Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Cīņa par komfortu, ne pret noziedzību

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
14.02.2017.
Komentāri (11)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eirodeputātes Ivetas Grigules „piespiedu brīvprātīgā” izstāšanās no ZZS dod netiešu ieganstu cerībām: valdība varbūt saņems dūšu un neizcūkos iespēju noziedzības apkarošanā „ar vienu šāvienu nomedīt vairākus zaķus”.

Viens no pērnā gada jūnijā valdības pieņemtā ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumiem ­– iespējams, pat tajā policejiski visefektīvākais! – ir Latvijas mobilo sakaru priekšapmaksas SIM karšu pilnīgas reģistrācijas ieviešana, nepieļaujot vairs tās lietot anonīmi.

Taču premjera Māra Kučinska publiski pieteikto valdības ieceri pavisam vienkārši pirms gadumijas izķēzīja pusanonīms ierēdnis Satiksmes ministrijā.

Tās Sakaru departamenta direktors Valters Bajārs vadīja darba grupu reģistrācijas vajadzības izvērtēšanai, iesaistot tajā dažas „izmeklētas” Iekšlietu ministrijas un VID iestādes. Kaut gan Latvijā ir vēl vairāki citi dienesti, kas arī veic operatīvo darbību, tāpat LR Prokuratūra, kas tos uzrauga, un Augstākās tiesas Krimināllietu pārvalde, kuras tiesneši izsniedz sarunu noklausīšanās atļaujas.

Visi šie iespējamie viedokļi, tiešām būtiski izsvērta lēmuma pieņemšanai, tika ignorēti – taču darba grupā neuzaicinātām iestādēm tas šķiet diezgan vienaldzīgi.

Man, apvaicājot dažādas mūsu „spēka struktūras”, radās iespaids, ka vairums likumsargu – varbūt izņemot dažu Prokuratūras pārstāvi – pārprastā koleģialitātē nevēlas iesaistīties diskusijā, lai nebūtu jākonfliktē ar IeM un SM pārstāvjiem un viņu interesēm. Acīmredzami ir vajadzīga strikta valdības politiskās gribas izpausme, „dūres sitiens pa galdu”, lai sāktos kustība vajadzīgajā virzienā.

***

Amizantākais ir tas, ka sākotnēji, pērnajā oktobrī, SM darba grupa reģistrācijas ieviešanu atbalstīja, taču decembrī – izmantojot to pašu faktu un viedokļu komplektu (ar abiem darba grupas ziņojumiem varat iepazīties pielikumā) – iepriekšējo lēmumu „noraka”. To pamatoja ar Iekšlietu ministrijas iestāžu pārstāvju vēlmi – viņiem tagadējā situācija šķiet komfortabla:

„Vienlaikus IeM norāda uz risku, kas var veidoties nākotnē pēc Karšu reģistrācijas kā obligāta pasākuma ieviešanas, proti, noziedzīgu nodarījumu pastrādāšanai, iespējams, tiks izvēlēti tādi saziņas veidi, kurus izmantojot persona var palikt anonīma, jo piekļuve internetam bez reģistrēšanās to nodrošina, piemēram, ziņapmaiņa, izmantojot datu pārraidi - WhatsApp, iMessage, ChatON, Blackberry Message; IP telefonija - Viber, Skype u.c. Iekšlietu ministrija akcentē, ka sazināšanās migrācija uz interneta vidi varētu apgrūtināt operatīvo darbu, jo izsekošanas, identificēšanas un atklāšanas process sarežģītos.”

