Durvis uz gaismu aizcirtīsies 18. septembrī - ir mēnesis laika
Ivars Redisons18.08.2016.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Paldies par dalību likuma iniciatīvā - panākt vieglāku (demokrātiskāku) referendumu ierosināšanas kārtību! Tā atjaunos Latvijā tiesiskumu un arī valsts cieņu pret Tevi un citiem, kādu to Satversmē paredzēja valsts dibinātāji. Tomēr šobrīd ir vēl jāpieliek pūles. Lūdzu Tevi un ikvienu no mums - mudināt savus draugus, radus: steigt parakstīt www.latvija.lv/pv likumu (kas ir valsts atļauts un Satversmei atbilstošs).
Svarīgi ir NENOGULĒT IESPĒJU - jo durvis uz gaismu aizcirtīsies 18. septembrī! Ir mēnesis laika. Jāpagūst un var pagūt.
Šodien, rīt - pārsūti vismaz VIENAM draugam info - mobilo īsziņu un arī e-pastu ar linkiem un pārzvani, lai noteikti izpilda. Pārsūti droši - tas nav spams, bet ir oficiāla
info, pildot valsts uzdevumu. Šo parakstīšanos AIZSARGĀ likums - par kavēšanu ar viltu un draudiem sods noteikts KL 90.pantā.
Darbojas parakstu punkti 119 pašvaldībās, ir BEZMAKSAS e-parakstīšanās ērti pieejama VALSTS portālā www.latvija.lv/pv (īpaši ērti - anonimitāte. Neviens nezina vārdus, kas parakstījies. Tikai iesniedzot prezidentam, tiks veidota izdruka ar vārdiem, kuru pārbaudīs CVK).
Šāds iekārtojums - 119 parakstu punkti pašvaldībās un ērta parakstu vietne latvija.lv - ir ilgam laikam un daudziem projektiem: lai var pilsoņi iesniegt darba uzdevumu Saeimai – obligāto likumprojektu, risināmo vajadzību ir daudz. (resp. valsts paredz turpināt gan "mazos ierosinājumus" (kā "Mana balss"), tā arī turpināt "nopietnos" jeb OFICIĀLOS likumprojektus, kas ir darba uzdevums Saeimai un kurus nevar Saeima nepildīt).
Tieši tagad, no pašu rīcības, izšķiras, vai labā iecere paliks butaforija, šķietamība (neiespējamu dara viltības 2012.g. grozījumos), vai arī tā kļūs reāli pieejams, patiess tautas varas instruments.
Mūsu pašreiz iesniedzamā Tautas likuma jēga un mērķis ir - darbs uz nākotni: novērst viltu, no iluzoras darīt reāli iespējamu iesniegt projektus un veidot valstī "līdzdalības efektu". Atjaunojot reālu tautas varu (atceļot 2012.g. grozījumus, kuros daudz "zemūdens akmeņu"), tiks atjaunota laba pārvaldība, ierēdņi kļūs
laipnāki, pieklusīs ciniskā visatļautība.
Būtiska ir likumiskā kārtība. Risinot lietas, svarīgi ir iesniegt oficiālu dokumentu (prasību), nevis čubināties virtuvēs. Valstij ir pienākums informēt, ka ir izveidota projektu iesniegšanas sistēma - taču nedara. Ir arī citi šķēršļi. Ja tagad negribēs pilsoņi
noņemt sev šīs važas - tad nevarēs turpmāk neko. Paredzams, ka turpmāk tikai ārvalstu korporācijas virzīs savus projektus (labi maksājot, ātri).
Lūdzu, mudini draugus izprast - būtiski atšķiras OFICIĀLI likuma projekti (kurus atzinusi valsts / reģistrēti CVK), no simtiem NEOFICIĀLO projektu un parakstu vākšanu, kuras uz savu roku veic dažādas grupas bez valsts atļaujas. Tajā skaitā arī portāls "Mana Balss" ir neoficiāls, privāts. Vāktie paraksti nav saistoši. Tos var pieņemt un var arī nepieņemt.
Visi zina, kas dažus cilvēkus Saeima uzklausa, bet citus neuzklausa - parakstu skaitam zem dokumenta nav nozīmes. Ja vien grib risināt Saeima lietas, tad ideju
rosināt var arī viens cilvēks.
Satversmes 78. pants paredz atšķirīgu, oficiālu risinājumu - parakstu punkti visos 119 novados un portāls latvija.lv - darbojas procedūrā, kurā skaitam ir nozīme. Ja projektu virza un prasa 1/10 vēlētāju - ar to tiek dots izpildei obligāts uzdevums Saeimai, un Saeimai ir jāstrādā (atceļot 2012.g. grozījums, dzīve ar to neapstājas, pats likums paliek un haosa nebūs. Nāksies atcelto "blusiņu" vietā Saeimai izstrādāt citu procedūru - pārdomātu, godīgu un pieejamu).
Tā ir milzu muļķība, pat ļaunā gara apsēstība – ka daudzi jo daudzi saka: "Mums to nevajag!" Ko tad grib - turpināt to bardaku un nabadzību,
kāda ir pašlaik? Vai tiešām nevajag Satversmē garantēto iespēju - pašiem rosināt likumus? Bīstami. Tā var aizrunāsies arī līdz tam, ka nevajagot valsti un nevajagot Latviju…
Palicis mēnesis. Tagad ir e-sistēma, var paspēt. Mudini draugus neklausīt muļķības! Trīs minūtes darba, un būs ielikta garantija, sargājot sevi un savu ģimeni - www.latvija.lv/pv!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
