Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada martā vairāki Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolas bērnu vecāki un biedrība “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsts biedrība” (turpmāk – Biedrība) vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, kurā lūdza atcelt Madonas novada domes izsludināto publisko apspriešanu attīstības plānam “MADONAS NOVADA IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA ATTĪSTĪBAS PLĀNS 2016. – 2023.GADAM” sakarā ar pieļautajiem pārkāpumiem publiskās apspriešanas procesā un lūdza izsludināt publisko apspriešanu no jauna.

Masu informācijas līdzekļos tika publicēta informācija par to, ka Madonas vidusskolas bērnu vecāki un Biedrība esot apstrīdējuši plānoto Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolas apvienošanu. Šeit būtu jāprecizē, ka Madonas pašvaldības domes lēmums par iepriekš minēto skolu apvienošanu vēl nav stājies spēkā, līdz ar to tas pagaidām nav apstrīdēts tiesā. Tiesā tika apstrīdēta procedūra, kādā tika virzīts apstiprināšanai šis pretrunīgais Plāns.

Gan Administratīvā rajona tiesa, gan Augstākās tiesas Senāts nolēma atteikt pieņemt iesniegto pieteikumu, norādot, ka jautājums par publisko apspriešanu, skolu reorganizāciju, apvienošanu un slēgšanu neesot administratīvais akts, kas būtu pakļauts tiesas kontrolei.

Atgriežoties pie Madonas novada domes projekta, par Madonas pilsētas 1. un 2. vidusskolas apvienošanu, šobrīd plāns ir nodots izvērtēšanai Izglītības un zinātnes ministrijai, kurai ir jāpieņem lēmums par tā apstiprināšanu vai neapstiprināšanu.

Biedrība no savas puses tad arī lems par tālāko rīcību, tomēr jau tagad ir skaidrs, ja Izglītības un zinātnes ministrija apstiprinās šo nepamatotu reformu, Biedrība vērsīsies tiesā, lai aizsargātu savu biedru un novada bērnu intereses.

Jūnija sakumā ir plānota visu ieinteresēto pušu tikšanās ministrijā, lai apkopotu viedokļus un argumentus, jo, kā savā atbildes vēstulē Biedrību informēja izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis, ministrija lūgs Madonas pašvaldībai sniegt papildu informāciju par plānoto reorganizāciju ar mērķi vispusīgi izvērtēt paredzētās izmaiņas pašvaldības iestāžu tīklā.

Jāpiebilst, ka izglītības iestāžu reformas vilnis skars ne tikai Madonas novadu. Ministru kabinetā tiek virzīts apstiprināšanai MK noteikumu projekts “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” īstenošanas noteikumi”. MK noteikumu projektā ir paredzēts līdz 2023.gadam sadalīt pavisam EUR 167 629 116,00. Uz šo finansējumu var pretendēt gan Latvijas lielākās pilsētas, gan arī novadu centri.

Lai gan šie MK noteikumi vēl nebija pieņemti un joprojām nav stājušies spēkā, Madonas novada Dome jau bija izstrādājusi un apstiprinājusi “MADONAS NOVADA IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA ATTĪSTĪBAS PLĀNU 2016. – 2023.GADAM”, kura vadlīnijas ir tieši saistītas ar vēl spēkā neesošajiem MK noteikumiem. No tā var secināt, ka par šo Eiropas fondu līdzekļu piesaisti pašvaldības jau ir informētas krietnu laiku pirms un visas darbības, kas tiek veiktas, ir mākslīgi gatavotas, lai pēc iespējas atbilstu MK noteikumu prasībām.

Tāpat 2016.gada 31.martā (divus mēnešus pirms MK noteikumu iespējamās spēkā stāšanās), Madonas novada pašvaldības dome pieņēma lēmumu Nr.139, ar kuru pašvaldība 8.1.2. specifiska atbalsta mērķa “Modernizēt vispārējās izglītības iestādes” projektā nolēma iekļaut Madonas Valsts ģimnāziju, Madonas pilsētas 1.vidusskolu, Madonas 2.vidusskolu un Mārcienas sākumskolu.

No minētā var secināt, ka plānotās izglītības iestāžu reformas ir sekundāras, kas nav nekādā veidā saistītas ar reālu reformu nepieciešamību, bet gan ar mērķi saņemt un maksimāli apgūt Eiropas finansējumu.

Biedrība nekādā gadījumā nav pret reformām izglītības sistēmā, taču ir jāpiekrīt, ka Latvijas izglītības sistēmā ir krietni aktuālākas problēmas, piemēram, pedagogu zemais atlīdzības līmenis un pedagogu vidējais vecums, kas tikai palielinās. Droši vien skolu apvienošana un skolēnu piespiedu rotācija šo akūto problēmu nekādi nerisina.

Spriežot pēc situācijas ar Madonas novada domes īstenoto izglītības iestāžu reformu, ir pamatotas aizdomas, ka citas pašvaldības varētu rīkoties analoģiski – gatavot izglītības iestāžu reformas nevis pēc to nepieciešamības, bet gan, lai saņemtu Eiropas fondu finansējumu.

Šeit vietā būtu jautājums par valsts un Eiropas Savienības līdzekļu lietderīgu izmantošanu. Iespējams, Valsts kontrolei būtu jāpievērš uzmanība šai atbalsta mērķa programmas īstenošanai, pirms šie līdzekļi ir izsaimniekoti sadomātu reformu finansēšanai.

* Biedrības “Madonas pilsētas 2.vidusskolas atbalsta biedrība” pārstāvis, zvērināts advokāts

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...