Tāpēc, ignorējot acīmredzamos ieguvumus noziedzības mazināšanai, SM 2016.gada 8.decembra dokumentā „Informatīvais ziņojums par mobilo sarunu priekšapmaksas karšu lietotāju datu reģistrēšanu” tika secināts:

„..esošajos apstākļos Karšu reģistrācijas ieviešana atzīstama par nelietderīgu, pat traucējošu tiesībsargājošo iestāžu operatīvajās darbībās un pierādījumu gūšanā, kā arī nesamērīga leģitīma mērķa (ēnu ekonomikas apkarošanai) sasniegšanai, jo organizētā noziedzība strādātu vēl rafinētāk un ieguvums varētu būt tikai maznozīmīgu pārkāpumu atklāšanā.”

Savukārt dokumenta iepriekšējā redakcijā 2016. gada 14.oktobrī tika secināts:

„Satiksmes ministrijai, sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, tostarp arī elektronisko sakaru nozari, izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, lai:

1.   nodrošinātu, ka mobilo sakaru operatoriem ir tiesības sniegt pakalpojumu Karšu lietotājiem tikai pēc Karšu lietotāju datu reģistrēšanas;

2.   noteiktu nepieciešamos reģistrēšanas nosacījumus, tādus kā, piemēram, reģistrējamo datu apjoms, personas vecums, kura var reģistrēties kā Kartes lietotājs, esošo Karšu lietotāju reģistrēšana u.c.;

3.   noteiktu regulējuma spēkā stāšanās termiņu, paredzot pietiekamu pārejas periodu mobilo sakaru operatoriem atbilstošas tehniskās platformas Karšu lietotāju datu reģistrācijai sagatavošanai.”

Ir versija, ka Bajāra pretimnākšana IeM pārstāvju vēlmei dzīvot pa vecam sakņojas personiskos apsvērumos: bijušais (un, iespējams, reiz atkal) „Baltcom” darbinieks centies izrādīt pretimnākšanu agrākās darbavietas biznesa partnerim TELE2. Šis uzņēmums atšķirībā no LMT un BITE priekšapmaksas karšu pircēju datu reģistrāciju atzina par nevajadzīgu apgrūtinājumu.

Vīzdegunīgās un fotošopētās „Gribules” apvaldīšana – pēc tam, kad viņa publiski izsmēja Ministru prezidentu – liecina, ka Zaļo un zemnieku savienība apjēdz savu problēmu nopietnību un ķeras klāt valdības reputācijas sakopšanai.

Tāpēc tagad gribētos sagaidīt, ka Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē Mārim Kučinskim, Danai Reizniecei-Ozolai un Uldim Augulim (Rihards Kozlovskis, cik noprotu no viņa biroja pārstāvja paustās pozīcijas, ir savas komfortu mīlošās „sistēmas” pusē) tomēr pietiks apņēmības uzveikt ierēdņu sabotāžu – kategoriski uzstājot uz, iespējams, ne tikai noziedzības apkarošanai, bet arī pašu publicitātei vērtīgu pasākumu.

***

Kā daudzas lietas, arī brīvi nopērkamās SIM kartes tika ieviestas naivā paļāvībā uz cilvēku godaprātu. Taču, ja kaut ko var izmantot ļaunprātīgi, tas noteikti tiks izdarīts. Sen ir laiks tikt galā ar ērtību, kas tiešām izdevīga ir tikai dažādu likumpārkāpumu (te ieskaitot arī Eiropā tik ļoti „aktuālos” terora aktus) vai amorālu cūcību veikšanai.

Atteikšanās no SIM karšu anonimitātes ne tikai traucētu komunikāciju „pelēkajā un melnajā biznesā”, bet arī krasi samazinātu telefonkrāpnieku un šantāžistu darbību. Tā Latvijā tiek novērota viļņveidīgi – piemēram, izkrāpjot naudu no veciem cilvēkiem, kuriem tiek iegalvots: viņu pieaugušie bērni ir izraisījuši avāriju vai iekūlušies citās nepatikšanās, no kurām tiem jāatpērkas.

