Dombrovskis apstiprina informācijas noplūdes no SAB par Brokas pielaidi, Maizītis apklust
L. Lapsa26.06.2014.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Vēl 10. jūnijā Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis publiski paziņoja, ka iemeslus valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanai tieslietu ministrei Baibai Brokai zināšot tikai pāris cilvēki. Pēc tam, kad ceturtdien, nedaudz vairāk kā divas nedēļas pēc šī paziņojuma, pat bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis televīzijā atklāja, ka "indikācijas" no SAB esot saņemtas vēl pirms Brokas stāšanās amatā, Maizītis no jebkādiem skaidrojumiem atsakās.
Kā jau ziņots, 9. jūnijā Ministru prezidente Laimdota Straujuma medijiem paziņoja - SAB direktors Jānis Maizītis viņu esot informējis par lēmuma iemesliem neizsniegt Brokai pielaidi valsts noslēpumam, tomēr viņai neesot tiesību tos izpaust plašākai sabiedrībai un viņa arī atturoties vērtēt, cik nopietni ir šie iemesli.
"Mani informēja, bet tā diemžēl... man nav tiesību šo informāciju izpaust," - šāds bija precīzais Straujumas izteikums, ko Ministru prezidente saistībā ar Brokai neizsniegto pielaidi sniedza medijiem.
Pēc šī paziņojuma Pietiek vērsās pie Maizīša, pieprasot sniegt skaidrojumu: uz kādu normatīvo aktu pamata, ar kādu nepieciešamību, kādā tieši formā viņš sniedzis Ministru prezidentei klasificētu informāciju par valsts noslēpuma pielaides neizsniegšanas iemesliem un pamatojumu tieslietu ministrei.
Uz šo pieprasījumu SAB preses pārstāve Maizīša vārdā Pietiek paziņoja, ka ar lēmumu par Brokas pielaidi Satversmes aizsardzības birojs Ministru prezidenti nemaz neesot iepazīstinājis un Straujuma šādas ziņas varētu būt uzzinājusi kaut kur citur.
Kur un kā Straujumai vēl ir bijis iespējams uzzināt šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas, kas saskaņā ar paša Maizīša apgalvojumu esot tikai dažu personu rīcībā (un kuras netiek atklātas pat pašai Brokai), SAB nevēlējās paskaidrot. SAB arī īpaši uzsvēra, ka Straujumai sniegta tikai neklasificēta informācija.
Arī pazīstamais Saeimas deputāts, Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Zaķis ir publiski paziņojis, ka "viņš zinot detaļas, kādēļ [tieslietu ministrei Baibai] Brokai neesot piešķirta pielaide valsts noslēpumam", - par to aizvadītajā nedēļā ziņoja Latvijas Avīze.
Taču uz jautājumu par to, vai SAB ir nodevis šīs valsts noslēpumu saturošās ziņas Zaķa rīcībā un, ja jā, tad ar kādu pamatojumu, Maizītis līdz šim tā arī nav atbildējis - tāpat kā uz jautājumu, vai un kā SAB rīkosies, lai nekavējoties noskaidrotu, kā šādas valsts noslēpumu saturošas ziņas nonākušas Zaķa rīcībā.
Savukārt šoceturtdien bijušais Ministru prezidents Dombrovskis meta jaunu, vēl nopietnāku ēnu uz SAB spēju saglabāt valsts noslēpumus. Viņš telekanālā LNT paziņoja, ka indikācijas par to, ka tieslietu ministre Broka varētu nesaņemt augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam, no Satversmes aizsardzības biroja tikušas saņemtas vēl pirms viņas apstiprināšanas amatā.
Taču gan Maizītis, gan SAB preses sekretāre Iveta Maura ceturtdien atteicās sniegt Pietiek jebkādus skaidrojumus uz jautājumiem - kura tieši SAB amatpersona, kad tieši, kam tieši, kādā tieši formā, uz kādu tieši normatīvo aktu pamata, kādu tieši informāciju šai sakarā ir sniegusi.
Savukārt jau dienu iepriekš Maizītis atteicās apstiprināt Straujumas jaunāko versiju par saistībā ar Brokas pielaidi pārrunāto - ka viņš vienkārši esot Ministru prezidentei "izskaidrojis vispārējos principus, kādos gadījumos netiek piešķirta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
