Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets mēģina izlocīties saistībā ar šīs struktūras it kā veikto pārbaudi saistītā ar „deputātu šaušanas” aicinājumu pagājušā gada rudenī.

Pirms dažiem mēnešiem ievērību interneta vidē izpelnījās kāds Jānis Cīrulis ar „segvārdu” "Kangarooo", kurš pagājušā gada 28.novembrī sociālajā tīklā Twitter bija ievietojis šādu ierakstu:

„Mož man par šo draud būris, bet es atbalstu šādu ideju īstenot Latvijas Republikas Saeimā. Ja jau viņiem ir vienalga par mūsu ģimenēm, vecvecākiem, vecākiem, bērniem, tad jau mums nebūs žēl arī viņu! Nekas paraudās mēnesi, bet jaunas asinis Saeimā būs simtpunkti!"

Tā kā ierakstam bija pievienots kadrs no filmas, kurā bija redzams vīrietis ar pret cilvēkiem pavērstiem ieročiem, daudzi vērotāji to izprata kā publiski izteiktu aicinājumu apšaut Saeimas deputātus.

Mežvieta vadītā Drošības policija, redzot sabiedrisko rezonansi, publiski paziņoja, ka šo gadījumu „vērtējot”, taču pēc tam nekādus plašākus skaidrojumus nesniedza, un pēc laika izrādījās, ka šī „vērtēšana” ir beigusies ar tradicionālu čiku.

Pēc tam Pietiek pārstāvis vērsās Drošības policijā ar informācijas pieprasījumu, norādot, ka vēlas saņemt no šīs iestādes informāciju saistībā ar mediju sniegto informāciju, ka „Drošības policija nav saskatījusi nozieguma pazīmes kādas personas ierakstā sociālajos tīklos, kurā tika rosināts "apšaut Saeimas deputātus". Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka šādu komentāru ievietošanas faktā nav saskatāmas noziedzīgu nodarījumu pazīmes”.

Norādot, ka pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, Pietiek pārstāvis Drošības policijai norādīja, ka vēlas saņemt tās it kā veiktās pārbaudes saistībā ar šiem publiskajiem izteikumiem pilnu atzinumu šajā lietā.

Taču Drošības policijas priekšnieks ne tikai šo atzinumu nav publiskojis, bet arī sniedzis izvairīgu atbildi, no kuras var secināt, ka nekāda atzinuma lietā vispār nav bijis.

„Informējam Jūs, ka Drošības policija 2016. gada decembrī - 2017. gada janvārī veica pārbaudi par vairāku personu aktivitātēm sociālajos tīklos, kas saturēja norādes uz iespējamo valsts drošības apdraudējumu.

Pārbaudes laikā netika konstatēts Kriminālprocesa likuma 370. pantā paredzētais pamatojums, kas būtu par pamatu kriminālprocesuālās pārbaudes uzsākšanai, proti, iegūtā informācija nesaturēja ziņas par iespējamu gatavotu noziedzīgu nodarījumu, un netika iegūtas citas norādes uz pazīmēm, kas liecinātu, ka pastāv reāla iespēja, ka tiek gatavots kāds noziedzīgs nodarījums.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pārbaudot šo informāciju, netika pieņemts kāds krirninālprocesuāls lēmums,” – tas ir viss, ko savā atbildē norāda Mežviets.

Ņemot vērā, ka šis ir jau kārtējais gadījums, kad Drošības policijas it kā veikta pārbaude beidzas bez jebkādiem rezultātiem, pašlaik Pietiek pārstāvis ir vērsies administratīvajā tiesā, lai prasīto informāciju no Drošības policijas saņemtu ar tiesas spriedumu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...