Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atļāvusi valsts uzņēmumiem “Sadales tīkls” (ST) un “Augstsprieguma tīkls” (AST) no 1. jūlija daudzkāršot maksu par elektrības piegādi kā kopējo elektrības rēķinu sastāvdaļu.

SPRK kārtējo reizi izpildījusi un pārpildījusi visas valsts monopoluzņēmu un Valsts kases prasības, kā arī izpildījusi politiķu uzdevumu radīt tarifu izmaiņu kontroles un tarifu pieauguma ierobežošanas šķietamību.

“Sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir panākts labākais iespējamais risinājums, maksimāli samazinot negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem,” tarifu pieaugumu reklamē SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola. Vispārēju frāžu līmenī viņas teiktais atbilst patiesībai, jo neko labāku izdomāt valsts pārvaldes aparāts tiešām nespēj. Šis aparāts jau sen atklājis, ka tā uzturēšanai nepieciešamo naudu visērtāk ievākt, apliekot ar nodokļiem un nodevām energoresursu izmantošanu transportā, ražošanā un sadzīvē.

Tarifi tika publiskoti pirms mēneša

Šaubas par tarifu celšanas reklāmas atbilstību īstenībai sākas līdz ar izmaiņu pētīšanu konkrētās tarifu pozīcijās. “Neatkarīgā” bija klāt jau tad, kad AST un ST vadītāji 26. aprīlī paziņoja par jaunajiem tarifiem, par kuriem jau tobrīd bija skaidrs, ka SPRK tos apstiprinās. Nepilnu mēnesi ilgā pauze starp tarifu izmaiņu paziņošanu un apstiprināšanu ir tikai mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, kam jārada iespaids par valsts iestādes vai pat vairāku iestāžu darbu.

27. aprīļa publikācijā par tarifu celšanu “Neatkarīgā” atsaucās uz AST un ST vadītāju sacīto, ka šo uzņēmumu tarifi pieaugšot vidēji par trešdaļu. Jau pirmajā acu uzmetienā bija skaidrs, ka vidējais paaugstinājums var izrādīties divu trešdaļu vai varbūt pat divkārtīgs tarifu pieaugums konkrētiem elektrības patērētājiem. Rūpīgāka iepazīšanās ar tarifu pieaugumu dod pamatu nosaukt vēl straujākus tarifu kāpinājumu skaitļus.

Nevis 33%, bet 370%

Atmodas laikā politisko karjeru sākušais un kādreizējā Cēsu rajona vadībā uz ilgu laiku nonākušais Māris Niklass (1947) kopš pērnā gada beigām cenšas pats izprast un citiem pavēstīt, ko dažādām elektrības lietotāju grupām nozīmē jaunie elektroapgādes tarifi.

Tālāk atkārtosim dažus piemērus, kuriem uzmanību jau pievērsis Māris Niklass. Viņš pagājušā gada beigās stādījās priekšā kā viens no kustības “Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā” iniciatoriem. Šī cilvēku grupa bija apņēmusies publiski prasīt pamatojumu elektrības piegādes tarifu pieaugumam.

Pagājušo gadu “Neatkarīgā” noslēdza ar 30. decembra publikāciju “Vai elektrības patērētāji patiešām maksās jebkuru cenu?", citējot kustības iniciatoru teikto, ka viņi nebūtu savākušies un izpaudušies, ja ST tarifu pieaugums iekļautos dienišķajos 20-30%, nevis lēktu virs 100%. Citiem vārdiem var sacīt, ka viņiem nebūtu bijis vērts savākties, ja elektrības tarifu pieaugumi svārstītos ap vidējo inflācijas rādītāju. Tādā gadījumā viņu sacītajā neviens neklausītos un avīzēs viņu pasākumu neaprakstītu.

Taču tarifu pieaugums bija pieteikts tik straujš, ka cilvēki sāka izrādīt neapmierinātības pazīmes un politiķi pievērsās to slāpēšanai ar šķietamas piebalsošanas un gala lēmumu paziņošanas novilcināšanas metodēm. Savas prasības AST un ST pieteica pagājušā gada oktobrī, bet apmierinātas tās tika nupat.

