Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas plenārsēdē 20.jūnijā tiks izskatīts deputātu pieprasījums “Par ekonomikas ministra nespēju pamatot Ministru kabineta noteikumu Nr.262 “Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” piemērošanas efektivitāti un pamatotību attiecībā uz pašpatēriņu”.

Elektroenerģijas tirgus likumā (ETL) ir skaidri noteikts, ka obligātā iepirkuma (OI) ietvaros par paaugstināto tarifu drīkst pārdot tikai saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc tās izlietošanas elektrostacijas vajadzībām.

Taču, tā kā Ekonomikas ministrija (EM), nosakot komersantam OI apjomu, aprēķina to no visas uzstādītās jaudas, neņemot vērā pašas stacijas darbībai nepieciešamo, tas rada komersantam iespēju visu savu saražoto elektroenerģiju pārdot par paaugstināto tarifu OI ietvaros, bet sev nepieciešamo nopirkt “pa lēto” no citiem, veidojot tam atbilstošu pieslēguma shēmu.

Lai gan ETL paredzētā prasība attiecībā uz pašpatēriņu ir spēkā vairāk nekā desmit gadus, tikai šī gada aprīlī MK pieņēma noteikumu grozījumus, kas paredz kontrolēt OIK komersantu pieslēguma shēmu, lai varētu noteikt reālo pašpatēriņu un novērstu iespējamās krāpniecības ar to. Taču šajos noteikumos EM ir paredzējusi pārejas periodu, ka šī prasība tiks īstenota tikai no 2019.gada 1.jūlija, tikmēr nosakot, ka jebkurš pašpatēriņa apjoms, kas nav nulle, ir atbilstošs šiem noteikumiem!

Šāds MK noteikumu regulējums ir klajā pretrunā augstākminētajai likumā noteiktajai prasībai.

 Kā to Saeimai apliecināja EM, šāds pārejas periods esot nepieciešams, “ņemot vērā, ka šāda prasība ir saistīta ar atbalsta saņemšanas un obligātā iepirkuma tiesību saglabāšanas nosacījumiem un var prasīt laika un resursu ieguldījumu, lai tehnoloģiski pielāgotu elektrostaciju šādu nosacījumu ievērošanai”, un tiktu dots “pietiekams laiks attiecīgās prasības ievērošanas nodrošināšanai.”

Tas ir - EM pati savā atbildē Saeimai ne tikai informē, ka ilgstoši nav novērsusi un ir pieļāvusi iespējamās krāpniecības ar pašpatēriņu, bet vēl arī pati Saeimai apliecina, ka šādas darbības tiek īstenotas, un, lai tās nebūtu jāatklāj nu jau ar valdības noteikumu spēku, EM cenšas tās piesegt pretlikumīgā veidā un dot iespēju tās legalizēt, nevis uzsāk nekavējošas pārbaudes, lai atņemtu OI tiesības komersantiem, kuri ir krāpušies ar pašpatēriņu.

Ņemot vērā, ka pašpatēriņš sastāda vidēji 10% lidz 30% no AER elektrostacijā saražotās elektroenerģijas, ir pamats uzskatīt, ka EM piesedz krāpniecības vairāku miljonu vērtībā, kuras ir jāapmasā visai sabiedrībai un Latvijas tautsaimniecībai caur nepamatoti augsto OIK slogu.

Šāda EM rīcība ir pamats ne tikai ekonomikas ministra demisijai, bet arī atbilstošām darbībām tiesībsargājošajām institūcijām.

Ekonomikas ministrs savā atbildē Saeimai ir faktiski atzinis, ka minētās normas prasības netiek ievērotas, norādot, ka “Ekonomikas ministrija apliecina, ka Elektroenerģijas tirgus likuma normas attiecībā uz šiem ražotājiem tika piemērotas tik tālu, cik to bija iespējams veikt pastāvošā regulējuma ietvaros.”

Īsumā ekonomikas ministra atbildē sniegto skaidrojumu varētu rezumēt šādi – ETL paredz noteiktu principu obligātā iepirkuma sistēmas darbībai – obligātā iepirkuma ietvaros iepirkt tikai saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc tās izlietošanas elektrostacijas vajadzībām, bet Ministru kabineta noteikumos “nebija noteikta kārtība (nez, kam tā bija jānosaka?), kā kontrolējama saražotās elektroenerģijas izmantošana elektrostacijas darbības nodrošināšanai”, līdz ar ko šis princips faktiski netiek piemērots.

