Drošības policija lidostā "Rīga" noklausītajiem: nav noticis noziedzīgs nodarījums
PIETIEK29.07.2014.
Komentāri (53)
Iesaki rakstu: 
Drošības policija atteikusi atzīt par cietušajiem astoņas personas, kas, iespējams, tikušas nesankcionēti noklausītas Starptautiskajā lidostā Rīga, par ko aizvadītajā decembrī uzsākts kriminālprocess. Šis un citas šīs izmeklēšanas dīvainības rada aizdomas par izmeklēšanas virzīšanu no amata atstādinātā lidostas Drošības departamenta direktora, skandalozā drošībnieka Raimonda Lazdiņa interesēs.
Drošības policijas darbības, jau vairāk nekā septiņus mēnešus izmeklējot kriminālprocesu par noklausīšanos Starptautiskajā lidostā Rīga, rada iespaidu par lietas novilcināšanu un centieniem to izbeigt bez sekām skandalozajam drošībniekam Raimondam Lazdiņam, kuru šī skandāla dēļ pērnajā decembrī atstādināja no lidostas Drošības departamenta vadītāja amata.
Par to liek domāt gan maniere, kādā Drošības policijas izmeklētāji veic lidostas amatpersonu pratināšanas, gan atsevišķi lēmumi, kas jau pieņemti kriminālprcesa izmeklēšanas gaitā.
Pēdēja gada laikā jau plašu ievērību guvušais Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis pirms dažām nedēļām kriminālprocesa ietvaros par noklausīšanos lidostā Rīga pieņēmis lēmumu atteikt astoņām personām atzīt tās par cietušajiem šajā kriminālprocesā, kas kopš 2013. gada 14. decembra tiek izmeklēts pret Lazdiņu un vēl diviem no amatiem atstādinātajiem lidostas Drošības departamenta darbiniekiem Intu Rubezi un Andri Savko.
"Izvērtējot iesniegumā minētus apstākļus un kriminālprocesa materiālus kopumā nav konstatēts, ka būtu noticis noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā, iespējams, būtu nodarīts morāls vai materiāls kaitējums," - šādu atbildi astoņām personām, starp kurām piecas ir augstistāvošas lidostas Rīga amatpersonas, sagatavojis un 7. jūlijā nosūtījis Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis.
Šīs astoņas personas 9. jūnijā bija vērsušās Drošības policijā ar kolektīvu iesniegumu, lūdzot tās atzīt par cietušajiem tā dēvētajā kriminālprocesā par noklausīšanos lidostā Rīga. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, iekšējā izmeklēšanā pirms vēršanās Drošības policijā pērnā gada nogalē konstatēts, ka šīs lidostas amatpersonas un lidostā darbojošos uzņēmējus nesankconēti nolausījušies lidostas drošībnieki, tam izmantojot Drošības departamenta vajadzībām iepirkto aparatūru.
Ar kolektīvo iesniegumu Drošības policijā bija vērsušies lidostas Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Ivars Lukaševičs, šī paša departamenta Kohēzijas fonda fnansēto projektu koordinators Vladimirs Krasausks, lidostas Personāla departamenta direktore Inga Rame, Kvalitātes departamenta Drošības pārvaldības sistēmas direktors Ingus Krūmiņš, lidostas Būvniecības projektu vadītājs Jānis Bračs, kā arī vēl trīs personas - Jānis Jurševskis, Arnis Seidāns un Jānis Šolis.
Jau pirms šī lēmuma pieņemšanas iesnieguma autoru pratināšanās Drošības policijas izmeklētājs Boronovskis bija uzdevis jautājumus, kas radīja aizdomas par izmeklēšanas virzīšanu Lazdiņam labvēlīgā gultnē. Drošības policiju vairāk interesējuši nevis apstākļi, kuros lidostas amatpersonas, iespējams, cietušas no nesankcionētas noklausīšanās, bet, piemēram, jautājums, kuras personas viņus pamudinājušas vērsties ar šādu iesniegumu.
Tas atbilst Lazdiņa aizstāvības taktikai - savu atstādināšanu no amata tulkot kā iekšēju konfliktu un ietekmes pārdali lidostā, nevis nesankcionētas noklausīšanās sekas. Boronovska lietotais formulējums, ka, izvērtējot kriminālprocesa materiālus kopumā, nav konstatēts, ka būtu noticis noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā, iespējams, būtu nodarīts morāls vai materiāls kaitējums, rada aizdomas, ka tiek likti pamati noklausīšanās lietas izbeigšanai Lazdiņa interesēs.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, par spīti tam, ka Drošības policija jau septīto mēnesi izmeklē kriminālprocesu, kas tieši saistīts ar Lazdiņa un divu viņa bijušo padoto Savko un Rubeža iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, tas ir - nesankcionētu noklausīšanos, nevienam no šīs trijotnes vēl aizvien nav atņemta pielaide valsts noslēpumam. No Lazdiņa neformālajiem kontaktiem arī zināms, ka viņš vēl aizvien lielās ar savu ietekmi Drošības policijā. Skandalozais drošībnieks, piemēram, solījis "sakārtot" pielaides jautājumu pirmdien demisionējušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai (Nacionālā apvienība).
Ar drošības struktūrām saistītās aprindās neoficiāli jau kopš izmeklēšanas pirmsākumiem tiek spriests, ka Lazdiņš ar nelikumīgi iegūto informāciju dalījies ar Drošības policiju un nesakncionētā noklausīšanās notikusi tostarp saimnieciskās interesēs, lai ietekmētu iepirkumus un notieiktu uzņēmēju intereses, kurām drošībnieki nodrošina "legālo jumtu". Par labu šai versijai runā arī amati, kādus ieņem vairāki, iespējams, noklausītie - vismaz trīs no viņiem saistīti ar lidostas infrastruktūras attīstības projekta daudzmiljonu iepirkumiem, ko daļēji finansē no Kohēzijas fonda.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