Nekas gan pēc būtības nav mainījies. Kā M. Niklass uzskaitīja 19. maija publikācijā “Neatkarīgajā”, “pats mazākais, mājsaimniecībām ar 1 fāzes 16 A pieslēgumu, tarifa pieaugums ir no 3,87 EUR uz 7,55 EUR mēnesī, jeb +95,1%. Mājsaimniecībām ar 3 fāzes 32 A pieslēgumu tarifa pieaugums ir no 7,74 EUR uz 36,4 EUR mēnesī. Pieaugums 370,3%”.

Valsts spēlējas ar procentiem, bet iekasē eiro

Pieauguma procentus gan iespējams izkārtot savādāk, izvēloties to aprēķināšanai citu bāzi. Proti, ST savus tagadējos tarifus ir samudžinājusi tā, ka daļa tarifa ir par pieslēguma faktu, kura cenrāža izmaiņas šeit uzrāda M. Niklass, bet daļa tarifa tiek izteikta procentos no piegādātās elektrības. Tāpēc nebūt nav tā, ka ST klientu maksājumu un ST ieņēmumu pieaugums aprobežotos kaut vai ar 7,55-3,87=3,68 eiro no mājsaimniecības.

Īstenībā tarifu pieaugums var sasniegt desmitus un simtu eiro no mājsaimniecības katru mēnesi. Tieši tas maksātājiem ir sāpīgi, jo viņiem ar ST jānorēķinās eiro, nevis procentos, ar kuriem AST un ST atskaitās politiķiem, ka valsts uzņēmumi izpildījuši augstākstāvošu valsts amatpersonu prasības.

Jāatgādina, ka iedzīvotājus un uzņēmējus interesē pamatā tikai ST tarifi, kuros AST tarifi ielikti kā viena no izmaksu sastāvdaļām. Tikai dažos gadījumos elektrības lielražotāji vai lielpatērētāji uztur tiešas attiecības ar AST.

27. aprīļa publikācijā “Neatkarīgā” arī analizēja pirmo pa rokai pagadījušos elektrības rēķinu privātmājas saimniekiem. Viņiem tarifs tiks celts nevis par 1/3, bet par 2/3. Maksas objekts ir trīs fāžu un 20 ampēru pieslēgums, kura jaudu nevar samazināt. Tieši otrādi, tas nupat kā ir palielināts, lai mājsaimniecībā varētu uzstādīt saules baterijas. Bet tad, kad pieslēguma jauda bija 16 ampēri, par elektrību mēnesī maksāti 140 eiro (tātad māja apdzīvota, elektrība tiek lietota), no kuriem 23 eiro bijusi AST sadaļa par elektrības piegādi. Tajā savukārt 2,88 eiro bija par ampēriem un ap 20 eiro proporcionāli piegādātās elektrības daudzumam. Pēc šādiem izejas datiem ST rēķins pieaug vismaz par 65%.

Daudz “mazu” maksājumu dod lielu summu

Reālie tarifu pieaugumi kļūs saprotami tikai tad, kad klienti sāks saņemt rēķinus par elektrības lietošanu pēc 1. jūlija. Tad kļūs iespējams aplūkot konkrētus gadījumus, kad, piemēram, ģimeniski saistīti cilvēki dzīvo kurš nu dzīvoklī un kurš privātmājā, kurš ar, bet kurš vēl bez saules baterijām. Jau skaidrs, ka viņu maksājumi pieaugs ļoti dažādi, bet izdevumu summa parādīs, cik tā tuva vai tāla tā ir no solījuma, ka caurmērā tai jāpieaug par 1/3.

M. Niklāsa izceltie fakti vedina domāt, ka pieaugums būs daudz lielāks nekā 1/3. Viņš sareizināja 1,11 miljonu pieslēgumu ST ar ST tarifu pieaugumu par septiņiem eiro mēnesī un nonāca pie ST papildieņēmumiem par 93,24 miljoniem eiro gadā. Šāda summa ir lielāka par 80 miljoniem eiro, ko ST pieteica kā tarifu pieauguma rezultātu. Tā kā simtos tūkstošos jāskaita klienti, kuri ST piemaksās daudz vairāk nekā tikai septiņus eiro mēnesī, ST ieņēmumiem jābūt krietni liekākiem. Visticamāk, ka tie tieksies uz to pašu summu, kurai politiķi pagājušā gada nogalē skaļi pateica “fui", bet klusiņām nopriecājās, ka iedzīvotāji caur ST tarifiem turpmāk maksās daudz vairāk naudas, ko valsts aparātam apsaimniekot.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...