Esam godprātīgs nodokļu maksātājs un kategoriski iebilstam VID lēmumam
AS Dobeles dzirnavnieks11.03.2016.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
AS “Dobeles dzirnavnieks” grasās pārsūdzēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemto lēmumu [par nodokļu uzrēķinu un mantas apķīlāšanu] un uzsver, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu, tie vienmēr maksāti savlaicīgi un pilnā apmērā.
Uzņēmums uzskata, ka VID nepamatoti piemērojis papildu pievienotās vērtības nodokļa aprēķinu par atsevišķiem darījumiem, atsaucoties uz uzņēmuma piegādātāju veiktajām darbībām. Tādā veidā valsts nesamērīgi lielu atbildību par piegādātāju un starpnieku darbībām uzliek uz godprātīgo uzņēmumu pleciem.
“Dobeles dzirnavnieks” jau vairāk nekā pirms diviem gadiem rosinājis uzraugošās institūcijas ieviest Latvijā reversā PVN maksājuma principu, lai sakārtotu PVN maksāšanas kārtību.
“Esam šokēti ne tikai par nepamatoto papildu aprēķinu, bet arī veidu, kā informācija tikusi publiskota, apdraudot uzņēmuma reputāciju. Ziņas par uzņēmumam uzlikto aizliegumu, piemērojot izpildes nodrošinājuma līdzekļus (lai arī norma nosaka, ka VID ir tiesības, nevis pienākums to darīt), publiski izskanēja pirmās, savukārt mēs oficiālu lēmumu no VID saņēmām tikai pēc informācijas parādīšanās medijos,” skaidro AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
“Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas minētais VID lēmums saistīts ar vairākiem darījumiem ar mūsu piegādātājiem. Uzskatām, ka nepienācīgi ir izvērtēti lietas faktiskie apstākļi un līdz ar to absolūti nepamatoti uzņēmumam piemērots papildus pievienotās vērtības nodokļa aprēķins, pamatojoties uz piegādātāju un viņu starpnieku veiktajām darbībām.”
“Valsts šobrīd no godprātīgajiem, eksportspējīgajiem Latvijas uzņēmumiem sagaida, ka tie ne tikai īstenos sekmīgu uzņēmējdarbību un maksās visus tiem pienākušos nodokļus, bet veiks arī valsts funkciju – kontrolēs un uzraudzīs savu piegādātāju un to starpnieku darbību. Uzskatu, ka pārstāvu daudzu uzņēmēju un vadītāju viedokli, kas uzskata, ka tā ir nesamērīgi liela atbildība, kas šobrīd tiek pieprasīta no Latvijas uzņēmumiem,” uzsver K. Amsils.
Uzņēmums jau divus gadus mudinājis valsts iestādes pilnveidot nodokļu iekasēšanas kārtību. “”Dobeles dzirnavnieks” vienmēr ir iestājies par godprātīgu biznesa darbību un vairākkārt sniedzis priekšlikumus valsts iestādēm nodokļu iekasēšanas efektīvākas kārtības izstrādei. Izejvielu iepirkumi ir sarežģīti, parasti saistīti ar vairāku piegādātāju secīgiem darījumiem. Tāpēc jau vairāk nekā divus gadus kopīgi ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju (LPUF) esam mudinājuši valsts uzraugošās iestādes ieviest reversā PVN maksāšanas kārtību arī graudu pārstrādē. Tas nodrošinātu to, ka gala iepircējs ir pilnībā atbildīgs par PVN apmaksu, un tad mēs, “Dobeles dzirnavnieks”, varētu uzņemties pilnu atbildību arī par piegādātāju PVN nomaksu budžetā. Diemžēl šobrīd valsts kūtrums šī principa ieviešanā ir beidzies ar to, ka mums nepamatoti piemērots vairāk nekā 2 miljoni eiro liels nodokļu uzŗēkins un apdraudēta uzņēmuma reputācija,” ar nožēlu secina K. Amsils.
“Dobeles dzirnavnieks” pērn nodokļos samaksājis 1,86 miljonus eiro. “Dobeles dzirnavnieks” VID piemēroto lēmumu pārsūdzēs. Uzņēmums turpina strādāt ierastajā režīmā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