Šādās afērās līdz šim specializējas galvenokārt Lietuvas „viesmākslinieki”, jo kaimiņos šādi noziegumi ir lekni sazēluši. Tieši telefonkrāpniecības pieaugums mudina Lietuvas Iekšlietu ministriju un likumdevējus ieviest priekšapmaksas karšu reģistrāciju.

Nelegāli ienestu mobilo tālruņu – un, protams, anonīmo SIM karšu! – lietošana ir hroniska problēma Latvijas cietumos. Gadā tajos konfiscē vidēji trīs tūkstošus aparātu un līdz pat septiņiem tūkstošiem priekšapmaksas karšu.

Patiesībā taisni vai jābrīnās, kāpēc Ieslodzījumu vietu pārvalde jau sen neprasa ieviest karšu reģistrāciju: tā efektīvi ierobežotu soda izcietēju un apcietināto kontaktus ar „kolēģiem” vai arī noziegumu upuriem un lieciniekiem.

Šādu sarunu apjoms samazinātos līdz pat 90 procentiem – tā uzskata Latvijas Juristu apvienība, šķiet, patlaban vienīgā organizācija, kas kategoriski uzstāj uz visu SIM karšu reģistrāciju. Tāpat par ~70–80 procentiem samazinātos šādu karšu lietojums kriminālo grupējumu sakaru nodrošināšanai noziegumu veikšanas un īstenošanas laikā.

Paliekot bez tehniskas iespējas anonīmi cūkoties, rokas tiktu sasaistītas viltus trauksmju cēlājiem un izspiedējiem, kas draud ar spridzekļiem, piemēram, veikaliem. Viena veltīga trauksmes sacelšana Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā nodara materiālos zaudējumus 800 līdz 2000 eiro apmērā.

Tāpat agrāko košumu dzīve zaudētu telefoniskiem uzmācekļiem un citiem perversiem ļaudīm, kurus ļoti uztrauc pašu „privātuma neaizskaramība” – viņu neatpazīstamība, nesodāmība un visvarenības apziņa.

***

Tiešām jāpiekrīt LJA, ka šis gluži vai potenciālajos rezultātos brīnumainais pasākums ir jāiekļauj arī Nacionālajā pretterorisma plānā, Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plānā, kā arī šāds priekšlikums jāizskata Noziedzības novēršanas padomē.

Jau tagad liela daļa priekšapmaksas karšu Latvija tiek reģistrētas, lai to lietotāji elektroniski papildinātu savus kontus, izvēlētos noteiktus tarifu plānus, pirkt ierīces uz nomaksu. Tāpēc tas var būtisks apgrūtinājums sakaru operatoriem, un diez vai arī karšu pircēju vairākums jutīsies dziļi aizskarts, ja reģistrācija būs visaptveroša.

Tiek apgalvots, ka radīsies jauns pelēkais rūpals: citiem – pirkt kartes vairumā, reģistrējot tās uz sava vai sveša vārda un pēc tam tirgot šaubīgiem tipiem. Tam neļaus sakuplot skaudra apziņa, ka šādā biznesā ir pārāk liela iespēja nokļūt likumsargu uzmanības fokusā kā nozieguma – turklāt iespējams, smaga! – veicinātājam, pat līdzdalībniekam.

***

Patlaban priekšapmaksas SIM karšu reģistrācija darbojas Spānijā, Slovākijā, Ungārijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Grieķijā, Šveicē, Francijā, Vācijā. To gatavojas ieviest Beļģija un Lietuva. Savukārt Dānija pakāpeniski atsakās no priekšapmaksas kartēm, operatoriem piedāvājot klientiem pastāvīgu abonementu.

Diez vai mums būtu jāpriecājas, ja Lietuvā turpmāk nelāgos nolūkos tiktu plaši lietotas Latvijā pirktās anonīmās kartes. Priekšamaksas SIM karšu „eksports” uz citām Eiropas valstīm, kalpojot tur kriminālnoziegumiem un terorismam, noteikti nevairos Latvijas starptautisko pievilcību. 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...