Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā lasītāju izteikto interesi, publicējam pilnu Ekonomikas ministrijas ziņojuma tekstu par tās secinājumiem „dārgās elektrības” skandālā. Īsais ziņojuma kopsavilkums – vainīgi visi, izņemot Ekonomikas ministriju.

Kopsavilkums

Ekonomikas ministrijas (turpmāk - EM) veiktajā pārbaudē pirmšķietami konstatētas nepilnības kārtības piemērošanā, kādā koģenerācijas elektrostacijas tiek nodotas ekspluatācijā. Šīs kārtības neievērošana iespējams dod tiesības atsevišķos gadījumos atcelt atļaujas, kas izsniegtas obligātā iepirkuma ietvaros. EM veic pārbaudi par 20 stacijām, kuras apliecinājušas, ka uzsākušas ražošanu, tomēr nav vēl noslēgušas līgumu ar AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” par atbalsta saņemšanu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. Gala lēmuma pieņemšanai nepieciešams pieprasīt papildu informāciju no AS “Sadales tīkls”, attiecīgās būvvaldes, kā arī uzņēmuma, kam šī atļauja ir izsniegta. Ja stacija nebūs tikusi nodota ekspluatācijā līdz lēmumā par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu noteiktā termiņa, kurā jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā, beigām, būs pamats vērtēt atļaujas atcelšanas iespējas.

Sākotnējais vērtējums liecina, ka AS “Sadales tīkls” nav atsevišķos gadījumos ievērojusi kārtību, kādā koģenerācijas elektrostacijas tiek pieslēgtas elektroenerģijas sadales tīklam. Pēc šīs informācijas nonākšanas atklātībā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - SPRK) uzsākusi pārbaudi par pieslēgumiem, kas veikti sadales sistēmai kopš 2012. gada, kad tika izdota attiecīgā kārtība. Iekšējās pārbaudes tiek veiktas arī AS “Sadales tīkls”, lai turpmāk novērstu konstatētās problēmas. Līdzšinējo pārbaužu rezultātā darbu uzņēmumā atstājis viens valdes loceklis, darba attiecības izbeigtas ar vienu darbinieku, darba attiecību izbeigšanas process uzsākts ar trīs darbiniekiem, kā arī virknei darbinieku piemēroti disciplinārsodi par pieļautajiem pārkāpumiem staciju komisijas darbā. Pārbaudes uzņēmumā turpinās. Par vienu no gadījumiem SIA “Rīgas enerģija” gan AS “Sadales tīkls”, gan EM ir vērsušies Valsts policijā uz aizdomu par krāpniecību pamata.

Lai pārliecinātos par elektroenerģijas obligātajā iepirkumā iztērēto līdzekļu atbilstību, nepieciešams pastiprināt koģenerācijas staciju kontroli. Tāpēc jāizvērtē nepieciešamību veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, grozījumos iekļaujot sekojošus elementus:

1. Stacijām, kuras uzsākušas ražošanu, bet nav noslēgušas līgumu par obligāto iepirkumu - termiņu obligātā iepirkuma uzsākšanai;

2. Kontroles funkcijas pastiprināšana, paredzot stingrākus nosacījumus staciju pārbaudei;

3. Atbilstības pārbaude, kura ļautu konstatēt pārkāpumus un tālāk definēt problēmas staciju kontrolē;

4. Ierobežojumus saražotās elektroenerģijas iepirkuma apjomam, ja uzstādīta mazāka jauda.

Šo pasākumu kopums dotu iespēju pārliecināties par sabiedrības un valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu un potenciāli novērst nākotnes problēmas, tai skaitā pušu negodprātīgu rīcību elektroenerģijas obligātā iepirkuma īstenošanā. Nesamērīgi mazais resursu apjoms, kāds līdz šim ir ticis atvēlēts obligātā iepirkuma kontrolei, var iespējams arī nākotnē novest pie neatbilstošas līdzekļu izmantošanas. Līdzšinējā prakse, kad EM veic staciju kontroli paralēli politikas plānošanas uzdevumiem nav adekvāta.

Ievads

Atklātībā nonākusī informācija par nepilnībām atsevišķās koģenerācijas elektrostacijās, kuras pretendē uz atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, raisījusi sabiedrības bažas par obligātā iepirkuma sistēmas uzticamību kopumā. Tiek apšaubīta normatīvā regulējuma efektivitāte, kas, iespējams, noved pie nepamatotiem izdevumiem sabiedrībai kopumā.

Normatīvā regulējuma mērķis ir enerģētikas politikas ietvaros izveidot sistēmu, kuras uzdevums ir izpildīt Latvijas Republikas starptautiskās saistības, kuras tā uzņēmusies kā Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībniece. Proti, Latvija apņēmusies līdz 2020.gadam sasniegt 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā. Lai šo mērķi sasniegtu, tika izveidota kārtība, kādā tiek atbalstīti atjaunojamie energoresursi (turpmāk - AER). Jau salīdzinoši drīz pēc sistēmas izveidošanas tika konstatēts, ka tā rada pārmērīgu slogu Latvijas tautsaimniecībai. Kopš tā laika tiek veikti pasākumi, lai šo slogu samazinātu.

Informācija par iespējamajām nepilnībām kārtībā, kādā stacijas tiek nodotas ekspluatācijā, diskreditē obligātā iepirkuma sistēmu kopumā. Normatīvā regulējuma mērķis bija noteikt termiņu koģenerācijas staciju būvniecības pabeigšanai un ražošanas uzsākšanai, tomēr šis regulējums vairākos gadījumos tika apiets, lai iegūtu vairāk laika projekta realizācijai. Līdz ar to nepieciešams veikt normatīvā regulējuma analīzi un procedūru pārbaudi, kā tās tikušas ievērotas un vai tās ir pilnvērtīgas. Kārtībai, kādā koģenerācijas stacijas tiek nodotas ekspluatācijā, ir jāgarantē, ka šis process kopumā atbilst sabiedrības interesēm - nav iespējams radīt apdraudējumu apkārtējiem cilvēkiem un videi, elektroenerģijas sistēmai, ja kārtība ir tikusi ievērota.

Lai izprastu problēmu, ziņojumā tiek sniegts pārskats par līdzšinējo obligātā iepirkuma sistēmas attīstību, obligātā iepirkuma kontroles mehānismiem, kā arī par to, kādā veidā koģenerācijas elektrostacijas tiek pieslēgtas sadales tīkla sistēmai. Šie jautājumi cieši saistīti ar būvniecības regulējumu un to, kā koģenerācijas elektrostacija tiek nodota ekspluatācijā. Pēc atklātībā nonākušās informācijas EM ir klātienē fiksējusi situāciju astoņās stacijās, kuras ir deklarētas kā uzsākušas elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, kā arī pieprasījusi informāciju par citām stacijām, kuras ir saņēmušas atļauju darbībai sadales sistēmā. Dokumentu analīze turpinās, tomēr ir iespējams izdarīt pirmos secinājumus.

Stacijas pieslēgšanā sadales sistēmai un sekojoši obligātā iepirkuma uzsākšanā ir iesaistītas virkne institūciju - EM, SPRK, būvvalde, AS “Sadales tīkls” un AS “Enerģijas publiskais tirgotājs”. Visām šīm institūcijām darbojoties saskaņoti, nebūtu iespējamas nepilnības, kuras pirmšķietami novērojamas kārtībā, kādā koģenerācijas elektrostacijas tiek nodotas ekspluatācijā. Tāpēc šā ziņojuma noslēgumā tiek piedāvāts veikt virkni pasākumu, kas veicami, lai novērstu apdraudējumu sabiedrības interesēm, t.sk. normatīvo aktu grozījumi, kas pastiprinātu esošo koģenerācijas staciju kontroli un ierobežotu mērķim neatbilstošu kārtības izmantošanu.

1. Vēsturiskais OI mehānisma atskats

1.1. Normatīva regulējuma attīstība un mērķis

Atbalsts atjaunojamas enerģijas attīstībai Latvija izveidots jau 90.gadu vidū, sniedzot iespēju mazas jaudas (līdz 2MW) hidroelektrostacijām, kas darbojas vai plānoja savu darbību atjaunot līdz 2000. gadam, saņemt iepirkuma cenu, kas atbilda valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam aprēķina tarifam. Šāds atbalsts bija spēkā astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma. Sekojoši atbalsts tika izveidots arī vēja elektrostacijām. 1998. gada maijā, Ministru kabinets izdeva noteikumus, līdzīgu atbalstu piešķirot Vangažu pilsētas pašvaldības uzņēmumam „Vangažu namsaimnieks” koģenerācijas stacijai un sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Edon Latvia” koģenerācijas stacijās, paredzot no tām iepirkt elektroenerģijas pārpalikumu.

Iepriekš izveidotais atbalsta mehānisms tika iestrādāts Enerģētikas likumā, kas spēkā stājās 1998. gadā. Enerģētikas likuma 40. panta pirmā daļa, kas bija spēkā līdz 2005. gada 15. aprīlim, noteica, ka licencētais elektroenerģijas sadales uzņēmums savā licences darbības zonā iepērk no mazām hidroelektrostacijām un vēja elektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz 2 MW, un saules energoiekārtām, ja šo staciju un iekārtu ekspluatācija uzsākta līdz 2005. gadam, to saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc izlietošanas pašu vajadzībām un atbilst valstī noteiktajiem elektroenerģijas parametriem, astoņus gadus no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam tarifam. Pamatojoties uz Enerģētikas likumu, tika izdoti pakārtotie MK noteikumi, lai regulētu koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanas kārtību un noteiktu prasības koģenerācijas stacijām un kārtību, kādā nosakāma saražotās elektroenerģijas pārpalikuma iepirkšanas cena.

EM, īstenojot enerģētikas politiku, iekļauj tajā arī AER veicināšanas politiku, ievērojot ES enerģētikas politikas virzību uz vides aizsardzību un klimata pārmaiņu radītās ietekmes mazināšanu. 2005. gadā 8. jūnijā spēkā stājās šobrīd spēkā esošais “jumta likums” Elektroenerģijas tirgus likums (turpmāk - ETL), ar ko AER un koģenerācijas elektrostaciju, kas elektroenerģiju ražo augsti efektīvā koģenerācijā, atbalstam Latvijā ieviests valsts atbalsta mehānisms - elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (turpmāk - OI mehānisms). Enerģētikas jomu regulējošajos tiesību aktos ietvertas arī prasības, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra direktīvas 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū, un ar kuru groza Direktīvu 92/42/EEK (turpmāk - Direktīva 2004/8/EK) .

Latvijai saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 3.panta 1.punktu ir noteikts juridiski saistošs mērķis līdz 2020. gadam enerģijas bruto galapatēriņā sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvaru līdz 40%, visām ES dalībvalstīm 2020. gadā kopīgi sasniedzot 20% tādas enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas galapatēriņā, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem. Latvija, tāpat kā citas ES dalībvalstis 2010. gadā izstrādājušas Rīcības plānu atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanai (turpmāk - Rīcības plāns) , kas apkopo līdz 2020. gadam nacionāli īstenojamus un plānotos pasākumus atjaunojamās enerģijas veicināšanai un mērķa sasniegšanai. Rīcības plāns izskatīts Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra sēdē (prot. Nr. 52, 44.§), sekojoši iesniegts Eiropas Komisijā.  Tāpat Latvija, sekojot izaicinājumiem, kas izriet no dalības ES attiecībā uz sasniedzamajiem ambiciozajiem mērķiem enerģētikas sektorā, tai skaitā mērķiem atjaunojamās enerģijas jomā, un vienlaikus arī nodrošinot finanšu resursu pieejamību energoapgādes modernizēšanai, tai skaitā veicinot enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un augsti efektīvā koģenerācijā, ir ieviesusi Direktīvas 2009/28/EK normas nacionālajos tiesību aktos. Kā viens no galvenajiem instrumentiem mērķa sasniegšanai Rīcības plānā minēts šajā ziņojumā apskatītais OIK mehānisms, kura radītās izmaksas ilgstošu laika periodu kompensēja tikai elektroenerģijas lietotāji ar elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (turpmāk - OIK) maksājumiem. Vēlāk šīs izmaksas daļēji sedz arī no valsts budžeta līdzekļiem.

Elektroenerģijas OI mehānismu regulē ETL un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Papildus komersantiem jāņem vērā tiesību normas, kas izriet no Likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Tīkla kodeksa, Būvniecības likuma un citiem būvniecību regulējošie normatīvajiem aktiem, utml..

Sākotnēji saskaņā ar ETL 29.panta otro, ceturto un piekto daļu tika izdoti Ministru kabineta 2007. gada 24. jūlija noteikumi Nr. 503 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus” (turpmāk - MK noteikumi Nr.503), kas cita starpā noteica nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kritērijus, ar kuriem saskaņā ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā. Bet 2008. gada 15.maijā, spēkā stājoties grozījumiem ETL, kā arī, precizējot atbalsta mehānisma nosacījumus, tika pieņemti jauni noteikumi (Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumi Nr.198 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” (turpmāk - MK noteikumi Nr.198)). MK noteikumus Nr.198 aizstāja šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr.262 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību”  (turpmāk - MK noteikumi №.262).

MK noteikumi №.262 izdoti, pamatojoties uz ETL 29. panta otro, ceturto, kā arī 29.1 panta otro daļu, un tie cita starpā ietver nosacījumus elektroenerģijas ražotājiem tiesību iegūšanai pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 262 obligātā iepirkuma tiesību piešķiršana biomasas, biogāzes, saules un vēja elektrostacijām notiek konkursa kārtībā, izvērtējot iesniegto iesniegumu atbilstību administratīvajiem un kvalitatīvajiem vērtēšanas kritērijiem, savukārt obligātā iepirkuma cenu noteikšanai tiek piemērotas cenu formulas. Piešķirtais atbalsta termiņš no ekspluatācijas uzsākšanas brīža ir noteikts 10 gadu periodam un pēc tiem turpmākos 10 gadus tiek piemērots samazināts atbalsta apmērs.

Atbilstoši MK noteikumiem №.262 ir noteikts moratorijs, un no 2011.gada 26.maija EM neorganizē konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un ražotājs nevar kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Līdz ar to no 2011. gada 26. maija EM nebija tiesīga pieņemt un nepieņēma lēmumus par tiesību piešķiršanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesībām saņemt maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē elektroenerģijas ražošanu augsti efektīvā koģenerācijā, sākotnēji saskaņā ar ETL 28.panta otro un septīto daļu tika izdoti Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumi Nr. 921 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā” (turpmāk - MK noteikumi Nr.921), kas, cita starpā, noteica kritērijus, pēc kādiem tiek kvalificētas koģenerācijas elektrostacijas, lai tās iegūtu tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, koģenerācijas elektrostacijā ražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, koģenerācijas elektrostacijā ražotās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā, kārtību, kādā komersants var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un kārtību, kādā komersants, kas ieguvis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, var saņemt izcelsmes apliecinājumu. Bet 2009. gada 18. martā, spēkā stājoties grozījumiem ETL, kā arī, precizējot atbalsta mehānisma nosacījumus, tika pieņemti jauni, šobrīd spēkā esoši noteikumi (Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumi Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” (turpmāk - MK noteikumi Nr.221)).

