Iesaki rakstu: 
Savu pēdējo dienu amatā – 7. jūliju – nepārvēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers izmantos, lai TV kamerām un rakstošajiem žurnālistiem izrādītu savu līdzšinējo Jūrmalas rezidenci. Prezidenta cilvēki, kad jautāts, nav slēpuši – tas ir mēģinājums novērst nepatikšanas, ja kāds pēc tam jau ar kritiskāku skatījumu vēlētos publiskot rezidences labiekārtošanai izvēlētās dārgās mēbeles, sadzīves tehniku un interjera priekšmetus, kam, jau ekonomiskajai krīzei sākoties, nav taupīti tūkstoši. Pašlaik zināms, ka medijiem nebūs pieejamas visas Jūrmalas rezidences telpas, jo daļa no tām iekļauta valsts noslēpuma objektu sarakstā.
Runa ir par Ministru kabineta noteikumiem Nr. 887, kas 2004. gadā izdoti saskaņā ar likuma Par valsts noslēpumu 4. panta 1. daļu. Šie noteikumi faktiski sastāv no valsts noslēpuma objektu saraksta un noslepeno, piemēram, svarīgu valsts amatpersonu apsardzes un drošības pasākumu organizāciju un tehniskos līdzekļus un to telpu plānojumu, kurās tiek uzglabāti valsts noslēpuma objekti, NATO, Eiropas Savienības, ārvalstu, starptautisko organizāciju un institūciju klasificētā informācija, informācija par šo telpu un iekšējās drošības režīma organizāciju.
Nesen, izmantojot šos noteikumus, bija mēģinājums ierobežot mediju piekļuvi amatpersonām un informācijai, par valsts noslēpuma objektu pasludinot Ministru kabineta ēkas augšējos stāvus, bet žurnālistiem ļaujot ieiet tikai valdības ēkas 1. un 2. stāvā. Pēc mediju protestiem no šīs ieceres atteicās.
Precīzi nav zināms, kuras prezidenta Jūrmalas rezidences telpas ir noslepenotas, bet, pēc Zatlera preses sekretāres Ilzes Rassas teiktā, žurnālistu apskatei 7. jūlijā būs pieejams ēkas 1. un 2. stāvs. Iepriekš mediji ziņojuši par dāsnumu, ar kādu Zatlera prezidentūras pirmajos gados, kad valstī jau bija sākusies ekonomiskā krīze, iekārtota un dekorēta Jūrmalas rezidence. Interjera skiču izstrādei, kas izmaksāja ap 10 000 latu, tika piesaistīta Lilitas Zatleres meita no pirmās laulības.
Starp interjera priekšmetiem un mēbelēm, kam nauda nav žēlota, minēts franču dizainera Filipa Starka spogulis, kas iegādāts par 1 179 latiem, 9 000 latu vērtā dekoratīvā ūdens siena, divvietīgs dīvāns par 1 109 latiem, kumode un divi naktsgaldiņi par 1 800 latiem. Kopumā mēbeļu iegādei iztērēti vairāk nekā 15 000 latu, bet santehnikai vairāk nekā 20 000 latu.
Tomēr lielākā nauda – vairāk nekā 60 000 latu – iztērēta Jūrmalas rezidences virtuves iekārtošanai. Par to pirkts gan vairāk nekā 2 000 latu vērtais vīna skapis, gan vairāk nekā 5 000 latu vērtā virtuves krāsns un vairāk nekā 3 000 latu vērtais ledusskapis.
Beidzoties Valsts prezidenta pilnvarām, Valdis Zatlers nolēmis izpirkt trīs no savas prezidentūras četros gados saņemtajām dāvanām kopumā tam iztērējot 1 292 latus, noskaidroja Pietiek. Viena no Zatlera izpirktajām dāvanām ir Spānijas karaļa Huana Karlosa I dāvātā zirga skulptūra – Equus Hispanus, kuru prezidents turējis uz sava rakstāmgalda Jūrmalas rezidencē. Šī skulptūra novērtēta par 400 latiem, un Zatlers, kā atļauj noteikumi, to izpirks par saviem personiskajiem līdzekļiem. 2009. gada maijā, kad Latvijā viesojās Spānijas karalis Huans Karloss I un karaliene Sofija, viņi Latvijas prezidentam un viņa kundzei Lilitai Zatlerei pasniedza divas kristāla vāzes un bronzas spāņu sacīkšu zirga statujas kopiju. Pārējās divas oficiālās dāvanas, kuras Zatlers vēlējies paturēt, ir Čehijas prezidenta Vāclava Klausa dāvinātais kausa formas kristāla trauks, kas novērtēts par 642 latiem un Slovēnijas prezidenta Danilo Turka (Danilo Türk) dāvinātais kausa formas kristāla trauks, kas novērtēts par 250 latiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
