Eirotraģēdijas pirmā cēliena beigas

Iesaki rakstu:

Vakar Grieķijā notika referendums, kur bija jāizdara izvēle starp noliegumu (NĒ) līdzšinējai eksteritoriālās varas uzurpētajai ārvaldībai kapitālistisko bonzu interesēs vai jāsniedz mazohistiskais atbalsts (JĀ) pilnībā sevi diskreditējušajai neoliberālajai nožņaugšanas politikai.

Taču jāņem arī vērā, ka atsevišķās īpaši svarīgās jomās, kā banku depozītu apdrošināšana, nevienā gadījumā nav risinājuma. Referenduma dalībnieku vairākums nobalsoja JĀ, taču jebkurš referenduma iznākums būtu nozīmējis Eiropas Savienības likumdošanas abrogāciju: gan Eiropas Centrālās bankas kā finansiālās stabilitātes garanta anulāciju, gan LESD anulāciju sadaļā par Eirozonas integritāti, gan depozītu garantijas praktisko neesamību un veselu virkni lielāku un mazāku likumdošanas subversijas gadījumu.

Vispār ir jāstāda jautājums, kāda ir ES likumdošanas būtība pēc šī referenduma, ja tās darbības raksturs ir tik selektīvs un eksteritoriāls. Un cik tālu Latvijai būtu sevi jāsubordinē tik caurumaini selektīvai likumdošanai, piemēram, bēgļu jautājumā, kas var sagraut Latvijas sabiedrības eksistences kulturālo pamatu, turklāt ļoti īsā laikā.

Pēdējā pusgada laikā atrodamies informācijas cenzēšanas režīmā. Un t.s. starptautiskās preses viedokli arī nav vērts īpaši idealizēt. 2009. gadā šī starptautiskā prese aizgūtnēm rakstīja par nekaunīgo Latviju, kas negriež pensijas un nepiekrīt aizdevēju nosacījumiem, starptautiskie mediji bija pilni ar reportieru vēmekļiem par Latviju.

Visupirms interesants ir sabiedrības stratifikācijas vērtējums. Kas tad ir NĒ un JĀ nometnes Grieķijā?

Lielākā un redzamāka NĒ aizstāvoša grupa ir jaunieši. Šodienas Grieķija ir valsts, kura jauniešiem nespēj piedāvāt nekādu perspektīvu, jauniešu bezdarbs 55%. Ne tikai aizdevēju prasības, bet arī straujie novecošanās un marasmizācijas procesi ir radījuši visai spēcīgu gerontokrātiju. Grieķijā tāpat kā Latvijā nenormāli lielu darba vietu īpatsvaru aizņem pensionāri.

Ne mazāk svarīgs ir tūkstošgadu tradīcijās augušo jauniešu, arī bagāto, pretīgums pret tādu savu valsti, kura visu laiku atrodas ar ģīmi mēslos. Te gan jāpiezīmē, ka Latvijā šādas pašapziņas problēmas ir svešas, politiskais diskurss reklamē, ka mēsli ir labi, jo pūstot izdala siltumu.

Labi organizēta grupa NĒ nometnē ir valsts kalpotāji, t.sk. ierēdņi. Dažādas SVF programmas tradicionāli iekļauj valsts sektorā strādājošo rituālu pazemošanu. Tā ir tradicionālā shfela, kas ļauj izgaršot to cilvēku sakāvi, kuri lepni pārstāvēja savu valsti, bet nu spiesti rāpot uz ceļiem un lūgt palīdzību.

Šī pazemojuma dēļ arī kultūras un mākslas darbinieki ir NĒ atbalstītāji. Milzīgs skaits kultūras cilvēku no visas pasaules ir atbalstījuši NĒ balsojumu. Itālijas populārākās partijas vadītājs artists Grillo pilnībā nostājies NĒ pusē un rudenī gaidāmajās vēlēšanās kopā ar lielajām opozīcijas partijām plāno koalīciju, kuras vienīgais mērķis ir Itālijas izvešana no eiro. Pašreizējais premjerministrs Renci vairs nebauda savas sociāldemokrātiskās partijas atbalstu, vadošie sociāldemokrāti proponē kopējo ultimātu: vai nu akomodatīva finansiālā politika, vai arī iziešana no Eirozonas.