MK noteikumi Nr. 221 nosaka:

- kritērijus, pēc kādiem tiek kvalificētas koģenerācijas elektrostacijas, lai tās iegūtu tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu;

- koģenerācijas elektrostacijā ražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību;

- obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību;

- koģenerācijas elektrostacijā ražotās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas un izmantojamā kurināmā;

- kārtību, kādā komersants var atteikties no tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros;

- kārtību, kādā komersants var saņemt izcelsmes apliecinājumu, ka tā īpašumā esošā koģenerācijas elektrostacijā ražotā elektroenerģija atbilst šajos noteikumos noteiktajām efektivitātes prasībām;

- kārtību, kādā nosakāma maksa par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu atkarībā no ražošanas tehnoloģijas, izmantojamā kurināmā un koģenerācijas elektrostacijas uzstādītās elektriskās jaudas, kā arī kārtību, kādā šī maksa veicama;

- kārtību, kādā komersants var atteikties no tiesībām saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Minētie kvalifikācijas kritēriji, tai skaitā arī aprēķina metode, ko izmanto koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas daudzuma aprēķināšanai, atbilst Direktīvas 2004/8/EK II. pielikuma prasībām.

No 2010. gada 1. novembra pretendēt uz tiesību iegūšanu pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai garantētas maksas saņemšanai par uzstādīto elektrisko jaudu saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 221 varēja tikai komersanti, kuri elektroenerģijas ražošanai izmantoja vai plānoja izmantot atjaunojamos energoresursus, pārstājot sniegt atbalstu jaunām dabasgāzes koģenerācijas stacijām.

Atbilstoši MK noteikumiem Nr.221 ir noteikts moratorijs un no 2012. gada 10. septembra komersants nav tiesīgs kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

Līdz pat 2012. gadam, īstenojot OI mehānismu, valdība lielāku uzmanību pievērsa dažādu interešu saskaņošanai, atbalsta mehānisma efektivitātes paaugstināšanai. Savukārt pēc tam, kad tika novērtēts mehānisma elektroenerģijas cenas ietekmes pieauguma risks uz tautsaimniecību, veikti grozījumi valsts atbalsta mehānismu - elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto jaudu regulējošajos normatīvajos aktos, tai skaitā ETL, lai kontrolētu slogu uz tautsaimniecību.

Kopš 2006. gada, kad stājās spēkā Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumi Nr.921 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā”, EM kopumā saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 6.novembra noteikumiem Nr.921 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā”, MK noteikumiem Nr.221, MK noteikumiem Nr.503, MK noteikumiem Nr.198 un MK noteikumiem Nr.262 OI mehānisma ietvaros ir izdevusi 1031 lēmumu par tiesību piešķiršanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Tabulā Nr.2 attēlots izsniegto lēmumu skaits sadalījumā pa gadiem, kad tās tika izsniegtas.

Lai arī 2011. gada 26. maijā stājās spēkā moratorijs jaunu lēmumu par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu saskaņā ar MK noteikumiem Nr.262, pēc šī datuma līdz šim brīdim EM ir izdevusi 47 lēmumus par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu, kas aizstāja jau līdz 2011. gada 26. maijam izdotos lēmumus par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu, no jauna nepiešķirot elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības. Šie lēmumi izdoti saistībā ar Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma, uz kura pamata lēmumos bija iekļauti nosacījumi par zemnieku saimniecību reorganizāciju, atcelšanu, noteiktā elektroenerģijas iepirkuma apjoma samazināšanu, kā arī izmaiņām elektrostacijas adresē. Tāpat 2015. gadā izdoti 3 lēmumi par obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu pēc Administratīvās tiesas sprieduma, kas paredzēja piešķirt obligātā iepirkuma tiesības 3 komersantiem, kuriem 2010. gada konkursā EM izdeva lēmumus par obligātā iepirkuma tiesību nepiešķiršanu, spēkā stāšanās. Ar atkārtoti izdotu lēmumu netika mainītas prasības, kas uz komersantu attiecās ar pirmreizēji izdotu lēmumu.

2017. gadā līgums par elektroenerģijas obligāto iepirkumu vai garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu ir bijis noslēgts 408 elektrostacijām, no kurām 24 elektrostacijām šobrīd atbilstoši MK noteikumu Nr.221 53.1 punktam jau ir beidzies atbalsta saņemšanas periods. Līdz ar to no šīm elektrostacijām elektroenerģija turpmāk OI mehānisma ietvaros netiks iepirkta. Tāpat arī EM 2017. gadā 4 stacijām atcēla elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības, jo tās nebija iesniegušas gada pārskatus par to darbību 2016. gadā.

Šobrīd papildu izmaksas, kas rodas OI mehānisma īstenošanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildu elektroenerģijas cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim (turpmāk - PVN) tiek iekļauta elektroenerģijas kopējā cenā.

OIK ir atkarīga no iepriekšējā gadā OI mehānisma ietvaros iepirktā elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. OIK apmēru ietekmē arī dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. Pieaugot dabasgāzes cenai, pieaug arī OIK maksājumi. Turpretim, pieaugot elektroenerģijas cenai biržā vai elektroenerģijas patēriņa apjomam OIK samazinās. OI mehānisma ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas 2015. un 2016. gadā apkopots šī ziņojuma 3. tabulā.

1.2. OIK ierobežošana un kontroles pasākumi

1.2.1. Līdz šim veiktie OIK ierobežojošie pasākumi

2013. gadā no 866 izsniegtām atļaujām elektroenerģijas ražošanu bija uzsākuši 224 komersanti, tādējādi EM prognozēja, ka bez papildu aktivitātēm jau 2014. gadā OIK

varētu pieaugt robežās no 2,47 sant./kWh līdz 2,69 sant./kWh, turpinot tālāku pieaugumu turpmākajos gados. EM, lai ierobežotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma radītā sloga uz elektroenerģijas lietotājiem pieaugumu, tas ir, OIK nesamērīgu ietekmi uz elektroenerģijas kopējo cenu, Ministru kabinets 2013. gadā apstiprināja Informatīvo ziņojumu „Rīcības plāns elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma risku ierobežošanai” (MK 09.04.2013 sēdes prot. 18, 35. §) un ieviesa kompleksus risinājumus nozares sakārtošanai, tai skaitā tādus, kas minēti ar 2013. gada augustā apstiprinātajā Informatīvajā ziņojumā "Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai” (MK 13.08.2013 sēdes prot. Nr. 44 156.§).

Galvenie EM īstenotie pasākumi OI ietekmes uz elektroenerģijas cenu mazināšanai:

- Kompleksos risinājumus veidoja četri virzieni, proti, elektroenerģijas tirgus liberalizācija, sociālais atbalsts maznodrošinātajiem, elektroenerģijas obligātā iepirkuma ieņēmumu administrēšana, kā arī Subsidētās elektroenerģijas nodokļa izveidošana. Ar 2014. gada 1. janvāri ieviestais subsidētās elektroenerģijas nodoklis tiek piemērots ieņēmumiem par pārdoto elektroenerģiju OI mehānisma ietvaros, kā arī ieņēmumiem no garantētās maksas par stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, kā arī to enerģijas ražotāju ieņēmumiem, kas saņēmuši līdzvērtīgas tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā pirms ETL likuma spēkā stāšanās (t.i., 14 vēja elektrostacijas, kuras elektroenerģijas ražošanu uzsāka līdz 2002. gadam decembrim).

- Pagarināts jau iepriekš noteiktā moratorija termiņš, nosakot, ka līdz 2020. gada 1. janvārim komersants nav tiesīgs kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

- Pieņemts lēmums saglabāt OIK 2013. gada līmenī 26,79 EUR/MWh apmērā. Minētā pasākuma ieviešanai tika pieņemts lēmums valsts budžeta dotāciju veidot gan no ienākumiem no subsidētā elektroenerģijas nodokļa, gan no AS “Latvenergo” dividendēm.

-  Veikti grozījumi Noteikumos Nr.262 un Noteikumos Nr.221, lai stiprinātu komersantu uzraudzību pār projekta īstenošanu, tai skaitā projekta pirmsrealizācijas posmā. Tika noteikta prasība komersantiem līdz 2013. gada 31.decembrim iesniegt EM būvatļaujas kopiju un apliecinājumu par finansējuma pietiekamību staciju attīstībai.6,7 Lai pārliecinātos, ka obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģijas ražotājiem piešķirtais atbalsts tiek izmantots efektīvi un atbilstoši paredzētajiem mērķiem, Noteikumos Nr.262 un Noteikumos Nr.221 iekļauta prasība (spēkā stājās 2012. gada 8. septembrī) katru gadu obligāti iesniedzamajā (līdz kārtējā gada 1. martam) gada pārskatā par elektrostacijas darbību sniegtos datus par pārdoto lietderīgo (efektīvi izlietoto) siltumenerģiju apstiprināt pie neatkarīga akreditēta auditora.

- Izstrādāti un apstiprināti grozījumi Noteikumos Nr.221 un Noteikumos Nr.262, kas paredz, ka no 2013. gada 16.augusta saskaņā ar šiem noteikumiem noteikto     termiņu, kādā jāuzsāk elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, nevar pagarināt.8,9

- Veikta īstenotā valsts atbalsta pasākuma saskaņošana ar Eiropas Komisiju, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma saskaņotību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Pēc Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) pieņemtā lēmuma par valsts atbalsta lietu SA.43140 (2015/NN) - Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem atzīšanu par atbilstošu Eiropas Savienības iekšējam tirgum, veikti grozījumi Noteikumos Nr.221        un Noteikumos Nr.26211, novēršot EK norādīto valsts atbalsta pasākuma pārkompensācijas risku. Ar minētajiem grozījumiem tika nodrošināts, ka elektroenerģijas ražotāji gūst saprātīgu peļņu un atgūst investīcijas un vienlaikus tiek nodrošināta tautsaimniecības konkurētspēja un nepalielināta mājsaimniecību enerģētisko nabadzība. Ar grozījumiem ieviesa kopējās kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas likmi 9% apmērā, noteica tā aprēķināšanas kārtību.

- Veikti grozījumi MK noteikumos Nr.221 , nosakot kārtību, kādā komersanti, kuri saņem garantētu maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu un kuru uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 100 MW, 2017. gadā var daļēji atteikties no atlikušajā atbalsta periodā garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto jaudu, par to saņemot vienreizēju diskontētu maksājumu.

No minētā secināms, ka EM ir veikusi virkni pasākumu, lai salāgotu visu iesaistīto pušu intereses, gan elektroenerģijas ražotāju, kam spēkā ir lēmumi par tiesību iegūšanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu, gan valsts juridiskās saistības sasniegt atjaunojamās enerģijas mērķus 2020. gadā, gan arī sabiedrības iespējas segt valsts atbalsta mehānisma radītos izdevumus.

1.2.2. Līdzšinēja OI mehānisma kontrole

MK noteikumu Nr.221 ietvaros ir izveidots vairāku līmeņu kontroles mehānisms atbalsta sistēmas darbības nodrošināšanai. Kontroles mehānisma ietvaros tiek uzraudzīta komersantu pienākumu izpilde pēc EM atļauju izsniegšanas, pirms komersants ir īstenojis koģenerācijas stacijas projektu. Kontroles procesa ietvaros ir noteiktas prasības, kas komersantam jāīsteno, lai noslēgtu līgumu ar AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” tādējādi uzsākot elektroenerģijas ražošanu obligātā iepirkuma ietvaros. Kontroles procesa ietvaros notiek obligātā iepirkumā ražojošo koģenerācijas staciju gada pārskatu pārbaude, kā arī kontroles grupas klātienes vizītes.

MK noteikumu Nr.221 III nodaļa nosaka elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu īstenošanu un uzraudzību. EM veic kontroli, vai ražotāji noteiktajā termiņā uzsāk elektroenerģijas ražošanu koģenerāciļā, kā arī komersantu gada pārskatu par elektrostaciju darbību iepriekšējā gadā iesniegšanu. Izvērtējot minētos gada pārskatus, EM pārbauda koģenerācijas stacijas darbības atbilstību MK noteikumu Nr.221 6.punktā minētajiem efektivitātes kritērijiem. Tāpat EM pārliecinās, ka attiecīgajā gada pārskata periodā komersants ievēro būvniecību un būvju ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu prasības, komersantam nav bijuši nodokļu parādi, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, koģenerācijas elektrostacijā enerģijas ražošanai ir ticis izmantots gada pārskatā norādītais kurināmā veids.

OI ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas 2017.gadā

Izvērtētie gada pārskati 382

Brīdinājumi par gada pārskatu neiesniegšanu 36

Brīdinājumi par nodokļu parādiem 13

Atceltās atļaujas par gada pārskatu neiesniegšanu vai ražošanas neuzsākšanu noteiktajā termiņā 7

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.221 28.punktu publiskais tirgotājs no koģenerācijas elektrostacijas, kas ir saņēmusi tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, iepērk tikai koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kas atlicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas elektrostacijas vajadzībām. Atlikušo elektroenerģijas daudzumu aprēķina MK noteikumu Nr.221 29.punktā minētajā kārtībā.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.221 43.punktu SPRK kontrolē koģenerācijas elektrostacijas darbības atbilstību enerģētikas nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, bet sistēmas operators - elektroenerģijas un siltumenerģijas uzskaites ierīču stāvokli.

EM ir arī izveidojusi kontroles grupu, kas saskaņā ar MK noteikumu Nr.221 45.1 punktu tiesīga veikt elektrostaciju kontroli, tajā skaitā, ierodoties uz elektrostaciju apskati klātienē (turpmāk - Kontroles grupa). Kontroles grupa ir izveidota saskaņā ar Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena 2017. gada 29. septembra rīkojumu Nr.202 “Par kontroles grupas izveidošanu”. Tās sastāvā ir EM Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta darbinieki, kā arī Būvniecības valsts kontroles biroja, AS “Sadales tīkls” eksperts, kā arī tiek pieaicināts enerģētikas nozares eksperts. Reizē ar Kontroles grupas vizīti elektrostacijā, tās pārbaudi tiek aicināts veikt arī vietējās pašvaldības būvvaldes būvinspektoram.

Kontroles grupas pārbaudes tiek īstenotas, vispirms pārbaudot elektrostacijas darbības gada pārskatā sniegto informāciju un pēc tam apmeklējot elektrostaciju klātienē, tādējādi pārliecinoties, vai gada pārskatā un iesniegumā par tiesību iegūšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu sniegtā informācija ir patiesa un pamatota ar dokumentāciju. Tāpat tiek pārbaudīts, vai tiek ievēroti ar būvniecību un ēku ekspluatāciju saistītie normatīvie akti. Kontroles grupas apsekojuma ietvaros Kontroles grupa pieprasa komersantam uzraudzības īstenošanai nepieciešamo informāciju, kā arī rakstiskus un mutiskus paskaidrojumus.

Kontroles grupa pārbauda koģenerācijas stacijas atbilstību atbilstošo Ministru kabineta noteikumu kritērijiem, kā arī komersanta iesniegtās informācijas un datu ticamību. Pārbaudē konstatējot koģenerācijas stacijas neatbilstību noteikumiem, vai iesniegtās informācijas nepatiesumu pēc Kontroles grupas atzinuma EM brīdina komersantu. Komersantam ir pienākums 9 mēnešu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas novērst konstatētos pārkāpumus.

1.3. Elektroenerģijas ražošana atļauju izsniegšanas kārtība un iekārtas pieslēgšana tīklam

1.3.1. Ekonomikas ministrijas atļauja elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai

ES normatīvie akti, tai skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/54/EK atcelšanu) paredz, ka jaunu enerģijas ražošanas jaudu būvniecības sakarā dalībvalstīm ir jāparedz atļauju izsniegšanas procedūra un jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai. Lai ievērotu direktīvas prasības, ETL 22.pants nosaka, ka ražošanas jaudu palielināšanai un jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai nepieciešama EM atļauja. Prasības, kas jāaizpilda, lai atļauju saņemtu, kā arī atļaujas izsniegšanas, anulēšanas un derīguma termiņas pagarināšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2009.gada 11.augusta noteikumi Nr.883 “Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai” (turpmāk - MK noteikumi Nr.883).

Lai saņemtu atļauju elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai (turpmāk - EM atļauja), iesniedzējam atbilstoši MK noteikumu Nr.883 2.punktam jāaizpilda iesniegums (MK noteikumu Nr.883 1.pielikums) un jāiesniedz EM kopā ar MK noteikumu Nr.883 2.punktā noteiktajiem dokumentiem:

1) plānotās elektrostacijas izvietojuma plāns nekustamajā īpašumā;

2) uzstādāmās elektroenerģijas ražošanas iekārtas tehniskais apraksts atbilstoši MK noteikumu Nr.883 2.pielikumam;

3) valdījuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju par nekustamo īpašumu (ja attiecīgais nekustamais īpašums nav iesniedzēja īpašumā vai viņa valdījuma tiesības nav ierakstītas zemesgrāmatā).

Pēc iesnieguma saņemšanas, EM atbilstoši MK noteikumu Nr.883 3.punktam 30 dienu laikā pārbauda dokumentos norādītās informācijas patiesumu, pārliecinoties par uzņēmuma juridiskajiem datiem un pilnvarotās personas pārstāvības tiesībām (Lursoft datu bāzē), kā arī par iesniedzēja īpašumtiesībām (valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā). Iesniedzēja norādītie plānotās elektrostacijas tehniskie parametri tiek pieņemti kā fakts un netiek pārbaudīti, ņemot vērā, ka atļaujas saņemšanas stadijā elektrostacija vēl ir tikai vispārīgā ieceres stadijā.

Pēc minētās dokumentu pārbaudes, EM izsniedz atļauju (lēmumu), kurā norādīta elektrostacijas atrašanās vieta (adrese un kadastra numurs), elektrostacijas veids, jauda, kurināmais un termiņš kādā atļaujas saņēmējam ir jāuzbūvē elektrostacija.

Papildus, atbilstoši MK noteikumu Nr.883 6. un 8.punktam, atļaujā tiek noteikts, ka tās saņēmējam ir rakstiski jāinformē EM par elektroenerģijas iekārtas būvniecības uzsākšanu, kā arī pieslēgšanu elektroenerģijas tīklam. MK noteikumu Nr.883 6.punkts nosaka šādus pienākumus: 1) iesniedzējam rakstiski informēt EM par ražošanas iekārtas būvniecību vai jaudas palielinājumu; 2) EM pārbaudīt iesniegtajos dokumentos norādītās informācijas patiesumu. Savukārt, MK noteikumu Nr.883. 8.punkts nosaka, ka atļaujas saņēmējam 30 dienu laikā pēc lēmumā atļautās darbības īstenošanas par to rakstiski informē EM, iesniedzot apliecinājumu par elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu elektroenerģijas tīklam un akta kopiju par elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu elektroenerģijas tīklam.

1.3.2. Elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanas tīklam kārtība

Pamatojoties uz ETL 8.panta otro daļu un 9.panta otro un otro prim daļām, 2012. gada 22. februārī SPRK ir pieņēmusi padomes lēmumu Nr.1/6 “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem” (turpmāk - Sistēmas pieslēguma noteikumi Nr.1/6), kas ir stājies spēkā 2012. gada 1. martā. SPRK noteikumi Nr.1/6 detalizēti nosaka ražošanas iekārtas pieslēgšanas tīklam.

ETL 9.panta otrā daļa paredz, ka sistēmas operatoram ir pastāvīgas saistības nodrošināt elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem nepieciešamo pieslēgumu attiecīgajai sistēmai saskaņā ar SPRK noteiktajiem vienotiem sistēmas pieslēguma noteikumiem, ja elektroenerģijas sistēmas dalībnieks izpilda sistēmas operatora noteiktās tehniskās prasības pieslēguma ierīkošanai. Atbilstoši ETL 1.panta otrās daļas 12.punktam elektroenerģijas sistēmas dalībnieki (turpmāk - sistēmas dalībnieki) ir elektroenerģijas ražotāji, pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operatori un galalietotāji. Līdz ar to, iesniedzēja nākamais solis pēc EM atļaujas saņemšanas ir pieteikuma iesniegšana sistēmas operatoram par jaunas elektrostacijas  pieslēgšanu sistēmai vai esošā sistēmas pieslēguma jaudas palielināšanu Sistēmas pieslēguma noteikumiem Nr.1/6.

Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 4.punkts nosaka, ka minētajam ražotāja pieteikumam sistēmas operatoram ir jāatbilst SPRK noteikumu 1.pielikumā noteiktajam paraugam, kurā tostarp jānorāda elektrostacijas tips, jauda, izmantotais kurināmais, kā arī papildus jāpievieno šādi dokumenti:

1) elektrostacijas ģeogrāfiskā izvietojuma plāns;

2) zemes robežu plāna kopija;

3) dokuments, kas apliecina nekustamā īpašuma valdījuma tiesības;

4) EM atļauja;

5) elektrostacijas elektriskā shēma un uzstādīto iekārtu elektrotehniskie parametri

un operatīvie apzīmējumi;

6) atbildīgās personas kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopija.

Sistēmas operators pārbauda ražotāja pieteikumā sniegtos datus par uzņēmumu un īpašumtiesībām.

Atbilstoši Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 7.punktam 60 dienu laikā pēc ražotāja pieteikuma saņemšanas, sistēmas operators izsniedz tehniskos noteikumus elektrostacijas pieslēguma izbūvei. Tehniskajos noteikumos, saskaņā ar ražotāja pieteikumu, tiek norādīts arī elektrostacijas veids un jauda. Pēc tam ražotājs, saskaņā ar sistēmas operatora izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, izstrādā elektrostacijas pieslēguma būvprojektu, ko saskaņā ar Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 8.punktu saskaņo ar sistēmas operatoru un apstiprina atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

SPRK noteikumu Nr.1/6 8.punkts nosaka, ka pēc sistēmas pieslēguma būvprojekta apstiprināšanas, sistēmas operators un ražotājs noslēdz pieslēguma līgumu. Pēc līguma noslēgšanas ražotājs, atbilstoši tehniskajiem noteikumiem, izbūvē elektrostacijas pieslēgumu. SPRK noteikumu Nr.1/6 15.punkts paredz, ka ražotājs rakstiski informē sistēmas operatoru par gatavību veikt elektrostacijas un sistēmas operatora elektroietaišu kopējo pārbaudi. Visai būvniecībai šai brīdī ir jābūt pabeigtai, jo Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 16.punkts nosaka, ka ražotājam ir rakstiski jāsniedz informācija sistēmas operatoram par elektrostacijas un tās sistēmas būvniecības pabeigšanu.

Atbilstoši SPRK noteikumu Nr. 1/6 16.punktam, sistēmas operators pārbauda gan ražotāja uzstādīto elektrostaciju, gan izbūvētā sistēmas pieslēguma atbilstību sistēmas operatora izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem. SPRK noteikumu Nr.1/6 17.punkts nosaka, ka tikai pie nosacījuma, ja sistēmas operators konstatē, ka ražotāja uzstādītā elektrostacija un izbūvētais sistēmas pieslēgums atbilst sistēmas operatora izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, sistēmas operators un ražotājs noslēdz sistēmas pakalpojumu līgumu.

Pēc sistēmas pakalpojumu līguma noslēgšanas sistēmas operators izsniedz ražotājam Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr. 1/6 3.pielikumā noteiktā parauga atļauju pieslēgt elektrostaciju sistēmai uz 72 stundu pārbaudes laiku. Šīs atļaujas pielikumā ir arī jābūt ražotāja iesniegtā dokumentācija, tostarp apliecinājumam par elektrostacijas būvju un elektroietaises montāžas darbu pabeigšanu, kā arī elektrostacijas tehniskajam raksturojumam.

Atbilstoši Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 19. punktam 72 stundu pārbaudes laikā tiek veikta ģenerējošās iekārtas (ģeneratora) pārbaude un saražotās elektroenerģijas parametru mērījumi. Ja pārbaudē veikto mērījumu rezultāti atbilst standartā LVS EN 50160 "Publisko elektroapgādes tīklu sprieguma raksturlielumi" noteiktajām prasībām, sistēmas operators paraksta Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 4.pielikumā noteiktā parauga aktu par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu. Aktā tiek uzrādīti konkrēti elektrostacijas ģenerējošo iekārtu numuri, kā arī tā pielikumā ir jābūt tostarp aktam par elektrostacijas nodošanu ekspluatācijā un ražotāja elektroietaises pārbaudes aktam.

Pēc akta par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu izsniegšanas, sadales operators saskaņā ar Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 19.punktu izsniedz 5.pielikumā noteiktā parauga atļauju elektrostacijas pieslēgšanai sistēmai un pieslēdz elektrostaciju sistēmai.

2. Sākotnējais situācijas vērtējums

2.1. Pirmo astoņu koģeneracijas staciju ad hoc izvērtējums

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās, EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no 2017.gada 17.oktobra līdz 2017.gada 23.oktobrim. Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi AS “Sadales tīkls” rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Fakta konstatācija:

SIA "Briedis būve" Nav iekārta vai būve, kas apliecinātu, ka ir iespējams ražot gan siltumu, gan elektroenerģiju.

SIA "Madonas Eko" Nav iekārta vai būve, kas apliecinātu, ka ir iespējams ražot gan siltumu, gan elektroenerģiju.

SIA "Tektus" Objektā ir veikta būvlaukuma norobežošana ar pagaida žoga konstrukciju un veikti zemes darbi izrokot būvbedri. Nav pazīmju, ka objektā notiktu aktīvi būvdarbi.

SIA "M parks" Objektā ir veikta būvlaukuma norobežošana ar pagaida žoga konstrukciju un veikti zemes darbi izrokot būvbedri. Nav pazīmju, ka objektā notiktu aktīvi būvdarbi.

SIA "E Strenči" Objektā veikta pamatu izbūve, notiek apgaismojuma, ūdensvada, kanalizācijas izbūve, kā arī sienu armēšana.

SIA "Elektro rīdzene" Nav iekārta vai būve, kas apliecinātu, ka ir iespējams ražot gan siltumu, gan elektroenerģiju

SIA "E Seda" Nav iekārta vai būve, kas apliecinātu, ka ir iespējams ražot gan siltumu, gan elektroenerģiju.

SIA "Rīgas enerģija" Objekts netiek ekspluatēts un tajā turpinās būvdarbi.

Notikušās pārbaudes apliecina, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijas elektrostacijās šobrīd nenotiek un pamatoti ticams, ka elektroenerģija tikusi ražota vienīgi uz 72 stundu pārbaudes laiku. Tādējādi regulējuma vai tā piemērošanas dēļ nav sasniegts 2012. gada noteikumos ietverto grozījumu mērķis nodrošināt, ka līdz noteiktajam termiņam koģenerācijas elektrostacijas vai nu ir nodota ekspluatācijā, vai arī tā zaudē tiesības ražot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

2.2. Normatīvo aktu analīze

2.2.1. MK noteikumu Nr.221 prasības attiecībā uz OI mehānisma termiņu un to saistītās problēmas

MK noteikumi Nr.262 skaidri regulē brīdi, kad komersantiem, kuri saskaņā ar MK noteikumos Nr.262 noteikto kārtību ir ieguvuši tiesības pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, iestājas valsts atbalsta termiņš. Atbilstoši MK noteikumiem Nr.262 vēja, biomasas, biogāzes stacijām pārdošanas cenu elektroenerģijas apjomam, ko šie komersanti ir tiesīgi pārdot OI mehānisma ietvaros, divus 10 gadu periodus aprēķina no elektrostacijas ekspluatācijas uzsākšanas dienas. Savukārt, ņemot vērā, ka vairums hidroelektrostaciju uz valsts atbalsta mehānisma, kas īstenots obligātā elektroenerģijas iepirkuma veidā, ieviešanas brīdi, stājoties spēkā MK noteikumiem Nr.503 (vēlāk MK noteikumiem Nr.198 un MK noteikumiem Nr.262), bija jau nodotas ekspluatācijā, attiecībā uz hidroelektrostacijām tika noteikts, ka pārdošanas cenu elektroenerģijas apjomam divus 10 gadu periodus aprēķina no EM lēmuma pieņemšanas dienas. Arī atjaunojamos energoresursu izmantošanu veicinošie MK noteikumi Nr.503 faktiski paredzēja neterminētu atbalstu.

Minēto kļūdu novērsa un termiņu ieviesa ar MK noteikumiem Nr.198, kas aizstāja MK noteikumus Nr.503.

MK noteikumu Nr.604 mērķis, veicot grozījumus MK noteikumos Nr.221 un papildinot ar normām, kas nosaka brīdi, kad tirgotājs, no koģenerācijas stacijas iepērk koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju noteiktu laiku (10 vai 15 gadus atkarībā no koģenerācijas stacijas jaudas), ņemot vērā tam pievienotajā anotācijā sniegto informāciju, cita starpā bija novērst iespēju komersantam saņemt neterminētu atbalstu, mazinot nesamērīga valsts atbalsta ietekmes pieauguma risku uz elektroenerģijas galalietotājiem. Līdz MK noteikumu Nr.604 spēkā stāšanās brīdim MK noteikumu Nr.221 21.10.apakšpunkts noteica, ka termiņu, līdz kuram komersantam ir jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā norāda lēmumā. Līdz tam atbalsta termiņš tika noteikts attiecībā uz stacijām, kas saņem garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu, nosakot, ka tas nav ilgāks par 15 gadiem no koģenerācijas stacijas vai šīs stacijas koģenerācijas iekārtas nodošanas ekspluatācijā. Taču attiecībā uz koģenerācijas elektrostacijām, kas saņēmušas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un no kurām tirgotājs iepērk koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju, termiņš netika regulēts.

EM, pieņemot lēmumus par tiesību piešķiršanu pārdot koģenerācijā ražotu elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, ievērojot MK noteikumu Nr.221 21.10.apakšpunktā noteikto, ka termiņu, līdz kuram komersantam ir jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā, norāda lēmumā, interpretējot normatīvos aktus, tai skaitā MK noteikumus Nr.883, termiņu, līdz kuram komersantam ir jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteica tādu, kādu to nosaka MK noteikumi 883. Pirmie noteikumi, kas regulēja elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā (MK noteikumi Nr.921) neregulēja to, kāda informācija ietverama EM izsniegtajā lēmumā. Spēkā stājoties MK noteikumiem Nr.221, MK noteikumi tika papildināti ar normu, kas nosaka, ka EM lēmumā cita starpā norāda arī termiņu, līdz kuram komersantam ir jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā.

Lai novērstu minētās interpretācijas iespējas, ar MK noteikumiem Nr.604 MK noteikumos Nr.221 tika iestrādātas normas, ka tirgotājs no komersanta, kas saņēmis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un kura koģenerācijas elektrostacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus, iepērk koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju 10 gadus no dienas, kad izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

- “53.1 1. koģenerācijas elektrostacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai koģenerācijas elektrostaciju vai atsevišķu šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtu, bet, ja šāda atļauja nav izsniegta, ar stacijas ekspluatācijā pieņemšanas dienu;

- 53.1 2.lēmumā par koģenerācijā saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu pēc jaudas palielināšanas norādītā jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai ar palielināto jaudu koģenerācijas elektrostaciju vai atsevišķu šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtu. ”

Tāpat ar MK noteikumiem Nr.604 MK noteikumos Nr.221 tika iestrādātas normas, ka tirgotājs no komersanta, kas saņēmis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un kura koģenerācijas elektrostacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par četriem megavatiem, iepērk koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju 15 gadus no dienas, kad izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

- “52.1 1. koģenerācijas elektrostacijas vai atsevišķas šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtas jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai koģenerācijas elektrostaciju vai atsevišķu šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtu, bet, ja šāda atļauja nav izsniegta, ar stacijas ekspluatācijā pieņemšanas dienu;

- 52.1 2. lēmumā par koģenerācijā saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu pēc jaudas palielināšanas norādītā jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai ar palielināto jaudu koģenerācijas elektrostaciju vai atsevišķu šīs elektrostacijas koģenerācijas iekārtu.”

Attiecībā uz stacijām, kas saņem garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu, ja līdz MK noteikumu Nr.604 spēkā stāšanās brīdim atbilstoši MK noteikumu Nr.221 36.punktam bija ierobežots un noteikts, ka termiņš attiecībā uz stacijām, kas saņem garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu, nav ilgāks par 15 gadiem no koģenerācijas stacijas vai šīs stacijas koģenerācijas iekārtas nodošanas ekspluatācijā, tad līdz ar MK noteikumiem Nr.604 maksu par koģenerācijas elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu veic, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora un komersanta līgumu, ko slēdz uz termiņu, kas nav ilgāks par 15 gadiem no koģenerācijas stacijas vai šīs stacijas koģenerācijas iekārtas nodošanas ekspluatācijā, saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai koģenerācijas elektrostaciju.

Ar MK noteikumiem Nr.604 tika precizēti MK noteikumi Nr.221, nosakot, ka pārvades sistēmas operators maksā komersantam garantētu maksu 15 gadus no dienas, kad izpildīts viens no šādiem nosacījumiem”

- “55.1 1. lēmumā par garantētas maksas tiesību piešķiršanu norādītā jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai koģenerācijas elektrostaciju, bet, ja šāda atļauja nav izsniegta, ar stacijas ekspluatācijā pieņemšanas dienu;

- 55.1 2. lēmumā par garantētas maksas tiesību piešķiršanu pēc jaudas palielināšanas norādītā jauda ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai ar palielināto jaudu koģenerācijas elektrostaciju.”

Atbilstoši MK noteikumiem Nr.604, kas papildināja MK noteikumus Nr.221 ar 72. un 73.punktu, kas noteic, ka, ja EM izsniegtajā lēmumā par tiesību piešķiršanu pārdot koģenerācijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tai skaitā arī pēc elektrostacijas jaudas palielināšanas, nav norādīts termiņš elektroenerģijas ražošanas uzsākšanai un komersants nav uzsācis elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, kā arī termiņš līdz kuram jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā pēc elektrostacijas jaudas palielināšanas, tad elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā uzsāk šādos termiņos, par termiņa atskaites punktu piemērojot 2012.gada 10.septembri: - ne vēlāk kā 24 mēnešu laikā, ja koģenerācijas elektrostacijas plānotā vai papildus uzstādāmā elektriskā jauda nepārsniedz 1 MW;

- ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā, ja koģenerācijas elektrostacijas plānotā vai papildus uzstādāmā elektriskā jauda nepārsniedz 4 MW;

- ne vēlāk kā 48 mēnešu laikā, ja koģenerācijas elektrostacijas plānotā vai papildus uzstādāmā elektriskā jauda nepārsniedz 20 MW;

- ne vēlāk kā 60 mēnešu laikā, ja koģenerācijas elektrostacijas plānotā vai papildus uzstādāmā elektriskā jauda pārsniedz 20 MW.”

Vērtējot MK noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221 ietvertās atbalsta termiņu regulējošās normas, iespējams secināt, ka MK noteikumi Nr.262 un MK noteikumi Nr.221 noteikuši atšķirīgu pieeju, lai noteiktu atbalsta termiņa sākuma brīdi.

MK noteikumi Nr.262 skaidri norāda uz elektrostacijas nodošanu ekspluatācijā kā atbalsta termiņa sākuma brīdi, vai, ja stacija jau ir nodota ekspluatācijā pirms pretendēšanas uz atbalstu, ir norāde uz EM izsniegtu lēmumu kā atbalsta termiņa sākuma brīdi.

Savukārt MK noteikumi Nr.221 runā par termiņu, kādā uzsākama elektroenerģijas ražošana (MK noteikumu Nr.221 21.10.apakšpunkts, 72. punkts, 73. punkts), līdz ar ko noteikts atbalsta termiņa sākuma brīdis.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.221 24.punktu obligāto iepirkumu īsteno, pamatojoties uz tirgotāja un komersanta vai tā pilnvarotas personas līgumu. Par līguma spēkā stāšanos dienu atbilstoši MK noteikumu Nr.221 25.punktam tiek uzskatīta diena, kad elektrostacija nodota ekspluatācijā un saņemts sistēmas operatora akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu.

MK noteikumu Nr.221 redakcija līdz MK noteikumu Nr.604 spēkā stāšanās brīdim paredzēja, ka par līguma spēkā stāšanos dienu tiek uzskatīta diena, kad elektrostacija nodota ekspluatācijā, neparedzot prasību saņemt sistēmas operatora aktu par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu.

Līdz ar to secināms, ka spēkā esošo MK noteikumu Nr.221 redakcija paredz, ka elektroenerģijas ražošana un pārdošana obligātā iepirkuma ietvaros iespējama tikai un vienīgi, ja izpildās abi 25.punktā minētie nosacījumu - gan par elektrostacijas nodošanu ekspluatācijā, gan par attiecīgā sistēmas operatora akta nepieciešamību.

Koģenerācijas elektrostacijas ar jaudu lielāku par 4 MW savas prasības uzsākt elektroenerģijas ražošanu izpildīja laikus, kā arī visas ir uzsākušas elektroenerģijas ražošanu obligātā iepirkuma ietvaros.

Savukārt attiecībā uz koģenerācijas elektrostacijām ar jaudu līdz 4 MW, tām īstenojot elektroenerģijas ražošanas uzsākšanu, izgaismojās iespējamas nelikumīga darbības.

Lai veicinātu pēc iespējas ātrāku koģenerācijas elektrostaciju ražošanas uzsākšanu un pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, sākotnējam risinājumam EM ierosina veikt grozījumus MK noteikumos Nr.221, paredzot MK noteikumos Nr.221 ietvert prasību attiecībā uz minētajiem komersantiem noteikt termiņu, kādā elektrostacijai jābūt nodotai ekspluatācijā un noslēgtam līgumam ar AS “Enerģijas publiskais tirgotājs”.

2.2.2. SPRK noteikumu analīze/ skaidrība

EM ieskatā SPRK noteikumiem, kas nosaka kādā veidā tiek pieslēgti ražotāji elektroenerģijas sistēmai, jānodrošina, ka ražošana netiek uzsākta tādās elektrostacijās, kuras var apdraudēt sabiedrības drošību un ka šādas stacijas nevar saņemt atļauju elektroenerģijas nodošanai sadales tīklā. Ja šī kārtība netiek nodrošināta atbilstoši, tad var rasties situācija, kurā elektroenerģijas tiek ražota un nodota patērētājiem elektrostacijā, kas neatbilst vispārīgām būvniecības prasībām, vides prasībām un citiem normatīvajiem aktiem. Šāda situācija nonāktu pretrunā ar pašu normatīvā regulējuma mērķi.

SPRK noteikumi nodrošina vienotus noteikumus visiem elektroenerģijas ražotājiem neatkarīgi no tā, kāda veida sistēmas pieslēgums ražotājam ir nepieciešams. SPRK noteikumi paredz detalizētas prasības - sistēmas operatora un ražotāja tiesības un pienākumus - droša un kvalitatīva sistēmas pieslēguma ierīkošanas procesā.

Vienlaikus, noteikumos iekļautās normas rada pamatu dažādām interpretācijām attiecībā uz būvniecības procesu. Konsultējoties ar SPRK par noteikumu piemērošanu, EM saņēma sekojošu skaidrojumu:

“Regulators informē, ka Regulatora 2012.gada 22.februāra lēmums Nr.1/6 “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem” (turpmāk - Noteikumi) paredz detalizētas prasības elektrostacijas droša un kvalitatīva sistēmas pieslēguma ierīkošanai. Noteikumu 4.punkts noteic, ka jaunas elektrostacijas pieslēgšanai sistēmai vai esošā sistēmas pieslēguma jaudas palielināšanai ražotājs iesniedz sistēmas operatoram šo Noteikumu 1.pielikumā noteiktā parauga pieteikumu sistēmas pieslēguma ierīkošanai un 1.pielikumā noteiktos dokumentus. Attiecībā uz citiem Noteikumu pielikumiem šādas obligātas prasības nav atrunātas. Līdz ar to tikai Noteikumu pielikumā Nr.1 uzskaitīto pievienojamo dokumentu kopums ir uzskatāms kā obligāts. Savukārt Noteikumos norādīto dokumentu kopums, kas jāpievieno Noteikumu 3. un 4.pielikumam, ir atkarīgs no konkrētā sistēmas pieslēguma specifikas un tehniskā risinājuma, kā arī elektrostacijas izbūves procesa organizācijas.

Ievērojot minēto, Regulatora ieskatā, var būt situācijas, kurās Noteikumu 4. pielikumam pamatoti netiek pievienots akts par elektrostacijas nodošanu ekspluatācijā. Gadījumos, kuros elektroiekārtu vai elektroietaišu uzstādīšanai saskaņā ar būvniecības procesu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām nav nepieciešams veikt jebkādu būvkonstrukciju izbūvi (piemēram, saules paneļu uzstādīšanas procesā), akts par elektrostacijas nodošanu ekspluatācijā pamatoti netiek sastādīts. Līdz ar to Noteikumu 3. un 4.pielikumā ietvertās prasības, kas noteic atļaujai pieslēgt elektrostaciju sistēmai uz pārbaudes laiku un aktam par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu pievienot noteiktus dokumentus, nav kumulatīvas un attiecīgo dokumentu pievienošana ir atkarīga no katra konkrētā gadījuma. Tomēr Regulators uzsver, ka gadījumā, ja saskaņā ar būvniecības procesu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām energoapgādes objekta (ēku, inženierbūvju, iekārtu, ietaišu, līniju, tīklu, kas paredzēti elektroenerģijas ražošanai, pārvadei vai sadalei) izbūves process paredz tā nodošanu ekspluatācijā, šāds akts būtu jāpievieno Noteikumu 4.pielikumā norādītajam aktam par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu. Minētās prasības neievērošana varētu radīt situāciju, kurā sistēmas pieslēguma ierīkošanas process būs noslēdzies un ražotājam būtu tiesības pilnvērtīgi to izmantot tādā energoapgādes objektā, kas neatbilst vispārīgām būvniecības prasībām.

Tādā gadījumā sistēmas pieslēguma ierīkošanas process varētu nonākt pretrunā ar Noteikumu mērķi un Elektroenerģijas tirgus likuma 9.panta pirmajā daļā ietverto sistēmas operatora pienākumu nodrošināt sistēmas darbību, apkalpošanu un drošumu.

Papildus Regulators vērš uzmanību, ka Noteikumos ietvertā kārtība paredz sistēmas operatoram pienākumu pirms akta par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu veikt elektrostacijas testēšanu - pārbaudīt ražotāja uzstādītās elektrostacijas un izbūvētā sistēmas pieslēguma atbilstību sistēmas operatora izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, pieslēgt elektrostaciju sistēmai uz pārbaudes laiku. Savukārt ražotājam ir noteikts pienākums organizēt uzstādītās ģenerējošās iekārtas (ģeneratora) pārbaudes un saražotās elektroenerģijas parametru mērījumus uz elektroietaišu piederības robežas dažādos elektrostacijas darba režīmos. Līdz ar to elektrostacija var tikt pieslēgta sistēmai pirms tās nodošanas ekspluatācijā, lai veiktu elektrostacijas testēšanu un ar mērķi nodrošināt, ka pēc elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā sistēmai tiek pieslēgta elektrostacija, kas ir derīga paralēlam darbam ar to. Regulatora ieskatā, šāds regulējums nav pretrunā būvniecības procesu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, ievērojot, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta otro daļu atsevišķos un likumā tieši noteiktos gadījumos būvi (ķermenisku lietu, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni)) nav aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā. Drošību, ekspluatējot elektrostaciju testēšanas režīmā, nodrošina sadales sistēmas operatora veiktie kontroles pasākumi, kurus nosaka Noteikumu 16.punkts un 3.pielikums (pārbaudot arī elektrostacijas relejaizsardzības sistēmu utt.).”

2.3. Noteikumu piemērošanas problemātika

Ņemot vērā, ka MK noteikumos Nr.221 nav atrunāta kārtība, kā tiek pārbaudīts un kas apliecina faktu, ka ir uzsākta elektroenerģijas ražošana koģenerācijā, līdzšinējā EM prakse ir bijusi atzīt šo pienākumu par izpildītu, ja EM ir saņēmusi sistēmas operatora izdotu atļauju pieslēgt sistēmai elektrostaciju, kas izdota saskaņā ar SPRK padomes 2012.gada 22.februāra lēmumu Nr.1/6 “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem” (turpmāk - Sistēmas pieslēguma noteikumi Nr.1/6). Šīs atļaujas saņemšanas brīdis saskaņā ar MK noteikumu Nr.221 53.1punktu ir arī atskaites punkts, no kura tiek sākts uzskaitīt termiņu atbalsta saņemšanai.

No Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 20.punkta izriet, ka atļauju elektrostacijas pieslēgšanai sistēmai sistēmas operators izsniedz tikai pēc tam, kad ir parakstīts akts par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu atbilstoši Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 4.pielikumam. Savukārt saskaņā ar Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 1.pielikumu, iesniedzot pieteikumu elektrostacijas pieslēgumam, tam jāpievieno EM izsniegtā atļauja jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai, kurā norādīts plānotās elektrostacijas veids (tips), kas jānorāda arī pieteikumā elektrostacijas pieslēgumam. Tapāt pieteikumā jānorāda arī plānotais izmantotā kurināmā veids, turbīnas tips un plānotais koģenerācijas ciklā saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas daudzums.

Līdz ar to, lai pārbaudītu elektrostacijām noteikto pienākumu uzsākt elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, EM ir paļāvusies uz to, ka sistēmas operatora izdotās atļaujas elektrostacijas pieslēgšanai sistēmai un līdz ar to pirms tam sistēmas operatora izdotie akti par elektrostaciju atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu, kuriem atbilstoši formai ir jāpievieno akts par elektrostacijas nodošanu ekspluatācijā un informācija par elektroenerģijas (un siltumenerģijas) uzskaites ierīcēm, to tehnisko raksturojumu un skaitītāju rādītājiem, izdrukām, ir izdoti korekti un apliecina atbilstību, ka elektroenerģijas sistēmai tiek pieslēgta un 72 stundu elektroenerģijas ražošanas pārbaudi ir izgājusi normatīvo aktu prasībām atbilstoša koģenerācijas stacija.

Kontroles grupas funkcija EM, kā politikas veidotājam, ir sistēmiski netipiska funkcija. Tās sekmīga īstenošana prasa būtisku cilvēku darba stundu apjomu, kas šobrīd tiek īstenoti uz politikas veidošanas funkcijas rēķina. Tieši EM administratīvā resursa nepietiekamība ir cēlonis padziļinātas klātienes kontroles uzsākšanai tikai šajā, 2017. gadā, kā arī ierobežo šīs funkcijas plašu īstenošanu 2018. gadā, jo bez klātienes pārbaudēm paralēli jāīsteno arī pārbaudes, kas saistītas ar elektrostaciju gada pārskatu iesniegšanas un izvērtēšanas kontroli, tai skaitā, pārbaudot arī komersantu nodokļu parādu neesamību un atbilstību efektivitātes kritērijiem. Lai nodrošinātu komersantu iesniegto datu ticamību un atbilstību OI mehānisma regulējumam, 2013. gadā ar Ministru kabineta 2013. gada 30. jūlija noteikumiem Nr.466 “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.221 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā”” tika izveidots pienākums gada pārskatā par elektrostacijas darbību sniegtos datus par pārdoto lietderīgo (efektīvi izlietoto) siltumenerģiju apstiprināt pie neatkarīga akreditēta auditora, kurš pārbauda arī gada pārskatā iesniegto informāciju par elektrostacijā patērētā kurināmā izlietojumu, kā arī pārējo gada pārskatā iekļauto datu pamatotību.

Sākotnējais vērtējums liecina, ka EM dažos gadījumos ievērojusi MK noteikumos Nr.883 noteikto kārtību.

MK noteikumu Nr.883 6.punkts nosaka pienākumu EM pārbaudīt rakstiski saņemtās informācijas par ražošanas iekārtas būvniecību vai jaudas palielinājumu uzsākšanu patiesumu. Izvērtējot šīs prasības piemērošanu, EM nonāca pie secinājuma, ka šāda tika veikta pārbaude par dokumenta esamību, nevis par tajā ietvertas informācijas patiesumu.

Savukārt, MK noteikumu Nr.883. 7.punkts nosaka, ka a iesniedzējs neizpilda šo noteikumu 6.punktā minēto pienākumu vai EM pārbaudē konstatē, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtas būvniecība vai jaudas palielināšana nav uzsākta, EM 30 dienu laikā pieņem lēmumu par atļaujas atcelšanu. 2014.gadā pamatojoties uz MK noteikumu Nr.883 6. un 7. punktiem tika atcelti vairāk kā 100 EM lēmumi ar atļaujām jaunās ražošanas jaudas ieviešanai. 2015.gadā tika atceltas vēl dažas atļaujas. Pēdējo divu gadu laikā EM ir atcēlusi atļaujas tikai dēļ faktisko apstākļu izmaiņām, nevis dēļ minētās dokumentācijas trūkuma. Jāatzīst, ka pēdējo divu gadu laikā regulārās pārbaudes par iesniegto informāciju par būvniecības uzsākšanu netika veiktas, jo vairākām izdotām atļaujām vēl nebija pagājis 24 mēnešu termiņš, kā arī ņemot vērā kritisku resursu trūkumu EM enerģētikas blokā.

Izvērtējot EM iesniegto dokumentāciju par 22 elektrostacijām, kuras paziņojušas par elektroenerģijas ražošanas uzsākšanu, bet nav noslēgušas līgumu ar publisko tirgotāju par elektroenerģijas iepirkumu, tika secināts, ka MK noteikumu Nr.883 3.pielikums ir iesniegts tikai divām no tām.

Savukārt, MK noteikumu Nr.883. 8.punkts nosaka, ka atļaujas saņēmējam 30 dienu laikā pēc lēmumā atļautās darbības īstenošanas par to rakstiski informē EM, iesniedzot apliecinājumu par elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu elektroenerģijas tīklam un akta kopiju par elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanu elektroenerģijas tiklam. Šo dokumentu esamība tiek regulāri pārbaudīta, izsniedzot atļaujas jaudas palielinājuma.

2.3.1. Sistēmas pieslēguma noteikumu elektroenerģijas ražotajiem piemērošana

Lai izvērtētu AS “Sadales tīkls” rīcības atbilstību Sistēmas pieslēguma noteikumos Nr.1/6 noteiktai kārtībai EM ir veikusi dokumentācijas pārbaudi par 20 elektrostacijām.

Pieprasītā dokumentācija tostarp ietver šādus Sistēmas pieslēguma noteikumos Nr.1/6 minētos dokumentus:

1) ražotāja pieteikums AS “Sadales tīkls”;

2) AS “Sadales tīkls” izstrādātie tehniskie noteikumi;

3) rakstiskais apliecinājums par būvprojekta saskaņošanu;

4) ražotāja un AS “Sadales tīkls” noslēgtais pieslēguma līgums;

5) ražotāja apliecinājums par elektrostacijas pabeigšanu un gatavību pārbaudei;

6) apliecinājums par ST veikto pārbaudi saskaņā ar Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem 16.punktu;

7) ražotāja un AS “Sadales tīkls” noslēgtais pakalpojuma līgums;

8) AS “Sadales tīkls” izsniegtā atļauja un tās pielikumā esošā dokumentācija;

9) AS “Sadales tīkls” izsniegtais akts un tā pielikumā esošā dokumentācijā;

10) AS “Sadales tīkls” izsniegtā atļauja par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai.

Veicot dokumentācijas pārbaudi EM ir konstatējusi vairākas neatbilstības Sistēmas pieslēguma noteikumos Nr.1/6 definētai kārtībai:

1. Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 4.punkts paredz, ka jaunas elektrostacijas pieslēgšanai sistēmai vai esošā sistēmas pieslēguma jaudas palielināšanai ražotājs iesniedz sistēmas operatoram šo noteikumu 1.pielikumā noteiktā parauga pieteikumu sistēmas pieslēguma ierīkošanai un 1.pielikumā noteiktos dokumentus. Pārbaudot AS “Sadales tīkls” rīcībā esošos dokumentus secināms, ka pretēji noteikumiem:

• 5 no 20 elektrostacijām savam pieteikumam nav pievienojušas elektrostacijas izvietojuma plānu;

• 1 elektrostacija nav pievienojusi pieteikumam EM izsniegto atļauju par jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanu (tās vietā iesniegts EM lēmums par tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros);

• 2 elektrostacijas nav iesniegušas elektrostacijas elektriskās shēmas un elektrotehniskos parametrus;

• 6 stacijas nav pievienojušas pieteikumam atbildīgās personas kvalifikāciju apliecinošas dokumenta kopijas. Savukārt vēl 6 stacijas ir iesniegušas atbildīgās personas kvalifikāciju apliecinoša dokumenta kopiju vairākus mēnešus pēc pieteikuma iesniegšanas, no kurām 4 gadījumos tas ir noticis jau pēc pieslēguma līguma parakstīšana sar AS “Sadales tīkls”.

2. Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 7.punkts nosaka, ka sistēmas operators, sešdesmit dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas, izsniedzot ražotājam skaidrus un tehniski pamatotus tehniskos noteikumus, kuru derīguma termiņš ir divi gadi. EM konstatē, ka 2 elektrostaciju gadījumā AS “Sadales tīkls” nav varējis uzrādīt tehniskos noteikumus. Divām elektrostacijām ir izstrādāti divu veidu tehniskie noteikumi - par jaunu pieslēgumu un par pagaidu pieslēgumu.

3. Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 8.punkts paredz, ka ražotājs sistēmas pieslēguma būvprojektu saskaņo ar sistēmas operatoru. Nevienā no 20 izvērtētajām elektrostacijām nav sniegts rakstisks apliecinājums par sistēmas pieslēguma būvprojekta saskaņošanu.

4. Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 9.punkts paredz, ka tikai pēc sistēmas pieslēguma būvprojekta apstiprināšanas sistēmas operators un ražotājs noslēdz pieslēguma līgumu. Neraugoties uz to, ka šāds saskaņojums nav noticis, ražotāja un AS “Sadales tīkls” pieslēguma līgums ir noslēgts visās 20 elektrostacijās.

5. Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 15.punkts nosaka, ka ražotājs rakstiski informē sistēmas operatoru par gatavību veikt elektrostacijas un sistēmas operatora elektroietaišu kopējo pārbaudi ne vēlāk kā četrdesmit piecas dienas, pirms plānots uzsākt elektrostacijas un sistēmas paralēlās darbības pārbaudes. 1 elektrostacija šādu apliecinājumu nav sniegusi. Vairākos gadījumos elektrostacija šādu apliecinājumu ir sniegusi tikai dažas dienas pirms 72 stundu darbības pārbaudes.

6. Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 16.punkts nosaka, ka ražotājam jāsniedz rakstiska informācija sistēmas operatoram par elektrostacijas un tās sistēmas pieslēguma būvniecības pabeigšanu. Šāds apliecinājums ir ticis sniegts AS “Sadales tīkls” visos 20 gadījumos. Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 16.punkts arī paredz, ka sistēmas operators pēc iepriekš minētā apliecinājuma saņemšanas pārbauda ražotāja uzstādīto elektrostaciju un izbūvētā sistēmas pieslēguma atbilstību sistēmas operatora izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem. 3 elektrostaciju gadījumā nav sniegts AS “Sadales tīkls” apliecinājums (akts) par veikto pārbaudi. Papildus 1 gadījumā izsniegtais akts ir vienlaikus arī atļauja 72 stundu pārbaudes testam. Vairākos gadījumos akts nesniedza pārliecinošu informāciju par to, vai klātienē pārbaudīta ir gan elektrostacija, gan sistēmas pieslēgums vai arī tikai sistēmas pieslēgums.

7. Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 17. punkts paredz, ka, ja sistēmas operators konstatē, ka ražotāja uzstādītā elektrostacija un izbūvētais sistēmas pieslēgums atbilst sistēmas operatora izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, sistēmas operators un ražotājs noslēdz sistēmas pakalpojumu līgumu. Divos gadījumos šāds pakalpojuma līgums nav konstatēts. Viens no šiem diviem gadījumiem sakrīt ar vienu no elektrostacijām, par kuru nebija sastādīts iepriekšējā punktā minētais akts par atbilstību tehniskajiem noteikumiem.

8. Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 18.punkts paredz, ka pēc sistēmas pakalpojumu līguma noslēgšanas sistēmas operators izsniedz ražotājam šo noteikumu 3.pielikumā noteiktā parauga atļauju pieslēgt elektrostaciju sistēmai uz pārbaudes laiku ne mazāku kā septiņdesmit divas stundas. Neraugoties uz to, ka 2 no stacijām nav konstatēts pakalpojuma līgums, atļauja veikts 72 stundu pārbaudi ir izsniegta visām 20 elektrostacijām. Jāuzsver, ka minētās atļaujas pielikumā ir jāatrodas arī tehniskajiem noteikumiem (trūkst 2 elektrostacijām), elektrostacijas elektroapgādes shēmai (trūkst 2 stacijām), elektrostacijas tehniskais raksturojums (trūkst 1 elektrostacijai) un elektroietaises pārbaužu un mērījumu protokoliem. Šajā posmā elektroietaises pārbaužu un mērījumu protokoli nav iesniegti nevienai no 20 elektrostacijām. 1 elektrostacijas gadījumā gan atļaujā norādīts, ka pielikumā šie protokoli ir pieejami, bet AS “Sadales tīkls” tos EM nav iesniedzis.

9. Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 20.punkts nosaka, ka ja 72 stundu pārbaudē veikto mērījumu rezultāti atbilst standartā LVS EN 50160 "Publisko elektroapgādes tīklu sprieguma raksturlielumi" noteiktajām prasībām, sistēmas operators paraksta šo noteikumu 4.pielikumā noteiktā parauga aktu par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu. Šāds akts nav izsniegts 1 elektrostacijai (atbilstoši tai, kurai arī trūka tehniskie noteikumi un pakalpojuma līgums). Savukārt 1 elektrostacijai šāds akts izsniegts 1 dienu pirms 72 stundu pārbaudes beigām. Aktam pielikumā atbilstoši SPRK noteikumiem būtu jābūt arī aktam par elektrostacijas nodošanu ekspluatācijā. Šāds akts nav nevienai no elektrostacijām.

10. Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 20.punkts arī paredz, ka ne vēlāk kā nākošajā darba dienā pēc akta izsniegšanas (par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu), ražotājam tiek izsniegta šo noteikumu 5.pielikumā noteiktā parauga atļauja elektrostacijas pieslēgšanai sistēmai. Šāda atļauja ir izsniegta visām 20 elektrostacijām, neraugoties uz augstāk minētajām nepilnībām visu 20 elektrostaciju dokumentācijā.

Balstoties uz AS “Sadales tīkls” iesniegtās dokumentācijas analīzi, EM ir nonākusi pie šādiem secinājumiem:

1. AS “Sadales tīkls” ir sistemātiski pieļāvis nepilnīgas dokumentācijas iesniegšanu no ražotāja puses, neievērojot Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 prasības. Neraugoties uz iztrūkstošajiem dokumentiem AS “Sadales tīkls” ir izstrādājis tehniskos noteikumus, slēdzis pieslēguma un pakalpojuma līgumus un izdevis Sistēmas pieslēguma noteikumos Nr.1/6 minētos aktus un atļaujas.

2.  AS “Sadales tīkls” ir sastādījis Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 4. pielikumā noteikto aktu par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu neievērojot Sistēmas pieslēguma noteikumus Nr.1/6, kuri paredz, ka minētajam aktam ir jāpievieno akts par elektrostacijas nodošanu ekspluatācijā, tādējādi radot situāciju, ka ražotājam tiek atļauts uzsākt elektroenerģijas ražošanu pirms stacijas nodošanas ekspluatācijā.

Papildus, atbilstoši AS “Latvenergo” sniegtajai informācijai, 2017. gada 16. oktobrī tika izveidota AS “Sadales tīkls” iekšējā izmeklēšanas komisija, kuras vadītājs ir AS “Sadales tīkls” Valdes priekšsēdētājs. 2017. gada 23. oktobrī tika iesniegts sākotnējais ziņojums par pieslēguma procesu astoņiem elektroenerģijas ražotājiem un par AS “Sadales tīkls” darbinieku rīcības atbilstību attiecīgo normatīvo aktu prasībām. Saskaņā ar sākotnējiem secinājumiem ir konstatēts, ka visos astoņos gadījumos pieslēguma process saskaņā ar ārējiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem ir ievērots daļēji.

