Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valdība un Saeima vēl tikai raksta vairākus likumus, kuriem jānodrošina, lai Latvijā jau no šā gada 25. maija tiktu izpildīta Eiropas Savienības regula par fizisko personu datu aizsardzību. Ne tikai vietējo politiķu un ierēdņu nolaidība pie vainas, ka 25. maijs pienāks daudz ātrāk, nekā Latvijā pat formāli tiks pieņemti likumi un tiem pakārtotie normatīvie akti, atbilstoši kuriem šo regulu pildīt Latvijā. Pat paši regulas autori nezina, ko viņi grib panākt ar bezgaldaudzām vispārīgām frāzēm par eiropiešu tiesībām uz savas privātās dzīves neaizskaramību.

Vēl jo mazāk Rietumeiropas politiķi zina, cik viņu sacerētā regula līdzīga Padomju Savienībā lietotajam Komunisma cēlāju morāles kodeksam, kura pamatdomu izteica slavenā frāze «PSRS seksa nav». Proti, nav seksuālo attiecību publiskošanas ne ziņu, ne mākslas darbu formātā. Aizliegums šīs attiecības pieminēt vajadzīgs, lai Latvijas un visas Eiropas politiskā elite lieki nesakaitinātu vēlētājus ar pierādītiem faktiem par valstu pārvaldīšanu ne jau atbilstoši politisko partiju programmām, bet radniecības un īpašumtiesību saitēm starp it kā savstarpēji naidīgu partiju politiķiem, ministriem, valsts uzņēmumu vadītājiem u.tml.

Regulas parādīšanās liecina par ekonomiskās konjunktūras pasliktināšanos Rietumeiropā. Sliktos laikos publika mēdz izgāzt dusmas par tādām amatpersonu izdarībām pāri seksuālo un mantisko lietu kārtošanas juridiskajiem un morālajiem rāmjiem, par kādām labos laikos uzjautrinātos. Tas lika izdomāt ieganstu totālas informācijas blokādes ieviešanai. Latvijas politiķiem jāsacer tādi cenzūras noteikumi, par kuru upuriem nekļūtu arī viņi paši, bet izpildīt šādu uzdevumu ir pārāk grūti.

Pirms pāris nedēļām Tieslietu ministrijā par personu datu aizsardzības regulu un tās prasību izpildi Latvijā stāstīt mēģināja ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina, departamenta direktore Olga Zeile un Datu valsts inspekcijas direktore Daiga Avdejanova. Šī trijotne izrādījās nespējīga atbildēt ne uz vienu jautājumu, ko tad konkrēti drīkstēs vai nedrīkstēs žurnālisti un masu saziņas līdzekļi kopumā. Visticamāk, ka tieši tāpat viņas neatbildētu arī uz jautājumiem, kādus par savām darbības sfērām uzdotu mediķi vai tirgotāji, ja tādi būtu bijuši pārstāvēti preses konferencē.

Trijotne apliecināja, ka tik tiešām avīzēs nedrīkstēs parādīties nekas, pēc kā citi varētu uzzināt jebko par personu A., ieskaitot to, ka tā 26. maijā gājusi pa Brīvības ielu Rīgā un ir atpazīstama fotogrāfijā par jaunas markas tramvaju (nosacīts piemērs); protams, ka nekādā gadījumā nedrīkstēsim rakstīt ne par vienu personu A., kur tā strādā vai mācās, kur dzīvo, ar ko laulājusies/šķīrusies, vai tai ir bērni...

Tas viss aizliegts, bet ar divām atrunām: ja šis A., vislabāk ar notāra apliecinātu dokumentu, piekritis informācijas publicēšanai vai arī šīs informācijas publicēšana ir sabiedrības interesēs. Izklausās normāli, bet: kā, lūdzu, uzrakstīt rakstu, citējot A. izteikumus par B., ja B. neko par sevi atklāt neatļauj? Uzrakstīt jau var jebko, bet tikai ne tā, lai kāds uzrakstīto saprastu un pirktu avīzi (žurnālu, TV pārraidi...) ar tādu saturu.

Tālāk - kas samēros sabiedrības intereses ar personas tiesības aizskārumu kaut vai bildē ar tramvaju? Atbilde bija, ka tiesa, kuras iesaistīšanai pietiks tikai ar faktu, ka publikācija ir padarījusi kādu cilvēku atpazīstamu. No šādi cietušā netiks prasīti nekādi pierādījumi viņa ciešanām, bet žurnālistiem būs jāpierāda, ka vai nu ciešanu nemaz nav, vai arī šīs ciešanas attaisno sabiedrības ieguvumi. Žurnālisti to izdarīt nevar, nealgojot advokātus, bet naudu šādiem tēriņiem Latvijā spētu atlicināt labi, ja valsts uzturētie mediji.

Saprotama ir Tieslietu ministrijas juristu ieinteresētība likumos, kas nodrošina vairāk darba un naudas viņu pašu ģimenēm, jo juristi Latvijā taču ir saradojušies kopš padomju un vēl senākiem laikiem. Varbūt tomēr juristi nojauš, ka arī viņi var kļūt šīs pašas regulas upuriem, piemēram, slimības gultā, pie kuras neviens mediķis nepieies trīs dienas, ja mediķiem būs izdevīgāk, ērtāk, ienesīgāk pavadīt laiku, prasot tiesai atļauju saņemt no kādas datu bāzes ārkārtīgi sensitīvos datus par slimnieka vārdu vai rīcībspēju.

*Personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu.

Identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.

(Vispārīgās datu aizsardzības regulas 4. pants)

Pārpublicēts no nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft