DP, vēršoties pret noklausīšanās skandāla atklājējiem, cenšas izpestīt Lazdiņu
PIETIEK02.12.2014.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Bridinājums amatpersonām, kuras vēršas pret nelikumībām, izjaucot shēmas - tā var traktēt Drošības policijas (DP) pēdējās darbības lietā par noklausīšanos Starptautiskajā lidostā Rīga, kuras ietvaros DP ar vienlīdz lielu bardzību vēršas pret bijušajiem lidostas valdes locekļiem, kas atklāja noklausīšanos, vēršoties ar attiecīgu iesniegumu DP, un pret pašiem nelikumīgās noklausīšanās īstenotājiem.
DP iecerējusi šo gadu "marinēto" kriminālprocesu tuvākajās nedēļās vai pat dienās nosūtīt Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai ne tikai pret noklausīšanā vainoto, no amata pirms gada atstādināto lidostas Drošības departamenta direktoru, sliktu reputāciju iemantojušo drošībnieku Raimondu Lazdiņu, bet arī trim nu jau bijušajiem lidostas valdes locekļiem, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Šonedēļ uz DP informēšanai par aizdomās turamā statusa piemērošanu uzaicināti trīs no nesen vēl lidostas valdē strādājušajiem - Aldis Mūrnieks, Andis Damlics un arī Raimonds Rožkalns, pateicoties kuram nelikumīgā noklausīšanās vispār tika atklāta. Damlicam aizdomās turamā statuss jau noteikts, Mūrnieks pirmdien Pietiek apstiprināja, ka saņēmis uzaicinājumu uz DP.
Šāda DP rīcība, vēršoties pret amatpersonām, kas atklāja nelikumīgo noklausīšanos un vērsās pret Lazdiņu, tiek skaidrota ar neafišētu faktu, ka apšaubāmās reputācijas drošībnieks vismaz daļu no nelikumīgi iegūtās operatīvās informācijas tālāk nodevis DP, kas šīs darbības piesegusi. Ar DP akceptu pirms vairākiem gadiem, kad lidostas valdē jau darbojās Mūrnieks un Damlics, iegādāta arī iekārta, kas paredzēta iekšējiem telefonsakariem, bet pēcāk nelikumīgi izmantota, lai noklausītos.
Sākotnēji bijusi iecere pēc lidostas iepriekšējās valdes iesnieguma uzsākto kriminālprocesu vienkārši "ielikt atvilktnē", tādēļ uz DP saukti lidostas darbinieki, kuru liecības traucējušas lietas izbeigšanu, uz viņiem izdarīts spiediens, pratināšanās DP izmeklētājs Iļja Boronovskis uzbrūkoši uzdevis jautājumus, kas viņus mudinājis vērsties ar iesiniegumu DP.
Tā kā vairāki lidostas nu jau bijušie valdes locekļi turpinājuši aktivitātes pret Lazdiņu, nepieļaujot viņa atgriešanos lidostā, nolemts kriminālprocesu padarīt absurdu - kriminālvajāšanu lūgt uzsākt ne tikai pret noklausīšanā vainotajiem, bet arī pret noklausīšanos atklājušajiem. Tādējādi DP formāli lietu būs izmeklējusi, nosūtījusi to kriminālvajāšanas uzsākšanai, bet faktiski lēmums būs jāpieņem Ģenerālprokuratūrai.
No avotiem, kas informēti par DP izmeklēšanas gaitu, Pietiek zināms, ka drošības dienestā valdījušas domstarpības, vai Lazdiņam un diviem viņa padotajiem - Andim Savko un Intam Rubezim - vispār izvirzāmas apsūdzības. Aktīvi Lazdiņa intereses DP iekšienē aizstāvējis Andris Čevers, kurš DP atbild par pielaižu valsts noslēpumam izsniegšanu valsts amatpersonām. Čevers arī bijis DP nozīmētais "kurators", kurš sadarbojies ar lidostas Drošības departamentu. Kā "pielaižu jautājuma sakārtotāju" sevi politiskajās aprindās reklamē arī Lazdiņš.
Uz DP šonedēļ uzaicināts arī Rožkalns. Viņam ir augsta reputācija Latvijas specdienestos un partnervalstu dienestos, jo līdz 2009. gadam, kad atgriezās Latvijā, lai kļūtu par toreizējā valsts prezidenta Valda Zatlera drošības padomnieku un Nacionālās drošības padomes sekretāru, Rožkalns bija valsts pārstāvis NATO. Pirms tam Rožkalns bija Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieka vietnieks, SAB ārējās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks, bet vēl agrāk - DP priekšnieka pienākumu izpildītājs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
