Iesaki rakstu: 
Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrisko domu satricinājušas vismaz divas situācijas, kas lielai daļai liekas uzskatāmi netaisnīgas.
Pirmā ir kriminālprocesa uzsākšana pret 2017. gadā Ventspils baseinā noslīkušā zēna vecākiem par to, ka viņi savās nodokļu deklarācijās nav uzrādījuši morālo kompensāciju, ko viņiem izmaksājis Ventspils Olimpiskais centrs un par kuru nodokļi it kā neesot jāmaksā (tātad var pieņemt, ka "ienākumi" nav slēpti ar savtīgu mērķi).
Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 219. panta otrās daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu ienākumu deklarācijā par ienākumiem lielā apmērā, kas pieļauj arī ar brīvības atņemšanu saistītu sodu.
Tūlīt pēc sižeta demonstrēšanas televīzijā prokuratūra paziņoja, ka šie pagājušā gada novembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsāktie kriminālprocesi marta pirmajā pusē jau esot izbeigti prokuratūras iestādē: abi apsūdzētie vainu atzinuši, un prokurore nosacīti atbrīvojusi viņus no kriminālatbildības.
Situācija formāli it kā atrisinājusies, tomēr šoks – kā vispār varēja tik tālu nonākt? – ir palicis, un tiesiskās sistēmas reputācijai nodarīts neizmērojams kaitējums. Pat, ja (ar mokām) var iedomāties, ka iestādes rīkojušās saskaņā ar likuma "burtu", situācija ir acīmredzami netaisnīga un necilvēcīga.
Diemžēl trūkst atbilžu uz daudziem jautājumiem. Kāpēc kriminālprocess vispār tika uzsākts, un kurš konkrēti to iniciēja? Kāpēc nevienam neienāca prātā vai negribējās vienkārši piezvanīt zēna vecākiem un lūgt izlabot formālo kļūdu deklarācijā? Vai vairāku tiesību aizsardzības iestāžu "zobrati" tika iegriezti nekompetences un nolaidības dēļ vai varbūt apzināti?
Kāpēc kriminālprocess par zēna noslīkšanu 2017. gadā līdz apsūdzībai vilkās vairāk nekā trīs gadus un pirmā tiesas sēde vēl nav pat notikusi, bet absurdajā "deklarācijas lietā" kriminālprocess lidojis uz priekšu "vēja spārniem"? Un galu galā – cik daudz allaž pārslogoto nodokļu un tiesību aizsardzības iestāžu resursu ir iztērēts, lai uzsāktu un virzītu lietu, kas tagad iecirtusi briesmīgu robu jau tāpat zemajā sabiedrības uzticībā tiesu varai un valstij kopumā?
Otrs gadījums, kas sabiedrībā raisījis neizpratni, ir prokurora Ulda Cinkmaņa augstskolas diplomu sāga. Juridiskā fakultāte pārbaudē konstatējusi, ka viņa bakalaura darbs ir bijis plaģiāts un, atceļot 2008. gada lēmumu, anulējusi bakalaura diplomu. Arī maģistra darbs esot bijis ar būtiskiem trūkumiem, taču ne tik lieliem, lai to atzītu par galīgu brāķi.
Līdz ar to prokurors var turpināt darbu, jo formālais nosacījums – maģistra kvalifikācija – palicis spēkā. Bakalaura grāda anulēšana nav izraisījusi šķietami loģiskās sekas – maģistra grāda automātisku zaudēšanu. Šobrīd iznāk, ka prokurors ar vidusskolas diplomu uzreiz ielēcis maģistra godā.
Šī neparastā situācija uzprasās uz neskaitāmām analoģijām, lai gan tieslietās tās patiešām nav labas gaumes pazīme... Ja noziedzīgi iegūtu naudu izdevies legalizēt, par to iegādātie īpašumi un kapitāldaļas nav aizskarami? Ja kāds lietojis dopingu, viņam nedrīkst atņemt olimpisko medaļu, kur nu vēl diskvalificēt no turpmākajām sacensībām? Ja precējies cilvēks apņem vēl pāris sievu, visas šīs laulības ir spēkā arī pēc tam, kad daudzsievība nākusi gaismā? Ja muzejs atklājis, ka, pamatojoties uz kļūdainām ekspertīzēm, kādreiz nopircis viltotu Rembranta gleznu, tā vienalga jāpatur kolekcijā kā oriģināls?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
