Iesaki rakstu: 
Žurnālists Jānis Geste, rezumējot interviju ar demisionējušo deputātu Kārli Krēsliņu, apgalvoja, ka demisijas lēmumu tas pieņēmis tāpēc, ka lieta kļuvusi publiska. Tādējādi žurnālists izteica apgalvojumu, ka politiķis patiesībā cerējis, ka viss tomēr paliks klusu un uz šo lietu nekā nebūs jāreaģē.
Taču tas bija pretrunā ar to, ko par savas rīcības motīviem Krēsliņš intervijā uzsvēra pats. Viņš stāstīja, ka mandātu nolicis tādēļ, ka saistībā ar viņa dēla aizturēšanu sākušies dažādi publiski uzbrukumi, izteikumi un minējumi par viņa vai viņa partijas ietekmi uz šīs lietas izmeklēšanu.
Citiem vārdiem - problēma nebija pats lietas publiskums, bet gan tas, kā šis jautājums tika izmantots politiskajās attiecībās. Problēma bija, ka deputāts Krēsliņš nekavējoties tika saistīts ar sava pilngadīgā dēla pārkāpumu. Iespējamo pārkāpumu.
Nav nekādu faktu - ne par to, ka deputāta dēla vestās vielas būtu bijušas aizliegtas, ne par to, ka deputāts izmantojis savus vai savas partijas resursus, lai dēlu mēģinātu izpestīt no nepatikšanām. (Ja neskaita zvanu policijas priekšniekam, lai uzzinātu par lietu, kurā iesaistīts paša dēls - var jau būt, ka tas skaitās kaut kas koruptīvi ārprātīgs.)
Neskatoties uz to, ka faktu nav, uz minējumiem un tiešu atbildības saišu novilkšanu ir kāri bijuši daudzi. Un, kad šādas saites publiski ir novilktas un publika varbūtības pieņēmusi par realitāti, deputātam īpaši daudz rīcības variantu, kā mazināt publicitātes kaitējumu, vairs nebija.
Vai Jānis Geste to nesaprot, vai arī tas bija speciāli?
Gestes uzkonstruētais apgalvojums mirkli vēlāk sāka patstāvīgu eksistenci. Ir.lv to ielicis ziņas apakšvirsrakstā: "Krēsliņš: ja informācija par dēlu nebūtu parādījusies publiski, viņš nebūtu nolicis mandātu."
Pārpublicēts no www.facebook.com/buholcs/posts
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
