Iesaki rakstu: 
Salaspilī noticis darījums, kas gan līdzinās klasiskai koruptīvai shēmai, gan var radīt bīstamu precedentu.
13.februārī Salaspils novada domes deputāti, negaidot 8.martā paredzēto tiesas sēdi, ar balsu vairākumu nolēma par 10 000 Ls atpirkt atsevišķas privātīpašumā esošās ielas pilsētā.
Pirms dažiem gadiem ielu īpašnieks bija vērsies pašvaldībā ar lūgumu atļaut ierīkot savam privātīpašumam barjeru, jo apkārtējo māju apsaimniekotāji un īpašnieki nevēlējās vai nespēja vienoties par šo ielu uzturēšanu. Pašvaldība iesniegumu noraidīja.
Nesaņemot atļauju ierīkot barjeru, īpašnieks pārdeva ielas SIA Office service. Salaspils novada domei radās pamatotas aizdomas par darījuma fiktīvumu, un tā vērsās tiesā par pirmpirkuma tiesību izmantošanu attiecībā uz pārdotajām ielām.
Tiesas sēdei vajadzēja notikt 8.martā, un, visticamākais, pašvaldība to uzvarētu. Tieši tad arī varētu mēģināt vienoties par cenu – 1 Ls vai, maksimums, 1000 Ls -, kādu pašvaldībai būtu vērts maksāt par ielām, kuras privātīpašnieks bez Salaspils novada domes atļaujas nevar ne nobloķēt ar barjeru (un iekasēt par iebraukšanu privātīpašumā naudu), ne pārvērst par, piemēram, sacīkšu auto trasi vai kartupeļu lauku, taču tā pienākumos ir uzturēt ielas, un par pienākuma nepildīšanu pašvaldība var sodīt īpašnieku.
Būtībā īpašniekam ielas sagādā tikai un vienīgi izdevumus, un ne mazus. Ne velti viens īpašnieks ielas pārņēma par 1 Ls, bet SIA Office service tās tika pārdotas par 360 Ls vai nedaudz vairāk.
Ja arī Informācijas un tautas ziņu platformas Salaspils A-Z (www.salaspilsaz.lv) rīcībā esošā informācija nav 100% precīza, ir vairāk nekā skaidrs, ka privātīpašnieki ielas pirka-pārdeva par dažiem latiem vai dažiem simtiem latu un nekādi ne tūkstošiem vai desmitiem tūkstošu latu.
Savukārt Raimonds Čudars – tieši viņš visaktīvāk aģitēja un centās pārliecināt citus domes deputātus atbalstīt ielu iegādi jau pirms 8.martā paredzētās tiesas -, izrādīja aktīvu rīcību, panāca neticami „izdevīgu” mierizlīgumu, un pašvaldība iegādājās ielas par 10 000 Ls...
Iespējams, ir kāds arguments par labu tam, kāpēc tādā steigā un par tik augstu cenu pašvaldībai bija jāiegādājas ielas pilsētā, taču ne Salaspils novada domes priekšsēdētājs, ne izpilddirektors nav snieguši atbildes uz Salaspils A-Z uzdotajiem jautājumiem.
Arī pašvaldības mājas lapā ievietotajā rakstā (http://ejuz.lv/dpyah) par ielu atpirkšanu nav neviena argumenta, tikai īpatnējs apgalvojums: „Beidzot rasts problēmas risinājums par gandrīz 750 Silmaļu mikrorajona iedzīvotāju piekļuvi dzīves vietām” un Salaspils novada domes priekšsēdētāja Raimonda Čudara komentārs: „Mums ir jāaizstāv 750 šajās ielās deklarētos iedzīvotājus, kuriem diendienā ir jāsaskaras ar šo absurdo situāciju. Pateicoties pašvaldības aktīvajai rīcībai, ir panākta vienošanās par izlīgumu...”
Izlasot pašvaldības amatpersonu sagatavoto un publicēto informāciju, varētu padomāt, ka Silmaļu mikrorajona iedzīvotāji kopš 2008.-2009.gada tā arī nespēj piekļūt savam īpašumam, taču tas tā nav! Nenoliedzami, ziemas laikā slikti tīrītās vai, brīžiem, vispār netīrītās ielas Silmaļu mikrorajona iedzīvotājiem sagādā problēmas (diez cik daudz soda naudas par to pašvaldība ir iekasējusi?), taču ar šādām problēmām saskaras arī vismaz 10 reizes vairāk cilvēku, kas dzīvo citos Salaspils mikrorajonos, jo pievadceļi un brauktuves iekšpagalmos ne vien ziemā netiek tīrītas, bet arī pavasarī, vasarā un rudenī ir grūti izbraucamas vai pat neizbraucamas, netrāpot kādā pamatīgā bedrē.
Turklāt lielākā daļa citu mikrorajonu iedzīvotāju būtu bezgala priecīgi, ja pašvaldība vispār bez maksas vai par 1 Ls vēlētos šīs ielas un pievadceļus pārņemtu savā īpašumā, taču tagad apķērīgiem un uzņēmīgiem iedzīvotājiem paveras jaunas iespējas – iekšpagalmu braucamo daļu pārdošana Salaspils novada domei par pieklājīgu summu.
Cik liela tā būs, ir atkarīgs tikai no spējas panākt izdevīgu „mierizlīgumu” ar Salaspils novada domi...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
