„Dogo” sāgas turpinājums - tiesvedība, meli un iebiedēšana: kā „Tukuma straume” glābj diskreditēto zīmolu

Iesaki rakstu:

Cilvēkiem, kuru suns nemirst un kuriem vispār nav suņa, "Dogo" skandāls palēnām sāk aizmirsties. Medijos lielākoties lasāmi vien komplimentāri raksti, jo tāda ir uzņēmuma sabiedrisko attiecību stratēģija – izmantojot dažādas aizkulišu sviras, kritiku medijos apklusināt. Arī žurnālistikas darbnīca „6K" uzņēmumam uzdeva virkni jautājumu – par receptūru, zīmola nākotni, tiesvedību, taču jautājumi neglābjami iestrēga "Tukuma straumes" algotajā sabiedrisko attiecību aģentūrā.

Tikmēr "Dogo" pārdošanas apjomi, kā lasāms dažādās draudzīgās publikācijās, atkal pieaug, un tieši tas biedē veterinārārstus. Ja "Tukuma straume" nav mainījusi receptūru, nav mainījusi piegādātājus, neko nav mainījusi ražošanā un savā attieksmē, pastāv iespēja, ka suņu saslimstība atkal pieaugs. Kāpēc par to ir jāuztraucas? Galvenokārt tāpēc, ka suns ir cilvēka labākais draugs. Nedrošā barība joprojām ir brīvi pieejama tirgū. Lielie mazumtirgotāji – "Rimi", "Maxima" un citi ‒ no "Dogo" izplatīšanas atteikušies, bet lauku sīkbodēs tā iet rūkdama.

Tiesvedības priekšmets ‒ konkurence

Ražotājs daudzkārt uzsvēris, ka pētījumos slimības izraisītājs nav atklāts, tātad saslimšanu nevar saistīt ar konkrēto barību. Taču te būtiska ir piebilde, ka ražotājs neatzītu šo saistību arī tad, ja izraisītāja nosaukums būtu zināms. Tas izriet no tiesā iesniegtās prasības pret veterinārārstiem:

"[33] Arī ja slimību izraisošā viela tiktu konstatēta "Dogo" sastāvā, saslimšanas riska faktors tik un tā būs minētā viela, ne barība kopumā. Līdz ar to informācija par to, ka "Dogo" ir riska faktors saslimšanai ar megaesophagus, ir vērtējama arī kā izkropļota informācija."

AS "Tukuma straume" vērsusies tiesā ar prasību pret 17 fiziskām un juridiskām personām ‒ konkrētiem veterinārārstiem un viņu uzņēmumiem ‒ par 458 411 eiro solidāru piedziņu. Kam nauda ir, tas lai maksā. Izvēlētais pamatojums visai neparasts – konkurences pārkāpums, it kā veterinārārsti strādātu vienā nozarē ar barības ražotājiem. Taču tāda ir juristu izvēlētā taktika.

Prasībā teikts, ka „Atbildētāji izplata nepatiesu, nepilnīgu un izkropļotu informāciju par Prasītāju un tās ražoto produkciju „Dogo" arī pēc tam, kad tika veiktas visas pārbaudes, kuras ir obligāti veicamas kontrolējošajām iestādēm, un PVD un BIOR atzina, ka „Dogo" sastāvā nav konstatētas dzīvnieku organismam kaitīgas vielas un ka nav pamata Prasītājai aizliegt vai ierobežot ražošanu un „Dogo" realizāciju".

Tiesas sēde nolikta uz rudeni, taču pirmo mazo uzvaru nosvinējuši veterinārārsti. Prasītājs lūdza tiesu apķīlāt vairāku atbildētāju kapitāldaļas viņu uzņēmumos kā prasības nodrošinājumu. Taču vēl būtiskāk – arī noteikt aizliegumu runāt. Proti, izplatīt informāciju, kas barības pircējiem un izplatītājiem varētu radīt priekšstatu, ka "barība "Dogo" ir kaitīga", ka "tā var izraisīt un/vai ir riska faktors dzīvnieku saslimšanai ar megaesophagus", ka "tā var izraisīt vai izraisa nāvi", "personām varētu radīt priekšstatu, ka Prasītājas ražotā produkcija ir kaitīga", ka "tās izbarošana dzīvniekiem var negatīvi ietekmēt veselību".