Papildus ir konstatētas sekojošas neatbilstības:

1. SIA “Rīgas Enerģija” - konstatēta neprecīza dokumentācijas noformēšana un iekšējo normatīvo dokumentu pārkāpumi, kā arī nav gūta pārliecība par koģenerācijas stacijas nominālās jaudas darbu paralēli ar sistēmu (stacijas noslodze pārbaudes brīdi bija 5-7%). Šajā gadījumā nav izmantotas sistēmas operatoram normatīvajos aktos dotās tiesības pārliecināties par stacijas spēju darboties ar nominālo jaudu un tās ietekmi uz sistēmu.

2. SIA “Briedis būve” - konstatēts, ka akts par elektrostacijas atzīšanu derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļauja elektrostacijas pieslēgšanai sistēmai ir izsniegta vienu dienu pirms 72 stundu mērījumu pabeigšanas.

Apkopojot visu augstāk minēto, Ekonomikas ministrija secina:

1. AS “Sadales tīkls” rīcība vairākos gadījumos ir izrādījusies neatbilstoša SPRK noteikumos noteiktai kārtībai.

2. AS “Sadales tīkls” ir maldinājis EM, kuras ieskatā, atbilstoši Sistēmas pieslēguma noteikumiem Nr.1/6 un MK noteikumiem №. 221., akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu, ko ražotāji iesniedza EM, kalpoja kā pierādījums, ka stacija ir nodota ekspluatācijā.

2.3.2. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas uzraudzības pienākums

ETL 8.panta otrā daļa un 9.panta otrā un otrā prim daļa paredz, ka SPRK nosaka vienotus sistēmas pieslēguma noteikumus elektroenerģijas ražotājiem un lietotājiem. Pamatojoties uz šīm ETL normām, 2012.gada 1.martā ir stājušies spēkā Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem (2012.gada 22.februāra SPRK padomes lēmums Nr.1/6).

Vienlaikus, ETL 8.panta trešās daļas 4. punkts paredz SPRK pienākumu uzraudzīt ETL 9.panta otrajā daļā noteikto sistēmas dalībnieku (elektroenerģijas ražotāji, pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operatori un galalietotāji) pieslēguma noteikumu, proti, arī Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6, izpildi.

Ņemot vērā šo normu, EM 2017.g. 23.oktobrī ir pieprasījusi SPRK sniegt skaidrojumu par ETL 8.panta trešās daļas 4.punkta īstenošanu, proti, par SPRK noteikumu izpildes uzraudzības mehānismiem un veiktajām pārbaudēm. Attiecībā uz ETL 8.panta trešās daļas 4.punktā noteikto SPRK pienākumu uzraudzīt šā likuma 9.panta otrajā daļā noteikto sistēmas dalībnieku pieslēguma noteikumu izpildi SPRK norādīja, ka, SPRK noteikumi paredz detalizētas prasības - sistēmas operatora un ražotāja tiesības un pienākumus - droša un kvalitatīva sistēmas pieslēguma ierīkošanas procesā. SPRK noteikumos ietverto prasību izpildes uzraudzību SPRK īsteno, izskatot iesniegumus, sūdzības vai jebkādā citādā veidā saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem sistēmas pieslēguma ierīkošanas procesā. Par citiem SPRK noteikumu īstenošanas mehānismiem SPRK EM nav informējis.

SPRK kompetence attiecībā uz energoapgādes komersantu objektu ekspluatācijas kontroli noteikta Enerģētikas likuma 82.pantā, saskaņā ar kuru SPRK veic kontroli pār regulēto komersantu objektu ekspluatāciju. Līdz ar to SPRK energoapgādes komersantu objektu pārbaudes sāk tikai pēc informācijas saņemšanas par objektu nodošanu ekspluatācijā. Šo pārbaužu laikā tiek veikta attiecīgo dokumentu pārbaude, tai skaitā, akta par objekta nodošanu ekspluatācijā un atļaujas elektrostacijas pieslēgšanai sadales sistēmai esamības pārbaude. SPRK, ievērojot Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumu “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” 2.2.apakšpunktu, pārbauda to energoapgādes komersantu objektu (elektroenerģijas ražošanas staciju) ekspluatāciju, kuru uzstādītā jauda ir vienāda vai lielāka par vienu megavatu un kuras ir nodotas ekspluatācijā. SPRK uzraudzībā esošos elektroenerģijas ražošanas objektus SPRK pārbauda regulāri, vidēji reizi trijos gados. Pārbaudes laikā SPRK izvērtē, vai konkrētās elektrostacijas īpašnieks veic atbilstošu savu iekārtu uzturēšanu un novērtē iekāru un objektu stāvokli, lai objekts neradītu draudus energoapgādes drošumam.

SPRK ir informējis EM, ka ir uzsācis pārbaudi par SPRK noteikumu piemērošanu un tajos ietverto prasību izpildi. Minētās pārbaudes ietvaros SPRK 2017.gada 24.oktobrī ir nosūtījis pieprasījumu akciju sabiedrībai AS „Sadales tīkls”) sniegt detalizētu informāciju par visiem ierīkotajiem sistēmas pieslēgumiem elektroenerģijas ražotājiem laika periodā no 2012.gada 1.marta un uz SPRK noteikumu pamata sastādītos dokumentus par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu (ar pielikumiem) un AS „Sadales tīkls” izsniegtās atļaujas elektrostacijas pieslēgšanai sistēmai. Regulators informēs EM par pārbaudes rezultātiem.

Apkopojot visu augstāk minēto, EM secina:

1. SPRK noteikumos ietverto prasību izpildes uzraudzību SPRK īsteno, izskatot iesniegumus, sūdzības vai jebkādā citādā veidā saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem sistēmas pieslēguma ierīkošanas procesā. SPRK līdz šim nav pilnībā izpildījusi ar ETL 8.panta trešās daļas 4.punkta noteikto prasību veikt SPRK noteikumu izpildes uzraudzību un nav nodibinājis šādas uzraudzības mehānismus.

2. SPRK veic kontroli pār regulēto komersantu objektu ekspluatāciju. Proti, SPRK pārbaudes sāk tikai pēc informācijas saņemšanas par objektu nodošanu ekspluatācijā un pēc atļaujas elektrostacijas pieslēgšanai sadales sistēmai izsniegšanai. Norādams, ka pārbaudē tiek fiksēta šis atļaujas esamība.

3. Regulators ir uzsācis pārbaudi par SPRK noteikumu piemērošanu un tajos ietverto prasību izpildi, nosūtot pieprasījumu AS „Sadales tīkls” sniegt detalizētu informāciju par visiem ierīkotajiem sistēmas pieslēgumiem elektroenerģijas ražotājiem laika periodā no 2012.gada 1.marta.

3. Plānota rīcība

3.1. Izmaiņas normatīvos

3.1.1. Termiņš līguma noslēgšanai ar EPT

EM ieskatā nepieciešams risināt jautājumu saistībā ar komersantiem, kas, izmantojot nepilnības normatīvajos aktos un kārtībā kādā tiek pieslēgti sadales tīklam elektroenerģijas ražotāji, jau nodrošinājuši elektroenerģijas ražošanas uzsākšanu koģenerācijā un tādējādi saglabājuši obligātā iepirkuma tiesības. Šeit jāņem vērā, ka pēc būtības EM, saņemot AS “Sadales tīkls” aktu un atļauju saskaņā ar Sistēmas pieslēguma noteikumiem Nr.1/6 ir atzinusi, ka lēmumā, ar kuru komersantam piešķirtas tiesības pārdot elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, noteiktās prasības attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas koģenerācijā uzsākšanas termiņu ir ievērotas, kaut gan faktiski prasības nav tikušas ievērotas - ražotnes netika nodotas ekspluatācijā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Esošās situācijas analīzē konstatēts, ka ir 23 (ieskaitot SIA “Rīgas enerģija”) tādi komersanti un to elektrostacijas, kas atbilstoši normatīvajam regulējumam šķietami ir izpildījuši ražošanas uzsākšanas nosacījumus, taču to īstenojuši, uz laiku pieslēdzot nelielas jaudas kompaktu konteinerveida koģenerācijas staciju, kā arī nav noslēguši līgumu ar elektroenerģijas publisko tirgotāju par elektroenerģijas iepirkumu. Pēc būtības elektroenerģijas ražošana koģenerācijas procesā nenotiek, tādējādi izgaismojot nepilnības esošajā tiesiskajā regulējumā, kas kavē regulējumā noteikto mērķi skaidri noteikt izsniegto atļauju izmantošanas termiņu.

Situāciju nav iespējams risināt, veicot retroaktīvas izmaiņas, kas tiešā veidā attiektos uz prasībām par elektroenerģijas ražošanas koģenerācijā uzsākšanu. Attiecīgi EM ierosina veikts tādus grozījumus normatīvajos aktos, kas noteiktu papildu pienākumus komersantiem pēc elektroenerģijas ražošanas koģenerācijā uzsākšanas, nosakot arī konkrētus termiņus. Lai risinātu šo situāciju, EM ieskatā nepieciešams noteikt skaidru regulējumu attiecībā uz periodu, kurā atbilstoši MK noteikumu Nr.221 izsniegtajiem lēmumiem koģenerācijas stacijām ir pienākums pabeigt darbības uzsākšanas procesu, noslēdzot līgumu ar publisko tirgotāju - AS “Enerģijas publiskais tirgotājs”. Šāda termiņa noteikšana nodrošinātu prasību koģenerācijas elektrostaciju nodot ekspluatācijā, kā arī papildinātu šobrīd iztrūkstošo tiesisko skaidrību attiecībā uz izsniegto atļauju izmantošanas iespējām nākotnē.

Priekšlikums:

EM ierosina veikt grozījumus MK noteikumos Nr.221, nosakot, ka 12 mēnešu laikā pēc elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā vai pēc attiecīgo grozījumu stāšanās spēkā komersantam jānoslēdz līgums ar publisko tirgotāju. Ja šāds līgums netiek noslēgts, tad komersants zaudē tam piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

3.1.2. Minimālās uzstādītās jaudas noteikšana

Atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem komersantam ir tiesības sākotnēji uzsākt elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā ar mazāku jaudu, kā minēts EM izsniegtajā lēmumā par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu. Minētais sniedz komersantiem iespēju pakāpeniski palielināt koģenerācijas elektrostacijas jaudu, piemēram, atbilstoši efektīvās siltumenerģijas apjoma pakāpeniskam izmantošanas pieaugumam līdz ar patēriņa pieprasījuma pieaugumu. Tomēr noteikumos nav noteikts mazākais apjoms, ar kādu drīkst uzsākt koģenerācijas stacijas darbību. Tādējādi komersanti ir pieslēguši jaudas ar būtiski mazāku jaudu, kā paredzēts EM izdotajā lēmumā par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu, piemēram, 3 MW vietā uzstādot 0,01 MW jaudu. Šādas rīcības rezultātā ir pagarināts faktiskais termiņš, kādā uzbūvējama sākotnēji paredzētā koģenerācijas elektrostacija, kas neatbilst regulējumā ietvertajam mērķim.

Lai risinātu minēto situāciju, MK noteikumos Nr.221 nepieciešams noteikt prasības par noteiktas minimālās daļas uzstādītās elektriskās jaudas nodrošināšanu konkrētā laika periodā pēc elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā, salīdzinājumā ar komersantam izdoto lēmumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu un tajā norādīto plānoto jaudu.

Priekšlikums:

Tāpēc EM ierosina veikt grozījumus MK noteikumos Nr.221 nosakot, ka komersants izsniegtā lēmuma par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu ievaros drīkst sākotnēji uzstādīt jaudu, kas ir vismaz 20% apmērā no EM izsniegtā lēmuma par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu norādītās plānotās uzstādāmās jaudas.

3.1.3. Kvotas ierobežojums

Atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem komersantam ir tiesības pakāpeniski uzsākt elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā un pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros līdz EM izsniegtajā lēmumā par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu noteiktajam maksimālajam apjomam. Komersanti līdz šim ir izmantojuši iespēju šo elastību, lai ekonomiski pamatotākajā veidā uzsāktu elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā. Tomēr daļā gadījumu komersanti nav uzstādījuši maksimāli noteikto jaudu. EM prognozēs par obligātajā iepirkumā iepērkamo elektroenerģijas apjomu nākotnē ņem vērā arī atļaujās noteikto, bet praksē neizmantoto jaudu un elektroenerģijas iepirkuma apjomu.

Priekšlikums:

Lai palielinātu skaidrību par nākotnē prognozējamām OI mehānisma izmaksām, kā arī samazinātu iespēju, ka šobrīd neizmantotā atļautā jaudas un elektroenerģijas iepirkuma apjoma daļa radītu papildu izmaksas obligātā iepirkuma ietvaros, ir iespējams lemt par atļaujā noteiktā apjoma samazinājumu līdz faktiski uzstādītajai jaudai.

3.1.4. Audita/kontroles funkcijas stiprināšana

MK noteikumu Nr. 221 45.1 punkts un noteikumu Nr. 262 60.4 punkts paredz EM tiesības izveidot kontroles grupu elektrostaciju atbilstības pārbaudei saskaņā ar šo noteikumu atbilstības kritērijiem un gada pārskatos sniegtās informācijas ticamības pārbaudei.

MK noteikumu Nr. 221 gadījumā EM izveidotā kontroles grupa ir tiesīga pārbaudīt 6. punktā noteikto koģenerācijas staciju efektivitātes kritēriju, 10. punktā noteikto koģenerācijas stacijas primāro resursu ietaupījuma un uzstādītās elektriskās jaudas izmantošanas stundu kritēriju, kā arī 44.1 punkta prasību ievērošanu attiecībā uz gada pārskatos iekļautās informācijas patiesumu (būvniecības un būvju ekspluatācijas prasību ievērošana, nodokļu parādu neesamība, atbilstoša kurināmā veida izmantošana).

Savukārt MK noteikumu Nr. 262 gadījumā EM izveidotā kontroles grupa ir tiesīga pārbaudīt 60.2 punkta prasību ievērošanu attiecībā uz gada pārskatos iekļautās informācijas patiesumu (būvniecības un būvju ekspluatācijas prasību ievērošana, nodokļu parādu neesamība), kā arī komersanta iesniegumā par tiesību iegūšanu pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai garantētas maksas saņemšanai par uzstādīto elektrisko jaudu norādītās informācijas patiesumu.

Gan MK noteikumu Nr. 221 45.1 punkts, gan MK noteikumu Nr. 262 60.4 punkts paredz, ka komersantam pēc pieprasījuma saņemšanas no EM par kontroles grupas plānoto elektrostacijas apsekojumu 10 dienu laikā ir jāinformē EM par elektrostacijas apsekošanas dienu un šādai apsekošanai ir jānotiek ne vēlāk kā 20 dienas pēc minētā pieprasījuma saņemšanas. Turklāt, termiņa noteikšanā ir jāņem vērā arī 7 pasta dienas.

