Iesaki rakstu: 
Diskusiju ap Valsts prezidenta kandidātiem fonā šonedēļ Saeimas kuluāros palika notikumi, kas risinās ap vakanto Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatu. Līdzšinējā CVK priekšsēža Arņa Cimdaru pilnvaru termiņš beidzas 2.maijā, bet jau nākamnedēļ Saeimā plānots oficiāli sākt sarunas par jauno CVK priekšnieku kandidātu virzīšanu. Prognozes par to, ka Cimdars varētu saglabāt savu amatu, kura pienākumus pilda jau vairāk nekā 13 gadus, ir pesimistiskas.
Kā liecina informācija, kas ir Pietiek rīcībā, koalīcijas apvienība Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Cimdara vietu redzot kā vienu no tiem augstajiem amatiem, kuru varētu aizpildīt ZZS virzīts kandidāts.
Starp Cimdara pēcteča pretendentiem ZZS piedāvājot bijušā Saeimas spīkera Gundara Daudzes biroja vadītāja Indriķa Putniņa kandidatūru. Pašlaik 1979.gadā dzimušais Putniņš ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa padomnieks reģionālās attīstības un pašvaldību jautājumos. Putniņa atalgojums šajā amatā ir 913 lati uz papīra.
Putniņš, kurš ir pazīstamā dramaturga, ar Latvijas Zemnieku savienību (LZS) saistītā Paula Putniņa dēls, jau ilgstoši ieņēmis amatus LZS un tiek dēvēts par vienu no šīs partijas jaunā kaluma pārstāvjiem.
Putniņš vadījis arī bijušā zemkopības ministra Mārtiņa Rozes (tagad Lattelecom padomes loceklis) biroju un bijis LZS ģenerālsekretārs. Tagad Putniņš ir arī ZZS valdes loceklis.
Pietiek piektdien neizdevās sazināties ar ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdi Augustu Brigmani, lai noskaidrotu, vai tiesa, ka Putniņš ir viens no augstā CVK priekšsēža amata kandidātiem.
Putniņa izredzes varētu apgrūtināt tas, ka pēc viņa nosaukšanas par potenciālo Cimdara pēcteci ZZS koalīcijas partneriem, apvienības Vienotība līderiem tas nav raisījis sajūsmu. Putniņa kā CVK priekšsēža kandidāta vērtējums bijis vairāk noraidošs, nevis atbalstošs.
CVK priekšsēdi amatā ieceļ Saeima. Cimdars šo amatu ieņem kopš 1997.gada decembra, kad viņu šim amatam izvirzīja Ziedoņa Čevera vadītā Demokrātiskā partija Saimnieks.
Janvāra vidū laikraksts Diena rakstīja, ka daži apvienības Vienotība līderi pieļāvuši - varbūt CVK vadībā beidzot būtu nepieciešamas pārmaiņas.
Vienotības Saeimas deputāts Jānis Reirs Dienai janvārī bija izteicis šaubas arī par Cimdara politisko neitralitāti, atceroties referendumu par ekspremjera Aigara Kalvīša (TP) rosinātajiem drošības likumu grozījumiem, kuru publicēšanu apturēja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Savukārt Brigmanis Cimdara izredzes Dienai janvāra vidū bija vērtējis pozitīvi, sakot: „Mēs viņu atbalstīsim.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.