NĒ nometnei ir sava seja - premjerministrs Ciprs un finanšu ministrs Varufakis.

JĀ nometnes galvenais spēks ir pensionāri. Gerontokrātiskā valstī jebkuras pārmaiņas ir nevēlamas.

JĀ nometne ir vēl dažas mazas grupas kā, piemēram, Eiropas fondu apguvēji. No šiem fondiem Grieķijas tautsaimniecībai nav bijis nekāda labuma, bet tie ir radījuši šauru priviliģētu eirofondu mangotāju slāni, kas neko citu darīt neprot.

Te gan jāpiezīmē, ka struktūrfondu slaucēju aprindas ir mazinājušās, jo krīzes valstīm Eiropas Komisija struktūrfondus un citas centralizētas programmas neizmaksā. Tā jūnijā parādījās informācija, ka grieķu studentiem pēkšņi nogriezts finansējums no ERASMUS+.

Formāli Grieķijai iepriekšējā plānošanas periodā bija pieejami struktūrfondi 38 miljardu, pašreizējā periodā - 35 miljardu apmērā, taču atbilstošie projekti vairumā gadījumu ir pilnīgi bezjēdzīgi. Arī Latvijā struktūrfondu izlietojumu nosaka zaļie baroni, un valsts konkurētspēju tie pasliktina, jo tiek būvēti un atjaunoti ceļi pie katras kūts, turklāt tērējot lielas summas Latvijas līdzfinansējumam.

JĀ nometnei nav savas sejas un identifikācijas. Daļēji to mēģina dot ASV dzimušais Atēnu pilsētas mērs Kaminis, kam ir ASV un Grieķijas dubultpilsonība. Pati mērija gan lielu atbalstu nebauda, jo zīmējusies ar dažādiem apšaubāmiem struktūrfondu apgūšanas brīnumiem.

Līdz ar to NĒ nometnei Grieķijā bija un arī pēc referenduma ir nepārprotams morāls pārsvars.

Referenduma sagatavošana un norise sniedza pieradījumus Eiropas dažādu līmeņu vadītāju un institūciju bezprecedenta antidemokrātiskiem uzbrukumiem suverēnai valstij. Eiropas Savienības eksteritoriālais un antidemokrātiskais raksturs vairs nav noslēpjams. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Šulcs šucmaņa cienīgā stilā draudēja Grieķijas tautai ar armagedonu, ja nobalsos pret troikas prasībām. Eiropas institūcijas aktīvi provocēja banku noguldītāju paniku Grieķijā.

Par referenduma taimingu. Daudz to, kam liekas, ka taču varēja to rīkot ātrāk. Patiesībā nevarēja. Taimings ir izvēlēts izcili, lai procesu vairs nevarētu apturēt. Ja referenduma ideja būtu cilāta jau agrāk, tad būtu mēģinājumi novākt jebkuriem līdzekļiem pašreizējo Grieķijas valdību. Paziņojot par referendumu 29. jūnijā un 30. jūnijā neatmaksājot kredīta daļu SVF, process kļuva neapturams. Periods, kurā varēja bez problēmām izņemt naudu no bankām, bija veseli 6 mēneši.

Tiešas sekas šim taimingam un SVF kredīta neatmaksai ir tas, ka SVF vairs nekad neielaidīsies šādās netipiskās programmās Eiropā. Tas vienmēr prasīs devalvāciju un parādu norakstīšanu būtiskos apmēros.

