Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

Haralds Barviks, SIA GRK direktors, NRA

05.10.2019. 13:53

Demokrātiskā un tiesiskā valstī, kur arī pati valsts atsevišķās nozarēs nodarbojas ar uzņēmējdarbību, svarīgs priekšnosacījums nozares veiksmīgai attīstībai ir godīga un uz vienādiem konkurences noteikumiem balstīta darbība.

Šī un varbūt kādu citu nezināmu iemeslu dēļ tika izveidota valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts meži (LVM), kas savulaik deklarēja saukli – Meža dienests nedrīkst pats sagatavot un pārdot cirsmas, tādējādi pārņemot virkni šīs institūcijas pienākumus. Diemžēl, radot LVM, situācija ir kļuvusi vēl sliktāka – ir radīts ļoti vāji kontrolēts uzņēmums, kas pats sagatavo, pats cērt un pats nodarbojas ar sortimentu tirdzniecību. Piedevām LVM darbību neviens neuzrauga un neizvērtē, – ar iekšējo auditu nodarbojas pati akciju sabiedrība, sakot: "Pats daru, pats kontrolēju." LVM uzraudzība ir ļoti būtiska, jo tikai tādā veidā ir iespējams panākt, lai valsts gūtu pēc iespējas lielāku labumu no akciju sabiedrības darbības. Tomēr pašlaik visā valsts teritorijā cirsmu fonds tiek sagatavots ar iztrūkumu, tādējādi tiek apkrāpti gan meža nozarē darbojošies uzņēmumi, gan pati valsts. Ja valsts ir nolēmusi saglabāt daļu meža resursu savās rokās, par tās pienākumu kļūst resursu likumīgas izmantošanas uzraudzība un nodokļu iekasēšana, nevis nodarbošanās ar saimniecisko darbību, kas ir uzskatāma par tirgus kropļošanu. Latvijā pašlaik daudzās nozarēs notiek privatizācija, savukārt valsts mežos ir vērojama monopolizācija, kas tiek īstenota ar Zemkopības ministrijas lēmumu. Monopolizācijas un apaļkoku piegāžu modeļa pamatojums – LVM iespējamais peļņas pieaugums. Tās ir pilnīgas muļķības, jo no visiem meža izstrādātājiem iekasētie nodokļi daudzkārt pārsniedz LVM fiksētos maksājumus, turklāt LVM izveidojoties par monopolu un attīstot šo modeli, daudzi privātie mežizstrādes uzņēmumi būs spiesti pārtraukt savu darbību. Vēl jo vairāk – arī fiksētais maksājums, kā arī citi LVM maksājumi ir mežistrādes uzņēmumu nopelnītā nauda, kuru starpnieks LVM pasniedz kā savas darbības augļus. Interesanti, kur šī nauda paliek? Par nelietderīgu naudas izlietošanu liecina kaut vai fakts, ka LVM regulāri trūkst līdzekļu meža infrastruktūras attīstīšanai. Bet savādi, ka tikai to meža ceļu iekārtošanai, kuri ir paredzēti privāto mežizstrādes uzņēmumu lietošanai. Piemēram, vietās, kur tiek īstenots apaļkoku piegāžu modelis, meža ceļu uzlabošanai un iekārtošanai naudas pārsvarā pietiek. Arī par medību platību nomu iekasētā nauda mistiski pazūd kopējā LVM naudas katlā, un, ja noteikti naudas līdzekļi tomēr nonāk atpakaļ, tad tikai LVM saimniecībās. Citu teritoriju attīstība akciju sabiedrībai nerūp. LVM neizprotamā kārtā vienmēr atrodas privileģētā stāvoklī, – arī par koksni meža resursu izmantošanā iesaistītie uzņēmumi ir spiesti veikt maksājumu uz priekšu, savukārt LVM par to var norēķināties pēc koksnes izstrādes vai arī par to nav jāmaksā vispār. Tas ir kuriozs, kas nekur citur nav sastopams. Šo un vēl citu nesakārtoto lietu rezultātā valsts budžetam aiziet garām lielas naudas summas, bet, ko lai dara – arī starpniekam ir jādzīvo, vai ne?..
Pašreizējais apaļkoku piegāžu modelis ir tikai instruments LVM savtīgo interešu īstenošanai. Šo interešu vārdā tad arī tiks likvidētas 5000 darbavietas, kavēta meža infrastruktūras attīstība un radīts kārtējais Latvenergo vai Latvijas kuģniecība. Jautājums – kas aiz tā slēpjas? Varbūt ir jābeidz spēlēt paslēpes un izlikties, ka viss ir kārtībā, un ir pienācis laiks izvilkt uz skatuves pelēkos kardinālus, kuri visas šīs nekrietnības virza politiskā līmenī, cerēdami valsts vārdā iegūt nozari savā īpašumā vai pārpārdot kādam kaimiņzemēs!

Atbildēt

!

05.10.2019. 13:43

Koruptīvie darījumi tiek noslēpti aiz komercdarījumiem (J.Bordāns)

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...