EM atbildē tam ir sniegts savdabīgs tiesiskais pamatojums (kārtējais tiesiskuma piemērs OIK afēras sakarā) – tiek vērsta uzmanība uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu, kā arī uz publisko tiesību principu “atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu”.

Savdabīgi, ka Enerģētikas likumā noteiktais nez kāpēc tiek ignorēts vispār.

Enerģētikas likuma 76. panta pirmā daļa paredz: “Enerģētikas pārvaldi veic Ministru kabinets, un to īsteno Ekonomikas ministrija un par enerģētiku atbildīgais ministrs.”

Savukārt Enerģētikas likuma 77. panta otrā daļa nosaka, ka “par enerģētiku atbildīgajam ministram ir tiesības pieprasīt un netraucēti saņemt viņam nepieciešamo informāciju no regulatora un energoapgādes komersantiem”.

Līdz ar to EM bija un ir pienākums pildīt ETL noteikto par pašpatēriņu un to varēja izdarīt un nokontrolēt iespējamās krāpniecības ar pašpatēriņu visu šo laiku arī bez MK noteikumu grozījumiem. 

Jānorāda, ka ETL 30. panta (11) daļā ietvertais iepriekš minētais princips nav tikai formāla vai teorētiska prasība, bet gan konkrēta prasība, kuras neievērošana rada nozīmīgas nelabvēlīgas sekas (zaudējumus) visiem elektroenerģijas lietotājiem Latvijā, jo atkarībā no tā, kāds elektroenerģijas apjoms tiek iepirkts obligātā iepirkuma ietvaros no konkrēta ražotāja par paaugstinātu cenu, ir tieši atkarīgs arī visu Latvijas lietotāju maksājamais obligātā iepirkuma komponentes apmērs.

Iepriekš minētā sakarā Saeimas Juridiskajam birojam ir lūgts sniegt skaidrojumu:

- Vai ekonomikas ministra sniegtais pamatojums ETL normas nepiemērošanai (t.i. bezdarbībai attiecībā uz konkrētiem energoapgādes komersantiem) – tāpēc, ka Ministru kabineta noteikumos “nebija noteikta kārtība, kā kontrolējama saražotās elektroenerģijas izmantošana elektrostacijas darbības nodrošināšanai”, atbilst Administratīvā procesa likuma 15. panta divpadsmitajā daļā ietvertajam juridiskās obstrukcijas aizlieguma principam, kurš tieši aizliedz iestādei atteikties piemērot tiesību normu (pieļaut bezdarbību), pamatojoties uz to, ka tiesību noma neparedz piemērošanas mehānismu, tas nav pilnīgs vai nav izdoti citi normatīvie akti, kas tuvāk regulētu attiecīgās tiesību normas piemērošanu?

- Vai Ekonomikas ministrijai ir jāievēro tikai Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa, vai arī citas minētā likuma panta daļas (piemēram, minētā panta trešā daļa (valsts pārvaldes darbošanās sabiedrības interesēs), piektā daļa (labas pārvaldības princips), desmitā daļa (pienākums efektīvi organizēt pārvaldi, izvērtēt normatīvo regulējumu))?

- Vai Ekonomikas ministrijai ir kādas īpašas izņēmuma tiesības attiecībā uz Administratīvā procesa likuma 15. panta divpadsmitās daļas piemērošanu? Piemēram – vai Ekonomikas ministrija drīkst atlikt šīs normas piemērošanu, piemērot to tikai pēc saviem ieskatiem un atsevišķos gadījumos, piemērot to pretēji sabiedrības interesēm, piemērojot neievērot labas pārvaldības principu, piemērojot rīkoties neefektīvi un neizvērtēt normatīvo regulējumu, u.tml.?

- Vai EM, kura ir atbildīgā valsts pārvaldes institūcija par enerģētikas pārvaldes īstenošanu ir rīkojusies atbilstoši ETL un Enerģētikas likumā noteiktajām tiesību normām, paredzot MK noteikumos augstākminēto regulējumu?

- Vai Ministru kabinetam, neskatoties uz to, ka tas nav paredzēts ETL, ir atbilstošs deleģējums lemt par ETL 30. panta (11) daļā ietvertā principa nepiemērošanu vai tikai daļēju piemērošanu, vai arī tā piemērošanas atlikšanu līdz 2019. gada 1. jūlijam?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft