Drošības policija ieinteresējusies par vēja enerģijas kvotu sadali
PIETIEK06.02.2012.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Jautājums par valsts garantēto iepirkumu no zaļās enerģijas ražotājiem, kur pēdējos gados sadūrušās ekonomiskās un politiskās intereses, piesaistījis arī valsts drošības iestāžu uzmanību. Drošības policija (DP) aptuveni pirms gada sākusi vākt un izvērtēt informāciju par Ekonomikas ministrijas (EM) pieņemtajiem lēmumiem enerģētikas nozarē, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no izmeklēšanai tuviem avotiem.
DP aptuveni pirms gada - 2011. gada janvāra sākumā, kad ekonomikas ministra amatu vēl ieņēma Artis Kampars (Vienotība) - vērsusies pie EM vadības, pieprasot informāciju par EM 2010. gada nogalē konkursa kārtībā sadalītajām zaļās elektroenerģijas iepirkuma kvotām un amatpersonām, kas bija iesaistītas lēmumu pieņemšanā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Runa ir par EM 2010. gada 1. oktobrī izsludināto konkursu, kurā varēja pieteikties uz valsts obligātā iepirkuma kvotām vēja, biomasas un biogāzes elektrostacijās saražotajai elektroenerģijai. Tomēr jau pirms tam pie lauvas tiesas valsts piešķiramās vēja enerģijas iepirkuma kvotas bija tikusi ar Vienotību saistītā Ventspils miljonāra Olafa Berķa firma TCK (kopumā 54,83% no kopējā vēja enerģijas obligātā iepirkuma). Berķis, par kura atbalstu daudz lielākā apmērā neoficiāli tiek runāts jau sen, pēdējā priekšvēlēšanu kampaņā Vienotībai ziedojis 12 000 latu.
DP priekšnieka Jāņa Reinika palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa, kad Pietiek pirms nedēļas vērsās ar jautājumiem par šo izmeklēšanu, atbildēja: "Drošības policijai nav komentāru." Neoficiāli ir zināms, ka DP tomēr vākusi informāciju par politisko un ekonomisko interešu krustpunktā esošo zaļās enerģijas iepirkuma kvotu sadali.
Netieši to apstiprināja EM valsts sekretārs Juris Pūce, kurš par DP interesi atteicās stāstīt, norādot, ka "tā ir informācija dienesta vajadzībām". "Varu teikt tā - jau ilgāku laiku tiesībsargājošās iestādes nav interesējušās par šo jautājumu," norādīja Pūce.
Pūce Pietiek noliedza, ka būtu aicināts uz DP vai citām tiesībsargājošajām iestādēm sniegt skaidrojumus par EM valsts sekretāra amatā pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz vēja enerģijas iepirkuma kvotu sadali. "Neko nezinu. Neesmu ne saukts, ne cik zinu, neviens cits nav saukts," teica Pūce. Ka nav bijis tiesībsargājošajās iestādēs sniegt informāciju par vēja kvotu lietu, Pietiek apgalvoja arī Kampars.
Savukārt Saeimas deputāts Klāvs Olšteins, kurš tolaik bija ekonomikas ministra Kampara juridiskais padomnieks, un pēc Pietiek avotu stāstītā, bijis EM politiskās vadības deleģēts starpnieks, ar kuru runāt par vēja enerģijas kvotām, tā arī neatbildēja uz jautājumu, vai un kad atbildējis uz tiesībsargu jautājumiem par šo tēmu. Pirms nedēļas Olšteins, vairākkārt domīgi atkārtojis jautājumu, atzina, ka viņam nepieciešams laiks pārdomām, jo uzreiz šādu faktu nevar atcerēties. Bet dažas dienas vēlāk Olšteins paziņoja, ka nolēmis uz Pietiek jautājumiem vispār neatbildēt, jo portāls viņu apmelojot.
Pūces nonākšana EM valsts sekretāra amatā savulaik tika saistīta ar viņa klasesbiedra, par Vienotības kasieri uzskatītā Edgara Jaunupa, politisko aizmuguri. Tiek uzskatīts, ka caur Pūci, kura ģimene pēdējā priekšvēlēšanu kampaņā Vienotībai ziedoja kopumā 28 000 latu, partija vēl aizvien saglabā kontroli pār lēmumiem EM, ko šobrīd vada Zatlera reformu partijas virzītais Daniels Pavļuts.
Pietiek jau vairākkārt ir rakstījis, ka Jaunupam un Kamparam dažādos Rīgas restorānos un viesnīcu bāros bijušas neafišētas tikšanās ar Ventspils miljonāru Olafu Berķi laikā, kad EM pieņēma viņa vēja enerģijas biznesam izdevīgus lēmumus.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