Tā kā uzvarējis NĒ viedoklis, visai drīz radīsim atbildi uz jautājumu, vai Eirozona vispār ir spējīga funkcionēt. Pagājušajā gadā ECB veica Eirozonas banku pārbaudes, visas 4 lielās Grieķijas bankas tika atzītas par maksātspējīgām. Ja nākamnedēļ sāksies procesi, kuru rezultātā tiks kaut daļēji konfiscēti depozīti zem 100.000 EUR, tad jebkuram ir jāsaprot, ka reālas depozītu apdrošināšanas Eirozonā nav. Šveicē ir, ASV ir. Bet ne Eirozonā.

Grieķijas banku krahs nevar būt izolēts notikums. Bulgārijā un Rumānijā milzīgu daļu no banku sektora aizņem grieķu bankas. Visiem vēl atmiņā Bank of Cyprus negaidītā slēgšana Rumānijā 2013. gadā, kad izrādījās, ka tā ir veikli izsūkta tukša. Depozītu garantijas maksāja Rumānijas valdība. Taču grieķu banku kraha gadījumā to nespēs ne Rumānija, ne Bulgārija milzīgo summu dēļ. Bloomberg raksta, ka ECB ir piedāvājusi Bulgārijas bankām pieeju diskonta logam. Tas ir ārkārtīgi neordināri, Latvijai kā valstij ārpus Eirozonas 2008. gadā to nepiedāvāja, Latvija arī atšķirībā no Dānijas un Zviedrijas nesaņēma ECB valūtas svapus. Bet tas arī norāda, cik dramatiskas sekas Balkānu reģionā būs Grieķijas bankrotam.

Nav jēgas cilāt vēlreiz cēloņus, kas šo situāciju ir radījuši. Taču ir būtiski Grieķijas krīzes cēloņi, kuri netiek plaši apspriesti. Tāds ir vājprātīgais bēgļu daudzums, kas ieplūdis Grieķijā – valstij ar 11 miljoniem iedzīvotāju jāuzņem 2 miljoni bēgļu. Grieķijas tūrisma industrija ir iznīcināta, jo skaistās pludmales ir nosētas ar labākas dzīves meklētājiem no Mazāzijas un Ziemeļāfrikas un viņu ekskrementiem. Politico publicēja šausminošu rakstu par to, kas notiek rietumu tūristu iemīļotajā Lezbas salā, kur ik dienas ierodas 700 izbadējušos bēgļu no Tuvajiem Austrumiem. http://www.politico.eu/article/europes-refugee-crisis-unfolds-on-greek-shores/

Būtībā Grieķijai būs vajadzīgi vairāki gadu desmiti, lai satīrītu kūrortus tādā līmenī, ka uz tiem kāds maksātspējīgs vispār gribētu braukt. Ja tiek iznīcināta valsts galvenā tautsaimniecības nozare, turklāt bēgļu rašanās un invāzija ir tiešas Rietumvalstu politikas sekas, tad grūti par to vainot Grieķiju. Un cik jauki ir dzirdēt babuškas Laimdotas litānijas, ka nu Dievzemītei būs jāuzņem visa Āfrika un Āzija.

Latvijas nekritiska līšana caurumos Vācijai jautājumos, kas saistīti ar Grieķijas krīzi, ir visai smieklīga. Katrs, kuram pēdējā laikā bijusi saskaršanās ar Vācijas un Krievijas pārstāvju mijiedarbību, ir šokēts, cik nenormāli liela ir Vācijas labvēlība pret Krieviju. Uz Molotova-Ribentropa pakta 2.0 tinte jau nožuvusi. Vācijas Siemens piegādās aprīkojumu jauno elektrostaciju iekārtošanai Krimā. Būtībā vienīgais Vācijas un Krievijas saplūšanas bremzējošais faktors ir ASV pozīcija, kas noteikti kļūs stingrāka, tuvojoties nākamajam Republikāņu prezidentam.

Jebkurā gadījumā dažu tuvāko dienu un nedēļu laikā mēs būsim liecinieki notikumiem, kas radīs jaunu izpratni par Eiropas Savienību. Tiem, kas neņems šīs mācības vērā, jāvaino pašam sevi, jo muļķiem palīdzēt nav iespējams.

Seko mums