiežot bēgt trimdā un iedzenot pašnāvībās.
Šis posts Latvijai ir drūmāks un daudzreiz smagāks upuru skaita ziņā nekā visā krievu okupācijas laikā kopā.
Esmu jurists un pētu šos jautājumus, stāstu faktu iespaidā, nevis ar emocionāliem uzplūdiem. Ir likums, bet vara nelemj neko, atrakstās - pārsūdziet tiesā. Visa tauta iedzīta tiesās, tās pārpildītas un nogremdētas.
Šo sistēmu nav iespējams novērst. Temīda ir bezspēcīga, ministrus (Ķīlis, Sprūdžs), kas grib ieviest kaut kādu kārtību, apsmej (skat. TV raidījumu), aprej, Zatlers, kurš pacēla roku pret oligarhiju, izmēza ar savu darbību divus oligarhus no Saeimas, masu mediji un to ietekmē tautas daļa pazemo, jo Zatlers atņēma daudziem drupačas no miljoniem... Paldies, ja lasījāt.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
