Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā kā tagadējais Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe 2007. un 2008. gadā ir strādājis par ekspertu Maķedonijā un Melnkalnē, tas izrādījies nepārvarams šķērslis, lai šis pedagoģijas maģistrs nākamajos desmit gados pabeigtu mācības un iegūtu savam amatam atbilstošāku izglītību, - šāda ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ilzes Cīrules sniegtās oficiālās atbildes būtība.

Pietiek jau ir informējis: izrādās, ka Finanšu policijas pārvaldi – struktūru, no kuras ir tieši atkarīga valsts spēja cīnīties ar finanšu noziegumiem un rūpēties par valsts nodokļu ienākumiem – vada cilvēks bez speciālas izglītības finanšu vai tiesību zinātņu jomā: pašreizējam Finanšu policijas pārvaldes priekšniekam Edijam Ceipem ir tikai profesionālais maģistra grāds pedagoģijā.

„Saistībā ar Jūsu 2017.gada 5.jūlija vēstulē izteikto lūgumu informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe ir ieguvis profesionālo maģistra grādu pedagoģijā, ko apliecina Latvijas Universitātes 1994.gadā izsniegtais diploms,” – šāda bija sākotnēji Valsts ieņēmumu dienesta oficiāli sniegtā informācija.

To, ka pedagoģijas maģistrs Ceipe ir studējis arī Latvijas Policijas akadēmijā, taču nezināmu iemeslu dēļ tā arī nav to pabeidzis, VID sākotnēji noklusēja, liekot šai iestādei adresēt jau oficiālu informācijas pieprasījumu ar šādiem jautājumiem:

1) kāda ir E. Ceipes iegūtā izglītība, neskaitot pedagoģijas maģistra grādu, un kādi dokumenti to apliecina?

2) vai minētais E. Ceipe ir studējis Latvijas Policijas akadēmijā?

3) ja jā, no kura laika līdz kuram laikam minētais E. Ceipe ir studējis Latvijas Policijas akadēmijā?

4) kādu iemeslu dēļ minētais E. Ceipe nepabeidza studijas Latvijas Policijas akadēmijā?

5) kādu iemeslu dēļ, likvidējot Policijas akadēmiju, minētais E. Ceipe neizmantoja iespēju tikt automātiski pārceltam uz Latvijas Universitāti, iegūstot attiecīgo diplomu?

No VID ģenerāldirektores Cīrules sniegtajām atbildēm gan netop skaidrs, kas ir traucējis Ceipem izmantot pēdējā jautājumā aprakstīto iespēju - tikt no likvidējamās Policijas akadēmijas automātiski pārceltam uz Latvijas Universitāti un iegūt tās diplomu.

Tā vietā Cīrule apliecina, ka Ceipe Policijas akadēmijā veselus trīsarpus gadus - no 2004.gada 23.augusta līdz 2008.gada 24.janvārim – neklātienē ir studējis profesionālajā studiju programmā “Publiskās tiesības”, taču tad izvēlēts eksperta amatam Maķedonijā un pēc tam 2008. gadā veicis eksperta amata pienākumus Melnkalnē.

„Tādējādi misijā veiktie eksperta darba pienākumi radīja šķēršļus mācību turpināšanai,” informē Cīrule, gan neizskaidrojot, kā 2008. gadā veikti eksperta pienākumi būtu Ceipem traucējuši iegūt savam amatam atbilstošāku izglītību visos nākamajos gados līdz pat šim brīdim.

Kā zināms, Ceipe, par kura neformālām saitēm ar partijas Vienotība pārstāvjiem aizvadītajos gados ir runāts diezgan bieži, plašāku slavu izpelnījās pagājušā gada vasarā, kad Aivars Lembergs uz viņu norādīja kā vienu no iespējamiem kontrabandas plūsmu „piesedzējiem”.

 „Katram kontrabandas virzienam ir savs no specdienestiem kurators. Kurators. Krieviski kriša jeb jumts. Nu, piemēram, cigarešu kontrabandas boss ir Jurašs. Tas ir KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, kurš nodrošina savu kontroli par sistēmu ļoti vienkāršā veidā. Ja kāds nedara tā, kā vajag viņam, tad viņš aiziet pie tā un saka, ka jums vai tur jūsu vīram, tēvam vai brālim, vai kam ir nopietnas problēmas. Un būs nopietnas problēmas. Nu, un tas cilvēks dara tā, kā viņam saka. Nu klusē, vai kaut ko neredz, kaut ko neizlasa, vai kaut ko neizdara. Un attiecīgi viņam VIDā ir vadošs cilvēks, kas par to lietu atbild, kas tad arī visu to praktiski nodrošina. Pa tiešo. (..)

Tālāk degvielas kontrabanda, jumts – Sparāns tāds. Tas no Satversmes aizsardzības biroja, iekšējā drošības dienesta vadītājs, pakļauts tikai Maizītim. Viņš tātad ir kurators un jumts par degvielas visu kontrabandu. Tā man stāsta, ja. Es neesmu pie rokas pieķēris, protams, es jums stāstu. Un viņam attiecīgi tur pretī cilvēks Valsts ieņēmumu dienestā.

Vienā gadījumā man saka, ka tas esot tāds Boroviks, un citā – tas esot tāds Ceipe. Es nevaru apgalvot, ka tas tā ir, ja. Lūk! Un līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta vadība un ministrijas vadība - viņi ira, nu... Viņi neko tur nekontrolē. Jo, ja viņi tur kaut ko sāktu kustināt, tādā gadījumā viņiem ira izredzes nedabūt pielaidi valsts noslēpumam, ko dod SABs, un viņiem ir iespēja uz lietu no KNAB.”

Pirms kļūt par Finanšu policijas pārvaldes priekšnieku, Ceipe bija VID Muitas kriminālpārvaldes direktors, - šajā amatā viņš sekoja tādiem vīriem kā Vladimiram Vaškevičam un Marjanam Burijam. Vēl pirms tam Ceipe bija Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieks, kura pienākumos bija fiziskie uzņēmumu kontroles pasākumi.

Pagājušā gada septembrī parādījās ziņas, ka pedagoģijas maģistrs Ceipe gatavojoties pretendēt uz topošās Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas vadītāja amatu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft