Drošības policija mēģina "piesegt" pasūtījuma izpildītājus un atbrīvoties no safabricētā kriminālprocesa
Lato Lapsa22.10.2013.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Drošības policija mēģina "piesegt" pasūtījuma izpildītājus savās rindās, izvairīties no iespējamas kriminālatbildības un atbrīvoties no pret mani safabricētā kriminālprocesa, - par to liek domāt aģentūras LETA vakar publiskotais fakts, ka tikai dažus mēnešus pēc tam, kad pret mani sāktais kriminālprocess tika pievienots citam kriminālprocesa, tas ar Drošības policijas lēmumu atkal ir izdalīts atsevišķi un nodots prokuratūrai, lai tā izlemtu, kam šo kriminālprocesu tālāk izmeklēt.
Atgādināšu - pēc ilgākiem pūliņiem, neveiksmīgi mēģinot pildīt saņemto politisko pasūtījumu, Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku grupiņai šopavasar izdevās saņemt iesniegumu no kāda cilvēka, kurš bija gatavs apgalvot, ka konkrēti es esot pārkāpis viņa korespondences noslēpumu, publiskojot šo viņa korespondenci portālā Pietiek un grāmatā Cits ķēķis, un uz šī iesnieguma pamata sākt pret mani kriminālprocesu.
Patiesībā grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta", ko izdevusi man piederošā un manis vadītā SIA Baltic Screen, cita starpā bija publicēti fragmenti no apjomīga iesnieguma, ko 2010. gada martā rakstījis Latvijas iedzīvotājs Boriss Rjazanskis. Šajā iesniegumā viņš publiski norādīja uz atklāti noziedzīgām darbībām - "acīmredzamu organizētu personu grupas darbību ar mērķi vākt informāciju par privātpersonām un valsts amatpersonām, veicot izsekošanu, izmantojot valsts vai izmeklēšanas noslēpumu saturošo informāciju".
Kaut gan Drošības policijas darbinieks, šī kriminālprocesa izmeklētājs Iļja Boronovskis paziņoja, ka viņa un Drošības policijas rīcībā ne tikai neesot šī Borisa Rjazanska iesnieguma, bet viņš arī par tāda eksistenci nemaz neesot lietas kursā, tie izrādījās meli. Lai pildītu pasūtījumu pret mani, Drošības policijai bija nācies ķerties pie atklāti noziedzīgām darbībām - šo Borisa Rjazanska iesniegumu kā būtisku pierādījumu apzināti noslēpt un izlikties, ka tai par tādu nekas nav zināms.
Patlaban mans iesniegums par šiem un citiem ar šo kriminālprocesu un tā safabricēšanu saistītajiem faktiem tiek izvērtēts Ģenerālprokuratūrā. Papildus tam es gan Drošības policijā, gan Ģenerālprokuratūrā esmu vērsies ar pieteikumiem saistībā ar faktiem, kas šajā kriminālprocesā liecina gan par pierādījumu slēpšanu, gan par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu Drošības policijas savervētā "stukača" iesniegumā, gan par noziedzīgu nolaidību Drošības policijas darbā, gan par manas korespondences noslēpuma, iespējams, noziedzīgu pārkāpšanu, ko, kā norāda manis no Valsts prezidenta kancelejas saņemtas ziņas, veikuši Drošības policijas darbinieki.
Saprotot situācijas nopietnību un iespējamās sev draudošās sekas, Drošības policijas vadība ar tās priekšnieku Jāni Reiniku priekšgalā acīmredzami ir nolēmusi glābt situāciju: lai piesegtu pasūtījuma izpildītājus un izvairītos no iespējamas kriminālatbildības, tikai dažus mēnešus pēc kriminālprocesu apvienošanas nu tie atkal tiek sadalīti tāpēc, lai "manu" kriminālprocesu būtu iespējams "nogrūst" Ģenerālprokuratūrai, tālāk no sevi sakompromitējušajiem Drošības policijas darbiniekiem - pasūtījuma izpildītājiem, kuru rīcībā jau pašlaik konstatējamas noziedzīgu nodarījumu pazīmes. Saprotot, cik tālu ir novedusi vēlme izpildīt pasūtījumu, Drošības policijas vadība pašlaik faktiski dara visu, lai "atkratītos" no "mana" kriminālprocesa.
Ar šo es apliecinu, ka es arī turpmāk darīšu visu iespējamo, lai personas, kas pasūtījušas kriminālprocesa safabricēšanu pret mani, kā arī personas, kas šī procesa ietvaros sniegušas melīgas ziņas un slēpušas pierādījumus, tiktu noskaidrotas un sauktas pie atbildības. Manā rīcībā ir pietiekami daudz pierādījumu, lai tas būtu reāli iespējams.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