Tas nozīmē, ka pie pašreizējā tiesiskā regulējuma no EM pieprasījuma nosūtīšanas dienas līdz faktiskai pārbaudes veikšanai var paiet pat vesels mēnesis, kas savukārt nozīmē, ka kontroles grupai ir ļoti ierobežotas iespējas konstatēt potenciāli būtiskus pārkāpumus elektrostacijās.

Turklāt, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 221 45.2 punktu un MK noteikumu Nr. 262 60.5 punktu pēc kontroles grupas apsekojuma, ja tiek konstatēti pārkāpumi, ministrija nosūta komersantam brīdinājumu par tiesību zaudēšanu gadījumā, ja neatbilstības netiks novērstas 6 mēnešu laikā u.tml.

Priekšlikumi:

Ņemot vērā augstāk minēto, pašreizējais tiesiskais regulējums liedz iespēju veikt efektīvu elektrostaciju atbilstības kontroli un tādēļ būtu nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.221 un MK noteikumos Nr.262:

1) paredzot būtiski saīsinātus termiņus no EM pieprasījuma komersantam līdz kontroles grupas pārbaudes veikšanai vai nosakot, ka kontroles grupa tiesīga veikt pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma;

2) paredzot, ka kontroles grupa pārbauda staciju atbilstību, ņemot vērā faktisko situāciju visos projekta īstenošanas posmos (no būvniecības līdz ražošanai u.tml.), neaprobežojoties ar faktu pareizību gada pārskatos;

3) paredzot īsākus termiņus elektrostacijās konstatēto neatbilstību novēršanai, piemēram, 1-3 mēneši;

4) paredzot, ka noteiktos gadījumos, konstatējot apzinātu krāpniecību, piemēram, pie būtiskiem tehnoloģiskiem pārkāpumiem un neatbilstošu kurināmā resursu izmantošanas, EM bez brīdinājuma var lemt par obligātā iepirkuma tiesību apturēšanu vai atcelšanu;

5) papildus nepieciešams izvērtēt prasības dabasgāzes izmantošanai.

3.2 Prakses uzlabošana

3.2.1. Ekonomikas ministrijas rīcība attiecība uz esošajām stacijām

OI mehānisma ietvaros pastāv dažādi kontroles mehānismi, kurus EM rosina papildus stiprināt, lai nodrošinātu OI mehānisma mērķu sasniegšanu. Vienlaikus ir nepieciešams veikt vienreizēju pilnīgu OI mehānisma sistēmas pārbaudi, lai izvērtētu līdzšinējo tās darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī mehānisma efektivitāti. Šāda pārbaude ir uzskatāma kā daļa no OI mehānisma administrēšanas, tādējādi noteikumos būtu nosakāms skaidrs deleģējums publiskajam tirgotājam to veikt

Pārbaudē būtu izvērtējami koģenerācijas staciju darbības atbilstība spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Vienlaikus būtu apsekojamas elektrostacijas, lai pārbaudītu to atbilstību dokumentos norādītajai informācijai. Pārbaudes uzsvars būtu liekams uz lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu, kā arī patiesu resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā, tai skaitā pārliecinoties, ka ir uzstādītas siltumuzskaites mērierīces, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Par pārbaudē konstatētajām neatbilstībām detalizēta informācija iesniedzama EM.

Papildus nepieciešams veikt apkopojumu par lietderīgās siltumenerģijas faktisko izmantošanu un secīgi izstrādāt priekšlikumus, kā veicināt, ka lietderīgā siltumenerģija tiek izmantota ar ekonomiski augstāku pievienoto vērtību, sasniedzot ES normatīvajos aktos ietvertās prasības.

Sistēmas pārbaudes laikā nepieciešams izstrādāt priekšlikumus turpmākai regulējuma un tā piemērošanas pilnveidei, lai OI mehānisms, kas turpināsies vēl 20 gadus, atbilst vispārējām sabiedrības interesēm.

3.2.2. Akciju sabiedrības “Sadales tīkls” rīcība

Ņemot vērā izskanējušo informāciju par iespējamo vairāku uzņēmumu negodīgo rīcību panākt atļauju elektroenerģijas ražošanai obligātā iepirkuma ietvaros AS “Sadales tīkls” 2017.gada 16.oktobrī izveidoja iekšējo izmeklēšanas komisiju, kuru vada uzņēmuma valdes priekšsēdētājs. Komisija veic gan masu medijos izskanējušo, gan to staciju par kurām informāciju pieprasīja EM pārbaudi.

Lai noskaidrotu visu iesaistīto pušu iespējamo darbības un atbildības SIA "Rīgas enerģijas" gadījumā, 2017.gada 18.oktobrī tika nosūtīts iesniegums Valsts policijai. Papildus par šo gadījumu AS “Sadales tīkls” pieprasījuši papildus informāciju AS "Rīgas siltums" un AS "Augstspriegumu tīkls".

Izmeklēšanas komisijas veiktā pārbaudes konstatējušas darbinieku pieļautās neatbilstības ražotāju pieslēgšanas procesā un līdz 2017. gada 27. oktobrim amatu ir pametis par šiem jautājumiem atbildīgais valdes loceklis, ar vienu darbinieku ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības, bet ar 3 darbiniekiem uzsākts darba tiesisko attiecību izbeigšanas process. Tāpat AS “Sadales tīkls” ir pieņēmusi lēmumu par dažādu disciplinārsodu piemērošanu darbiniekiem, kuri bija iesaistīti elektrostaciju pieņemšanas komisijās. 2017. gada 23. oktobrī paralēli AS “Sadales tīkls” komisijas darbam ir uzsācies elektrostaciju pieslēguma procesa audits, ko veic auditorkompānija SIA “PricewaterhouseCoopers”.

Izmeklēšanas komisijai pārbaudot publiski izskanējušo 8 elektrostaciju dokumentus un komisiju lēmumus, AS “Sadales tīkls” konstatējuši divus būtiskus pārkāpumus SIA "Rīgas enerģija" un SIA "Briedis būve":

• Tiek gatavots tehniskais un juridiskais pamatojums pieprasīt atkārtotus 72 h testus SIA "Rīgas enerģija" elektrostacijai, lai noskaidrotu stacijas nominālās jauda (4 MW) atbilstību drošam paralēlam darbam ar sadales sistēmu. Attiecībā uz 2017. gada 29. septembrī izsniegto atļauju, AS “Sadales tīkls” konstatējusi iespējamas krāpnieciska pazīmēs, ka testētās elektroiekārtas neatbilda AS “Sadales tīkls” izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem un AS “Sadales tīkls” izsniegtajai atļaujai 72 stundu testu uzsākšanai. Tā kā AS “Sadales tīkls” nav iespējams pārliecināties par krāpniecības faktu, ir lūgts uzsākt kriminālprocesu, kurā lūgts noskaidrot visu iesaistīto pušu atbildību. Ja kriminālprocesa ietvaros tiks noskaidrots, ka 72 stundu tests ir veikts ar citu iekārtu un ir veiktas krāpnieciskas darbības, AS “Sadales tīkls” pieņems lēmumu par sākotnējā akta atcelšanu ar tā pieņemšanas brīdi.

• izvērtējot dokumentāciju par SIA "Briedis būve" - AS “Sadales tīkls” konstatējuši, ka akts "Par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu" un atļauja "Elektrostacijas pieslēgšanai sistēmai" ir izdota vienu dienu pirms ir pabeigti un saņemts AS "Augstsprieguma tīkls" ekspertīzes slēdziens. 2017. gada 27. oktobrī, pamatojoties uz AS “Sadales tīkls” izmeklēšanas komisijas slēdzienu, tika atcelts izdotais akts un atļauja un izdots jauns akts un atļauja ar pareizu datumu.

3.2.3. Uzlabojumi SPRK regulējumā

Izvērtējot SPRK Noteikumus un to piemērošanu, EM ieskatā tie būtu jāpapildina un jāpilnveido.

Līdz ar to EM izteiks SPRK šādus ierosinājumus:

1. SPRK Noteikumos būtu skaidrāk jāuzsver sistēmas operatora pienākumu veikt dokumentācijas pārbaudi. Jānodala dokumenti, kas būtu jāpārbauda gadījumos, kad būvniecība tiks veikta.

2. Jāprecizē prasības attiecībā uz siltuma skaitītāju pievienošanu aktam par stacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sadales sistēmu.

EM jāizvērtē nepieciešamība mainīt ETL regulējumu, lai pilnveidotu uzraudzības mehānismus šajā jomā.

3.2.4. Ekonomikas ministrijas rīcība MK noteikumu Nr.883 administrēšanā

Izvērtējot MK noteikumus Nr.883 un to piemērošanu, EM ieskatā EM iekšējos procesos būtu jāievieš skaidrība un jāpastiprina kontroles funkcijas:

1. Jāatrunā procedūra, kādā veidā EM pārbauda MK noteikumos Nr.883 6.punktā minēto dokumentāciju (MK noteikumu Nr.883 3.pielikumā ietvertais apliecinājums);

2. Regulāri jāveic kontrole par to, vai 24 mēnešu laikā tika uzsākta lēmumā norādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas būvniecība vai esošās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudas palielināšana;

3. Izsniedzot lēmumu par jaudas palielinājumu, pārbaudīt arī apliecinājuma par elektroenerģijas ražošanas iekārtas būvniecības uzsākšanu.

3.3. Papildu sistēmiskie uzlabojumi un aktivitātes

3.3.1. Gada pārskatu iesniegšana

Katru gadu komersanti iesniedz gada pārskatus par elektrostaciju darbību. Lielākā daļa komersantu šos pārskatus vēl arvien iesniedz papīra formātā, kas būtiski apgrūtina EM darbu šo pārskatu izvērtēšanā, t.sk. gada pārskatā norādīto datu par elektrostacijas darbību analīzē. 2017. gadā ir uzsākts darbs pie risinājuma izstrādes gada pārskatu iesniegšanai elektroniskā formā, kas cita starpā nodrošinātu arī iespēju operatīvi veikt gada pārskatos sniegtu datu pārbaudi un analīzi dažādos griezumos.

3.3.2. Efektīvas saziņas nodrošināšana ar komersantiem

Pašreiz EM, administrējot OI mehānismu, jānodrošina regulāra saziņa ar vairāk kā 330 komersantiem (kuru rīcībā ir aptuveni 400 elektrostacijas) par dažādiem jautājumiem, tajā skaitā, sniedzot atbildes uz komersantu iesniegumiem. Ņemot vērā, ka valstī vēl nav ieviesta obligāto elektronisko adrešu sistēma, būtisko jautājumu risināšanā šī saziņa notiek papīra vēstuļu formātā, kas ievērojami palēnina saziņas procesu un rada papildu administratīvo slogu gan EM, gan komersantam. Ņemot vērā, ka ar 2019. gada 1. janvāri komersanti būs tiesīgi brīvprātīgi izmantot oficiālās elektroniskās adreses, EM aicinās komersantus tās izmantot efektīvākas saziņas nodrošināšanai saistībā ar OI mehānisma jautājumiem.

3.3.3. Regulāra analīze par iesaistīto institūciju darbu

Ņemot vērā, ka jebkuras elektrostacijas darbības uzsākšanā un nodrošināšanā ir iesaistītas vairākas institūcijas un EM rīcībā nenonāk visa informācija, kas attiecas uz elektrostaciju darbību, EM ieskatā lietderīgi būtu reizi gadā izlases kārtībā pieprasīt visu dokumentāciju par atsevišķu elektrostaciju darbību, kas ir citu institūciju rīcībā. Tādā veidā būtu iespējams identificēt, vai šo elektrostaciju darbībā vai darbības uzsākšanā nav konstatējama tāda komersantu vai iestāžu rīcība, kas neatbilst OI mehānisma darbības un atbalsta mērķiem. Attiecīgi būtu iespējams izdarīt secinājumus par nepieciešamību pēc uzlabojumiem normatīvajā regulējumā.

3.3.4. Papildu resursu nodrošināšana

Ar laiku, mazinot administratīvo slogu EM darbā saistībā ar gada pārskatu vērtēšanu papīra formā un saziņu ar komersantiem, kopumā augtu EM kapacitāte OI mehānisma administrēšanā. Tomēr šie procesi nenotiks uzreiz, kā arī, kā minēts ziņojuma 3.1.4.sadaļā, kopumā ir nepieciešams stiprināt EM audita/kontroles funkcijas. Tāpēc EM ieskatā nepieciešams papildināt cilvēku resursus, kas var nodrošināt minēto OI mehānisma administrēšanas funkciju, kā arī citu EM uzticēto administratīvo funkciju veikšanu enerģētikas jomā.

3.3.5. Būvniecības dokumentu pārbaude un lēmumu pieņemšana par atļauju atcelšanu

Administratīvā procesa likuma 85.panta otrā daļas pirmais un otrais punkts paredz, ka adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt tad, ja tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu vai administratīvais akts ietver tā atcelšanas

atrunu, kā arī administratīvais akts izdots ar kādu citu nosacījumu un šis nosacījums nav vispār izpildīts, nav pienācīgi izpildīts vai nav laikus izpildīts.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.221 21. un 21.1punktu lēmumā, ar kuru komersantam piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros norāda termiņu, līdz kuram komersantam ir jāuzsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā.

Savukārt MK noteikumu Nr.221 35.1punkts nosaka, ja gadījumā komersants neuzsāk elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā termiņā, kāds noteikts lēmumā, ar kuru tam piešķirtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, EM mēneša laikā pieņem lēmumu par šo MK noteikumu Nr.221 20.punktā minētā lēmuma atcelšanu. Lēmumu paziņo komersantam, publiskajam tirgotājam un sistēmas operatoram.

Ņemot vērā minēto, tiesību normā ir noteikts pienākums atcelt lēmumu, ar kuru ir piešķirtas tiesības saražoto elektroenerģiju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros.

Pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikts, kādi dokumenti apliecina faktu, ka komersants elektrostacijā ir uzsācis elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā.

Atbilstoši līdzšinējai EM praksei, EM kā pierādījumu, ka komersants ir uzsācis elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā, ir atzinusi komersantu iesniegtās AS “Sadales tīkls” atļaujas par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu. Attiecīgā atļauja tiek izsniegta saskaņā ar Sistēmas pieslēguma noteikumiem Nr. 1/6, ja 72 stundu pārbaudes laikā veikto mērījumu rezultāti atbilst standartā LVS EN 50160 „Publisko elektroapgādes tīklu sprieguma raksturlielumi” noteiktajām prasībām.

Atbilstoši Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 4.pielikumam minētajam aktam pielikumā tiek pievienots akts par elektrostacijas nodošanu ekspluatācijā.

Ņemot vērā minēto, EM konstatējot, ka AS “Sadales tīkls” atļaujas par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu ir nepamatoti izdotas, ir pamats prasīt komersantam iesniegt pierādījumus, ka tas uzsācis elektroenerģijas ražošanu termiņā, kas ir noteikts atbilstoši lēmumam un MK noteikumiem Nr.221. Gadījumā, ja komersants nevar iesniegt dokumentus, kas apliecina elektroenerģijas ražošanas uzsākšanu noteiktajā termiņā tad, EM, pamatojoties uz MK noteikumuNr.221 35.1punktu ir pienākums atcelt lēmumu, ar kuru piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Tiesiskie riski, atceļot EM pieņemtos lēmumus

Komersantu tiesiskā paļāvība

EM ir konsekventi pieņēmusi komersantu iesniegtās AS “Sadales tīkls” atļaujas par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu. Turklāt ir konstatējams, ka AS “Sadales tīkls” minētās atļaujas ir izsniedzi arī gadījumā, ja stacijas nav nodotas ekspluatācijā.

