Deputātu jautājumi Straujumai par "Rail Baltica"

Iesaki rakstu:

1. Kādēļ Jūs tā arī neiesniedzāt savu pamatojumu un aprēķinus, kas apliecina, ka šī projekta īstenošana un ekspluatācija būs izdevīga Latvijai? Vai tādejādi Jūs apliecināt, ka šāda pamatojuma Jums nemaz nav? Ja šāds pamatojums Jums tomēr ir – lūdzam to iesniegt pilnā apjomā un, ja ir, – elektroniskā formātā.

2. Eiropas Komisija pieņēma vairākus lēmumus, mudinot Baltijas valstis šī projekta attīstīšanai. 2005.-2006.gadā notika Eiropas Komisijas apmaksāta projekta stratēģiskā izpēte, tomēr 2007.gadā tika atzīts, ka tajā ir nepietiekams ekonomiskais aspekts. 2008.gadā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektiem esošās dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanai Rail Baltica maršrutā. Baltijas valstu vienošanās par kopīgo Rail Baltica projektu notika 2011.gadā. Tās vispārējā tehniskā risinājuma daļa balstās uz pētījumu, ko veica kompānija AECOM Ltd. par 396 000 eiro. Saskaņā ar pieejamo informāciju AECOM Latvijā ir pārstāvējis arī Ominasis Latvia intereses Ķemeru sanatorijas privatizācijā, kura diemžēl izgāzās, jo nespēja nodrošināt privatizācijas plānā paredzēto sanatorijas darbības atjaunošanu.

Lūdzam Jūs informēt, vai ir kāds projekts Latvijā vai Baltijas reģionā, kurš būtu sekmīgi īstenots, balstoties uz AECOM ekspertīzi vai sniegtajiem pakalpojumiem, kas apliecinātu, ka AECOM atbilstoši šī reģiona specifikai tomēr ir spējīgs sekmīgi adaptēt savu pieredzi, kas ir gūta citos pasaules reģionos?

3. Savā atbildē Jūs izvairījāties iesniegt šīs kompānijas pētījumu, bet tikai sniedzāt atsauci uz tā kopsavilkumu internetā, no kura diemžēl nav iespējams secināt, cik pamatots ir šis pētījums, tāpēc lūdzam Jūs iesniegt pilnu šī pētījuma tekstu. Lai taupītu dabas resursus un darbības ērtībai, lūdzam to iesniegt, izmantojot elektroniskos datu nesējus.

4. Cik var spriest no pieejamā AECOM ziņojuma kopsavilkuma, tas balstās pamatā uz 2008. gada datiem, kas atspoguļo pavisam citu ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, turklāt, ņemot vērā paredzētos projekta īstenošanas termiņus (būvniecības uzsākšana - 2020. gads), šie dati būs vairāk kā desmit gadus veci, pirms vispār tiks uzsākta šī projekta praktiskā realizācija. Balstoties uz šī pētījuma datiem, nākamajā posmā veicot tālāku tehnisko izpēti, ir paredzēts iztērēt jau vairāk nekā desmit reizes lielāku finansējumu, nekā tas bija nepieciešams šim pētījumam, lai, balstoties uz šo izpēti, tiktu pieņemti lēmumi par finansējumu vairāk nekā miljards eiro apmērā. Vai šādā situācijā, Jūs uzskatāt par atbildīgu un pamatotu rīcību pieļaut, lai šādi lēmumi un darbības tiktu pieņemti, balstoties uz novecojušiem un situācijai neatbilstošiem datiem? Kādēļ tie netiek aktualizēti? Izmaksas tam būtu niecīgas, salīdzinot ar pārējām projekta izmaksām.

5. Lūdzu iesniegt konkursa nolikumu un lēmumu, saskaņā ar kuru RB Baltija ir ieguvusi tiesības veikt Latvijas posma tehniskās izpētes un ietekmes uz vidi novērtējumu par 3 993 000 eiro. Lūdzam Jūs arī atšifrēt, kāds konkrēti ir darba uzdevums un atbildība šai kompānijai par šo iegūto pasūtījumu?

6. Lūdzam Jūs paskaidrot, kāpēc Baltijas valstu kopuzņēmuma akciju sabiedrības RB RAIL dibinātājs no Latvijas puses nav Latvijas valsts, bet gan kapitālsabiedrība Eiropas dzelzceļa līnijas? Lūdzam iesniegt šīs kapitālsabiedrības statūtus, valdes un padomes sastāvu.

7. No Jūsu sniegtās atbildes tā arī nekļūst skaidrs, vai, lai nodrošinātu Eiropas solīto līdzfinansējumu 85% apmērā, tam ir paredzēts izmantot arī daļu no “nacionālās aploksnes” Eiropas fondu finansējuma? Un, ja tas ir paredzēts, tad cik lielā apmērā un kādiem mērķiem, un no kādām programmām tas tiks nodrošināts?

8. Lūdzam Jūs paskaidrot, vai, izvērtējot šī projekta ietekmi uz mūsu valsts tautsaimniecību, tika ņemts vērā arī tas, kā šī projekta realizācija ietekmēs autotransporta, kā arī jūras un gaisa transporta pārvadājumus, kas objektīvi šajā maršruta koridorā pēc šī projekta īstenošanas samazināsies? Ja tas tika izvērtēts, tad lūdzu sniegt Jūsu aprēķinus - par cik samazināsies apgrozījums, nozares ieņēmumi un strādājošo skaits? Kāda būs šī negatīvā efekta kopējā ietekme?

9. Ir saprotams, ka viens no galvenajiem šī projekta mērķiem ir nodrošināt darbaspēka mobilitāti Eiropas kopienas robežās, kādēļ Eiropa arī ir ieinteresēta šī projekta līdzfinansēšanā. Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības struktūru un produktivitātes līmeni, ir skaidrs, ka šis projekts nozīmīgi veicinās produktīvā darbaspēka aizplūšanu no mūsu valsts ekonomikas un lētāka darbaspēka ieplūšanu. Lūdzam iesniegt Jūsu aprēķinus, kāda būs šī darbaspēka migrācijas ietekme uz mūsu tautsaimniecību un demogrāfiju un vai tā ir ņemta vērā, izvērtējot šo projektu?

10. Kā tas Jums droši vien ir zināms, mēs dzīvojam laikā, kad citur pasaulē strauji attīstās tehnoloģijas, jo citas valstis, attīstot tehnoloģijas, tādējādi nodrošina sev augošu labklājības līmeni, arī pasažieru vilcienu satiksmē daudzviet pasaulē sekmīgi jau darbojas jaunas 21.gadsimta tehnoloģijas pasažieru vilcienu satiksmē, kas nodrošina ātrumu 250-400 km/h, piemēram Alta Velocidad Española Spānijā, China Railway High-Speed Ķīnā, Shinkansen Japānā vai Transrapid Šanhajā. Vai, to ņemot vērā, nebūtu vērts izanalizēt arī tik vērienīga nākotnes investīciju projekta kā Rail Baltica iespējamās tehnoloģisko risinājumu alternatīvas, lai nodrošinātu tā efektivitāti un konkurētspēju ilgtermiņā, nevis steigt to īstenot, bāzējot uz 19. gadsimta tehnoloģijām, kas uz projekta īstenošanas brīdi, iespējams, būs gan morāli, gan tehniski novecojušas?

Seko mums