"Tukuma straumes" ieskatā veterināriem tiesības runāt jāatņem "līdz starptautiski atzīta, medicīniski apstiprināta pētījuma publiskošanai, kas apstiprina šāda viedokļa patiesumu". Šī blakusprasība tika noraidīta arī augstākā instancē, un tagad juristu armijas abās pusēs gatavojas lietas skatīšanai pēc būtības. Bet pierādījumi eksistē jau tagad, un tie ir suņi.

Politiskā aizmugure ‒ ZZS

Slimības uzliesmojums sākās 2014. gada pavasarī. Veterinārārsti cēla trauksmi, un sākās cēloņa meklējumi. Par grūtībām un politiskajām peripetijām, ar kādām saskārās pētnieku grupa, līdz zināmam brīdim tika daudz rakstīts. Uzņēmumam ir spēcīga aizmugure Zaļo un Zemnieku savienībā, un, tā kā šī partija vada Zemkopības ministriju, ar spēcīgu pretdarbību pētnieki saskārās faktiski visās atbildīgajās iestādēs – pašā ministrijā, vides zinātniskajā institūtā "BIOR", Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Nepamatoti tika apšaubīta pētnieku kompetence, metodes, secinājumi, tēriņi. Tika darīts viss, lai pēc iespējas bremzētu patiesības noskaidrošanu un publicitāti. Pēc pirmās pētījuma kārtas "BIOR" sagatavoja juridisko ietvaru otrajai – līgumu ar pētniekiem, kura pielikumā jau bija sagatavots paziņojums plašsaziņas līdzekļiem par to, ka saslimstībai ar barību nav saistības. Līgums netika noslēgts.

Īpaša loma te bija zaļzemniekiem pietuvinātajai Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomei (LOSP), kas, lobējot "Tukuma straumi", izliekas runājam visu Latvijas lauksaimnieku vārdā un valdes priekšsēdētāja Edgara Treiberga izpildījumā dara to, daudz neceremonējoties: apvaino veterinārus datu safabricēšanā, publiski sūta kaltēt sausiņus un rosina atņemt sertifikātus mīļdzīvnieku dakteriem.

Vadošie LOSP cilvēki, viņu pašu ieskaitot, ir Zaļo un Zemnieku savienības biedri. Starp organizāciju un partiju noslēgts īpašs sadarbības memorands. Tā mājo Zemkopības ministrijas ēkā un saņem finansējumu no Zemkopības ministrijas. Līdz ar to viedoklis, ka megaesophagus pievērsta nepamatoti liela uzmanība, šai ēkā ir pārstāvēts daudzos stāvos. Taču šāda attieksme ir klajā pretrunā Eiropas Savienības nostājai attiecībā uz pārtikas drošumu.

Kas noskaidrots pētījumā

Eiropas Parlamenta un Padomes regula 178/2002 par pārtikas nekaitīgumu attiecībā uz dzīvnieku barību citastarp noteic: "Barības atbilstība īpašiem noteikumiem, kas uz to attiecas, neliedz kompetentajām iestādēm veikt atbilstīgus pasākumus, lai noteiktu ierobežojumus tās laišanai tirgū vai lai pieprasītu tās izņemšanu no tirgus, ja ir pamatotas aizdomas, ka minētā barība nav nekaitīga, kaut gan šāda atbilstība pastāv." Latvijas atbildīgās institūcijas to nav izdarījušas, kaut gan "Dogo" gadījumā aizdomas ir pamatotas. Ne tikai ar mirušiem suņiem, bet arī oficiālu zinātnisku pētījumu.

Sākotnēji par valsts naudu, vēlāk par ziedojumiem tas ir īstenots un pašlaik tiek turpināts. Vadošā pētniece – veterinārā patoloģe Ilze Matīse-van Houtana ‒ šobrīd ir arī pilnvarota publiski runāt veterinārārstu vārdā. Pašlaik, kad gaidāma tiesvedība, advokāti ieteikuši uzmanīties ar vārdu izvēli.

Ko tad pētnieku grupai izdevies noskaidrot? Centrālais secinājums, kas jāzina suņu īpašniekiem, ir šāds: "Mūsu veiktie pētījumi pārliecinoši pierāda slimības saikni ar sauso barību "Dogo", proti, suņiem, kas baroti tikai ar sauso barību "Dogo", ir vairāk nekā 100 reižu lielāka iespēja saslimt ar ME/PNP nekā suņiem, kas baroti ar citu komerciālo barību." Tas noskaidrots, salīdzinot slimo suņu grupas datus ar kontroles suņu grupas jeb suņu, kuriem nav megaesophagus, datiem.

Uz saikni starp barību un saslimšanu norāda arī citi fakti, piemēram, tas, ka lielākajai daļai saslimušo suņu veselība uzlabojas pēc barības nomaiņas. Trīs gadījumi tika konstatēti Igaunijā, uz kurieni bija eksportēta barības izmēģinājuma partija.

Pagājušā gada vasarā slimības izplatība Latvijā krasi samazinājās, un tas sakrita ar būtisku "Dogo" apgrozījuma kritumu. Tirdzniecības rādītāji ir atrodami tiesas prasībā. 2015. gada decembrī pārdotas 203,9 tonnas barības, 2016. gada janvārī ‒ 168,8 tonnas. Tālāk kritums kļūst arvien straujāks, un maijā pārdotas vien 42,6 tonnas "Dogo". AS "Tukuma straume" aplēsusi, ka periodā kopš 2015. gada pirmās puses līdz sūdzības iesniegšanas brīdim tā nav guvusi peļņu 413 742 eiro apmērā.

Aisberga redzamā daļa

Kopš 2014. gada pavasara, kad sākās slimības uzliesmojums, konstatēti un rentgenoloģiski vai pēcnāves izmeklēšanā apstiprināti vairāk nekā 230 saslimšanas gadījumi, kam vienojošais faktors ir izbarotā barība "Dogo". To ēduši vairāk nekā 90% saslimušo suņu. Taču, kā uzsver Ilze Matīse-van Houtana, oficiāli reģistrētie gadījumi ir tikai aisberga virsotne. Kaut gan pazīmes ir tās pašas – "Dogo", barības atgrūšana, vemšana, novājēšana, nespēks, daudzi saslimušie līdz rentgenam nemaz nenonāk. Bet tā jau ir saimnieku izvēle. „Varam minēt, ka uz katru reģistrēto suni ir vismaz 10 nereģistrēto. Tātad skarto suņu skaits var būt mērāms tūkstošos." No saslimušajiem mirst apmēram ceturtā daļa.

Tikmēr pats ražotājs – "Tukuma straumes" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks ‒ ilgstoši centās noliegt slimo suņu eksistenci. Publikācijās un sižetos meloja, ka viņam zināms tikai par diviem slimiem suņiem, no kuriem "vienam bija muskuļu stingumkrampji, otram ‒ lauzta kāja".

Patiesībā slimajiem suņiem konstatētas nozīmīgas izmaiņas nervu struktūrā un darbībā. Smadzenēs ir izteikti nomākta aktivitāte fermentam, kurš darbojas signālu pārvadē no nerviem uz muskuļiem. Tāpēc arī barības vads vairs nespēj nogādāt barību līdz kuņģim, un suns, lai tas nenomirtu badā, vertikālā stāvoklī jāiespīlē koka stalažās. Konkrētais aģents, kas izraisa nervu bojājumus, pagaidām nav atrasts, taču konstatēta urīnviela, kurai barībā nevajadzētu būt. Lielāks nekā ieteicams esot dzelzs, magnija un mangāna daudzums.