Saskaņā ar Komerclikuma 393.panta pirmo daļu komercdarījumu attiecībās komersanta pienākums ir rīkoties ar krietna un kārtīga komersanta rūpību. Šī rūpība izpaužas kā komersanta rīcība saskaņā ar to zināšanu un prasmju līmeni, kāds tiek objektīvi sagaidīts attiecīgajā komercdarbības jomā. Izskatāmajā gadījumā no komersanta objektīvi ir sagaidāmas tieši piemērojamo normatīvo aktu pārzināšana un izpratne par koģenerācijas un elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko procesu. Ņemot vērā minēto, komersantiem, kas darbojas attiecīgajā nozarē, bija jāpārzina normatīvie akti, tajā skaitā arī Sistēmas pieslēguma noteikumi Nr. 1/6 un tajos izvirzītās prasības. Tādējādi komersantiem bija jāpārzina un jāapzinās, neiesniedzot visus dokumentus, kas norādīti aktā par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu, ka nav pamata tam izsniegt minēto aktu, kā arī tam nebija pamata uzskatīt, ka tas ir uzsācis elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā.

Tiesiskās paļāvības princips ir viens no tiesiskas valsts pamatiem, un atbilstoši šim principam valsts pārvaldei jārīkojas paredzami un noteikti. Kā skaidrojis Senāts, personas paļāvība uz iestādes izteikumu, rīcību vai apsolījumu ir šīs personas subjektīvā attieksme, kuru veido pamatota cerība vai pārliecība par konkrētās darbības izpildi vai notikuma iestāšanos nākotnē. Tādēļ katrā atsevišķā gadījumā jāpārbauda šīs subjektīvās attieksmes esamība vai neesamība konkrēto lietas apstākļu ietvaros. Senāts ir atzinis - lai noskaidrotu, vai tiesiskā paļāvība ir vai nav jāņem vērā, jāatbild uz trīs jautājumiem:

1) vai bija kaut kas, uz ko varēja paļauties (skaidrs iestādes izteikums); 2) vai attiecīgā persona tiešām uz to paļāvās; 3) vai attiecīgā personas paļāvība ir aizsardzības vērta.

Pat gadījumā, ja ir konstatējams, ka bija kaut kas, uz ko varēja paļauties (skaidrs iestādes izteikums) un attiecīgā persona tiešām uz to paļāvās, nav konstatējams, ka personas tiesiskā paļāvība ir tiesiskās aizsardzības vērta. Personai bija jāapzinās, ka tās saņemtie dokumenti neatbilst Sistēmas pieslēguma noteikumiem Nr.1/6 un ka tā nav uzsākusi elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā.

Vienlaikus jāņem vērā, ka viena no svarīgākajām tiesiskas valsts principa prasībām ir prasība pēc tiesību normas noteiktības un skaidrības. Tiesību norma, kura ir formulēta neskaidri, nesaprotami, valodnieciski nepietiekami un nenoteikti, pazaudē savu mērķi. Tiesību normu sistēma, kuru normas adresāts nevar izprast, noved pie tiesiskas nedrošības. Tiesiskā drošība pieprasa drošu orientieri. Tiesiskā valstī par tādu kalpo skaidras, viennozīmīgas un noteiktas normu pavēles. Tādēļ skaidras un noteiktas tiesību normas ir tiesību pamats un būtiska tiesiskas valsts sastāvdaļa. Gadījumā, ja tiesību normas redakcija neatspoguļo tās patieso saturu, ja tā ir kļūdaini izprotama vai maldinoša, vai ja likums pats ir iekšēji pretrunīgs, tiesību norma var nonākt pretrunā ar tiesiskas valsts principiem un nebūt spēkā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 10.pantu privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.

No minētā arī izriet, kas nepareizi piemērota un tāda tiesību norma, kas paša par sevi ir bijusi maldinoša vai kļūdaini izprotama un konsekventi nepareizi piemērota nevar radīt privātpersonai nelabvēlīgas tiesiskas sekas.

Ņemot vērā minēto, pastāv risks, ka tiesa, konstatējot, līdzšinējo AS “Sadales tīkli” Sistēmas pieslēguma noteikumu Nr.1/6 piemērošanas praksi un EM rīcību, pieņemot AS “Sadales tīkli” izsniegtos apliecinājumus atzīs, ka tiesību normās nav skaidri noteikts jēdziena “elektroenerģijas ražošanas uzsākšana” saturs un līdz ar to nav pieļaujama iestādes rīcība, mainot praksi, interpretēt tiesību normas tā, ka tās rada nelabvēlīgas tiesiskas sekas komersantam.

Vienlīdzības principa pārkāpums

Vienlīdzības princips paredz, ka, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus. Tādējādi, lai varētu runāt par vienlīdzības principa pārkāpumu, vispirms jākonstatē, ka salīdzināmajās situācijās pastāv vienādi (analogi) tiesiskie un faktiskie apstākļi (sk. Augstākās tiesas 2006.gada 15.jūnija spriedumu lietā Nr. SKA-353/2006).

Izskatāmajā gadījumā konstatējot, ka komersanti nav izpildījuši lēmumā un MK noteikumos Nr.221 noteiktās prasības ir iestājušies apstākļi, lai saskaņā ar tiesību normām atceltu lēmumu, ar kuru piešķirtas tiesības pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Šādos apstākļos, ja EM secinājumi ir atzīstami par pamatotiem, citu tiesisko seku, izņemot lēmumu atcelšanu, piemērošana būtu pretēja normatīvo aktu prasībām. Tādējādi, arī gadījumā, ja ir konstatējamas stacijas, kuras uzsākušas un turpina ražošanu un pārdod saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tad tiesiskās vienlīdzības princips nerada tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, ja salīdzināmā situācija ir prettiesiska.

Secinājumi

Līdz pat 2012. gadam, īstenojot OI mehānismu, valdība lielāku uzmanību pievērsa dažādu interešu saskaņošanai, atbalsta mehānisma efektivitātes paaugstināšanai. Savukārt pēc tam, kad tika novērtēts mehānisma elektroenerģijas cenas ietekmes pieauguma risks uz tautsaimniecību, veikti grozījumi valsts atbalsta mehānismu - elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto jaudu regulējošajos normatīvajos aktos, tai skaitā ETL, lai kontrolētu slogu uz tautsaimniecību.

EM ir veikusi virkni pasākumu, lai salāgotu visu iesaistīto pušu intereses, gan elektroenerģijas ražotāju, kam spēkā ir lēmumi par tiesību iegūšanu pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vai tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto jaudu, gan valsts juridiskās saistības sasniegt atjaunojamās enerģijas mērķus 2020. gadā, gan arī sabiedrības iespējas segt valsts atbalsta mehānisma radītos izdevumus.

Kompetences ietvaros EM ir veikusi staciju pārbaudes. Šīs pārbaudes ir devušas ierobežotu rezultātu. 2017.gadā EM izvērtēja 382 gada pārskatus, pēc kuriem izteikti 36 brīdinājumi par gada pārskatu neiesniegšanu, 13 brīdinājumi par nodokļu parādiem kā arī atceltas 7 atļaujas par gada pārskatu neiesniegšanu vai ražošanas neuzsākšanu noteiktajā termiņā. Ir izveidota kontroles grupa, kas pamatojoties uz gada pārskatu analīzi veic uzņēmumu atbilstības pārbaudi.

EM administrē atļauju izsniegšanas kārtību elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai. Izsniegšanas procedūras laikā tiek veiktas virkne pārbaužu, kas ļauj pārliecināties par elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanas nodomu patiesumu. Pēc atļaujas saņemšanas uzņēmums vēršanas AS “Sadales tīkls”, lai veiktu ražošanas iekārtu pieslēgšanu elektroenerģijas sadales tīklam. Pieslēgšana tīklam notiek atbilstoši SPRK noteiktajai kārtībai, kuras mērķis ir pārliecināties par elektroenerģijas ražošanas iekārtas gatavību darbam sadales sistēmā. Viens no ražošanas iekārtas gatavības darbam rādītājiem fakts, ka objekts ir nodots ekspluatācijā saskaņā ar būvniecības normatīvo aktu prasībām.

Pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu staciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām EM ir veikusi astoņu staciju pārbaudi klātienē, kā arī 22 staciju pieslēgšanas sadales tīklam dokumentācijas pārbaudi. Veicot pārbaudi klātienē, ir konstatēti fakti par stacijām. Pēc dokumentācijas pārbaudes pirmšķietami secināms, ka nav ievērota virkne prasību, kas jāizpilda, lai pieslēgtu stacijas elektroenerģijas sadales tīklam.

Kā viens no dokumentiem, kas ļauj pārliecināties par stacijas gatavību elektroenerģijas ražošanai ir būvvaldes akts par nodošanu ekspluatācijā. Šis dokuments ir būtisks arī MK noteikumu Nr.221 kontekstā, lai pārliecinātos par to, ka stacija ir gatava uzsākt ražošanu. Pārbaužu laikā ir konstatēts, ka EM ir tikusi maldināta par staciju nodošanas ekspluatācijā faktu, jo akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu, ko ražotāji iesniedza EM, kalpoja kā pierādījums, ka stacija ir nodota ekspluatācijā. Tomēr šim aktam nav ticis pievienots klāt būvvaldes akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā. Tajā pašā laikā jāsecina, ka nav tikusi veikta uzraudzība no SPRK puses par to, kādā veidā tiek ievērota kārtībā kādā elektrostacijas tiek pievienotas elektroenerģijas sadales tīklam.

Veicot analīzi par faktisko situāciju un normatīvajiem aktiem, ir izstrādāti priekšlikumi, kas palīdzētu uzlabot situāciju:

1. EM ierosina veikt grozījumus MK noteikumos Nr.221, nosakot, ka 12 mēnešu laikā pēc elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā vai pēc attiecīgo grozījumu stāšanās spēkā komersantam jānoslēdz līgums ar publisko tirgotāju. Ja šāds līgums netiek noslēgts, tad komersants zaudē tam piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

2. EM ierosina veikt grozījumus MK noteikumos Nr.221 nosakot, ka komersants izsniegtā lēmuma par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu ievaros drīkst sākotnēji uzstādīt jaudu, kas ir vismaz 20% apmērā no EM izsniegtā lēmuma par elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību piešķiršanu norādītās plānotās uzstādāmās jaudas.

3. Lai palielinātu skaidrību par nākotnē prognozējamām OI mehānisma izmaksām, kā arī samazinātu iespēju, ka šobrīd neizmantotā atļautā jaudas un elektroenerģijas iepirkuma apjoma daļa radītu papildu izmaksas obligātā iepirkuma ietvaros, ir iespējams lemt par atļaujā noteiktā apjoma samazinājumu līdz faktiski uzstādītajai jaudai.

4. Ņemot vērā augstāk minēto, pašreizējais tiesiskais regulējums liedz iespēju veikt efektīvu elektrostaciju atbilstības kontroli un tādēļ būtu nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.221 un MK noteikumos Nr.262:

1) paredzot būtiski saīsinātus termiņus no EM pieprasījuma komersantam līdz kontroles grupas pārbaudes veikšanai vai, nosakot, ka kontroles grupa tiesīga veikt pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma;

2) paredzot, ka kontroles grupa pārbauda staciju atbilstību, ņemot vērā faktisko situāciju visos projekta īstenošanas posmos (no būvniecības līdz ražošanai u.tml.), neaprobežojoties ar faktu pareizību gada pārskatos;

3) paredzot īsākus termiņus elektrostacijās konstatēto neatbilstību novēršanai, piemēram, 1-3 mēneši;

4) paredzot, ka noteiktos gadījumos, konstatējot apzinātu krāpniecību, piemēram, pie būtiskiem tehnoloģiskiem pārkāpumiem un neatbilstošu kurināmā resursu izmantošanas, EM bez brīdinājuma var lemt par obligātā iepirkuma tiesību apturēšanu vai atcelšanu.

5) papildus nepieciešams izvērtēt prasības dabasgāzes izmantošanai.

Papildus grozījumiem normatīvajos aktos nepieciešams veikt vienreizēju staciju pārbaudi, liekot uzsvaru uz lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu, kā arī patiesu resursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā. Pārbaudes rezultātā būtu izstrādājami priekšlikumi, kā veicināt, ka lietderīgā siltumenerģija tiek izmantota ar ekonomiski augstāku pievienoto vērtību.

Analīze par iespējām atcelt lēmumus, jo nav ievērota kārtība kādā stacijas tiek nodotas ekspluatācijā, liecina, ka iespējas šos lēmumus atcelt pastāv, tomēr katrs gadījums vērtējams individuāli.

Nepieciešams arī veikt uzlabojumus AS “Sadales tīkls” praksē, SPRK regulējumā, kā arī EM praksē kā tiek uzraudzīta MK noteikumu Nr.883 prasību izpilde. EM arī veiks turpmākus uzlabojumus staciju pārbaudēs ieviešot elektroniskus risinājumus pārskatu analīzē, veicot izlases kārtā kontroles par staciju darbu un iesaistot arī citas valsts pārvaldes institūcijas. Tomēr šos pasākumus pilnvērtīgi veikt būs iespējams tikai tad, ja to veikšanai tiks novirzīti adekvāti resursi, nevis administratīvās funkcijas tiks veiktas uz politikas plānošanas funkciju rēķina un otrādi.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs A.Ašeradens

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Apkaunojošais 24.septembris jeb Melnā Pirmdiena

Foto2018.gada 24.septembrī būs pirmdiena. Tā būs apkaunojošākā pirmdiena Latvijas vēsturē. Tā būs Melnā Pirmdiena – Latvijā līdz šim finansiāli nepiedzīvotas un ārprātīgas prettautiskās rīcības diena. Melnā Pirmdiena kļūs kolosālas bezjēdzības, izšķērdības, bezatbildības, vienaldzības diena. Melnā Pirmdiena kļūs uzskatāms simbols visiem finansiālajiem noziegumiem, kādus politiskā vara ir pastrādājusi pēcpadomju gados.
Lasīt visu...

6

KNAB priekšnieks Straume atstrādā savu politkrusttēvu labvēlību

FotoŠodien žurnālā Ir KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paudis "savu neizpratni par vairāku senu lietu neizmeklēšanu līdz galam", un nu viņš tās esot cēlis gaismā.
Lasīt visu...

21

Vai VID piesedz miljonu afēru?

FotoLatvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) daudzkārt paustās bažas par kases aparātu reformas nesamērīgajām izmaksām un nereālajiem ieviešanas termiņiem, ir izrādījušās pamatotas. LTA jau pirms noteikumu pieņemšanas pauda iebildumus, uzskatot, ka reformai jābūt taisnīgai un pamatotai.
Lasīt visu...