Šai virzienā pētnieki turpinot strādāt: "Tagad, kad slimības gadījumu skaits ir atgriezies iepriekšējā fona līmenī, strādājam pie publikāciju gatavošanas, kā arī turpinām darbu, meklējot konkrētu toksisku savienojumu savāktajos paraugos un veicot detalizētu slimo suņu audu analīzi." Pēdējā pusgada laikā klāt nākuši pieci suņi. Viens „Dogo". Par pāris pavisam svaigiem gadījumiem vēl pāragri runāt.

Kauc upuru siena

Ja neskaita tiesvedību, veterinārārsti ar līdz šim paveikto var būt apmierināti. Slimības uzliesmojums apturēts. "Uzskatām, ka esam izpildījuši savu veterinārārstu pienākumu pret suņiem un sabiedrību," rezumē pētnieku grupas vadītāja.

Bet kā jūtas paši suņi ‒ gan saslimušie, gan tie, kuri ēd joprojām un it kā nekas? Kā jūtas viņu saimnieki? Dažs taču "Dogo" pirka, jo lēti var dabūt, cits ‒ patriotisku apsvērumu vadīts, kā tukumnieki Laila un Māris Lejas. Tagad viņi vada biedrību "Latvijas Megaesophagus upuri". Apkopo un izplata informāciju par slimību, palīdz cietušajiem ar padomu. Šobrīd apzināti 73 saimnieki un 84 suņi, kas saskārušies ar šo kaiti. Puse suņu miruši. Arī Leju ģimenes draugs – taksis Kurmis ‒ nesen devās uz citiem medību laukiem. Labradoru meitene Sāra un ar slimību jau adoptētā vilcene Krista daudzmaz turas.

"Mēs arī sākumā neticējām. Turpinājām barot... Kurmis būtu dzīvs, Sāra būtu vesela..." rūgti nosaka Māris. Taču emocijas tagad jāliek pie malas. Uzņēmums "Tukuma straume" piekopj agresīvu aizstāvības politiku, un iesaistīties cīņā ar tā algotajiem juristiem cilvēkiem trūkst dūšas. Arī ne katrs veterinārārsts vairs uzdrošinās skaļi runāt par megaesophagus. Kur nu vēl likt pie uzņemšanas kabineta durvīm brīdinājumu, kā to izdarīja vetārsts Gatis Kalniņš: "Gatis Kalniņš iesaka ‒ pašlaik nebarojiet savu suni ar "Dogo" barību!" Arī viņš ir iesūdzēto skaitā.

Turklāt ar "Dogo" sāgu tieši vai netieši savijušies vairāki citi paralēli stāsti – absurdas politiskas iniciatīvas, kas ieviešanas gadījumā kaitētu veterinārārstu darbam un galu galā arī sabiedrībai kopumā. Piemēram, centieni virzīt likuma grozījumus, kas ļautu čipot suņus cilvēkiem bez veterinārārsta izglītības.

Cietušo un vetārstu pretprasība pagaidām izpaliek. Citādi būtu, ja bez likumsakarības acīmredzami pierādīts būtu arī cēlonis. Bet tas vēl priekšā. Tāpat kā uzņēmuma atbildības izvērtēšana, pēc kuras kauc visa megaesophagus upuru piemiņas siena biedrības vietnē feisbukā.

"Tukuma straume" šo sienu ir pamanījusi. Marta beigās tajā parādījies šāds ieraksts: "Ar šo vēlamies informēt, ka mēs, uzņēmums AS „Tukuma straume", esam iesnieguši iesniegumu Valsts policijā, pamatojoties uz kuru, ir ierosināts kriminālprocess par biedrības "Megaesophagus Latvia upuri" "Facebook" lapā publicēto informāciju, kas, iespējams, satur nepatiesus un maldinošus apgalvojumus par mūsu ražoto suņu barību "Dogo"."

* Pārpublicēts no aprinkis.lv

Seko mums