Iesaki rakstu: 
Aizgāju pie šuvējas. Viņa mani satraukti sveica ar vārdiem: „Vai lasījāt šodienas avīzi tādu un tādu? Vai lasījāt dzejoli tādu un tādu? Krievi grib pārņemt Latviju! Šujot es visu dienu klausos radio, es vairs nevaru to izturēt – viņi grib mūs pievienot Krievijai!!! Vai tad jūs nesaprotat? Vai tad jūs neinteresē Latvijas liktenis, vai tad jūs nezināt savas tautas vēsturi, vai jūs vispār kaut ko zināt?”
Biju apstulbota no negaidītā uzbrukuma. Man pašai likās, ka zinu ļoti daudz - jo, vai tad Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs pēdējo 20 gadu laikā būtu būtiski mainījies? Un kam šāda pēkšņa saruna? Biju izbrīnīta – agrāk pazinu šuvēju kā nosvērtu cilvēku, kuru interesēja tikai tīri praktiskas lietas. Bet propaganda strādā un panāk savu. Jūtot perspektīvu trūkumu, cilvēki ir meklējuši un nu atraduši ienaidniekus. Jā, Latvija ir mainījusies. Un tas, ko es agrāk zināju, tagad vairs nav taisnība.
Un tas, ko es agrāk, kā man likās, zināju par daudz ko citu, arī neizrādījās taisnība. Ir kāda trupe, kas pagaidām vēl slēpjas zem spoži un respektabli lakotas finiera kārtas. Bet tagad par visu pēc kārtas.
Kā nu gadījās, kā ne, bet pirms gadiem iegādājos Grieķijas valdības vērtspapīrus – obligācijas. Ienesība šķita atbilstoša, un kas gan tik šausmīgs varētu notikt ar Eiropas Savienības un mūsu kārotās eirozonas valsti? Vai tad Savienībā nevalda civilizācija un likumība, kas nostiprināta biezos regulu, direktīvu un citu tiesību aktu sējumos? Vai tad, mūsu – Eiropas pilsoņu, interešu pārstāvībai nestrādā Eiropas parlamentārieši un tūkstošiem birokrātu? Ja arī kādas problēmas rastos, tad tās taču tiktu risinātas taisnīgi un saskaņā ar likumiem.
Pēdējās nedēļās esmu pārliecinājusies, ka viss ir izrādījies gluži ne tā. Eiropas Savienības tiesību akti nosaka, ka visiem vienādu vērtspapīru īpašniekiem ir vienādas tiesības. Klaji to ignorējot, pagājušā nedēļā Eiropas Centrālā Banka paklusām vienojās ar Grieķijas valdību, un aiz muguras citiem obligāciju īpašniekiem (arī man) pilnībā un pat ar ievērojamu peļņu izglāba visus savus ieguldījumus Grieķijas vērtspapīros. Uz manām vēstulēm ar lūgumu šo paskaidrot Eiropas Centrālā Banka neatbild.
Grieķi ir apņēmības pilni pieņemt jaunus likumus, paredzot tajos, ka obligāciju īpašnieki (tādi kā es), lūk, paši it kā brīvprātīgi atsakoties no puses naudas, bet otru pusi piekrītot saņem 30 gadu laikā! Uz manām vēstulēm, ka ne no kādas naudas es brīvprātīgi neatsakos, ka pret manas naudas konfiskāciju ar jaunizdomātu likumu palīdzību kategoriski iebilstu, ka tamlīdzīgu likumu obligāciju iegādes brīdī nebija, bet likumu izmaiņu piemērošana ar atpakaļejošu spēku ir pretrunā ar jebkādiem tiesību principiem, Grieķijas amatpersonas neatbild. Uz maniem jautājumiem par nostāju šajā jautājumā neatbild arī Eiropas Komisija.
Šo darbību mērķis ir konfiscēt obligāciju īpašnieku, arī manu naudu, tomēr nenosaucot to par Grieķijas saistību neizpildi, jo Grieķija, lūk, izpildīs visas savas saistības saskaņā ar Grieķijas likumiem, bet likumi paredzēs to, ko paredzēs (skatīt iepriekš). Turklāt Eiropas Centrālās Bankas un, iespējams, arī citu priviliģēto obligāciju īpašnieku ieguldījumi pirms šādu likumu pieņemšanas ir jau glābti.
Labrīt, esiet sveikti Eiropas Savienībā un eirozonā!
Es nemaz neapvainojos, ka lasot šīs manas žēlabas, daudzi gardi smejas. Pati muļķe! Jā, protams! Nemaz nenoliedzu, ka Grieķija nespēj pildīt savas saistības, jo, pat esot šajā situācijā, nav pārdevusi nevienu valstij piederošu zemi, ēku vai uzņēmumu, kuri Grieķijas valdībai pieder simtiem miljardu eiro vērtībā. Grieķija vēl nav atlaidusi nevienu valsts sektora darbinieku, bet no darba atstādinātos darbiniekus ievietojusi „darbinieku bankā”, kur tie turpina saņemt algu. Grieķija pilnīgi likumīgi gatavojas piekrāpt obligāciju īpašniekus (izņemot priviliģētos - tādus kā Eiropas Centrālā Banka), un pašlaik šķiet, ka ar Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda atbalstu grieķiem šis manevrs lieliski izdosies.
Patiešām arī es esmu bijusi propagandas apstulbota, līdzīgi kā pašlaik daudzi Latvijas iedzīvotāji, tikai citā jautājumā. Eiropas Savienības skaistais karogs, biezie likumu sējumi un greznās telpas mani tiktāl suģestējušas, ka esmu ieguldījusi Eiropas Savienības valsts valdības vērtspapīros. Tagad Eiropas Komisijas amatpersonas jau mēnešiem neatbild uz manām vēstulēm, jo tajās uzdotie jautājumi ir pārāk neērti, un atbildes uz tiem būtu pašiem autoriem nepatīkamas. Šonedēļ iegriezos Eiropas Komisijas mājā tepat Aspazijas bulvārī, lai kārtējo reizi painteresētos, kad Eiropas Komija atbildēs uz manām vēstulēm. Spoži un respektabli lakotas grīdas, griesti divu stāvu augstumā un laipna meitene, kas norāda uz Eiropas Komisijas labas gribas kodeksu, kurā paredzēta atbildes sniegšana uz pilsoņa iesniegumu 15 dienu laikā. Kāpēc manā gadījumā tā nenotiek, meitene nezina.
Lūk, sniegšu jums, mīļie lasītāji, šādu man dārgi maksājušu pamācību, turklāt pilnīgi par velti: nedariet tā kā es! Atturieties no ieguldījumiem Eiropas Savienības valdību vērtspapīros, jo iznākums var pārspēt jūsu ļaunākās aizdomas. Nedomājiet, ka tas, kas notiek ar maniem ieguldījumiem Grieķijas valdības vērtspapīros, nevar notikt ar jūsu ieguldījumiem kādas citas Eiropas Savienības valdības vērtspapīros. Jo zem respektabla lakojuma slēpjas trupe - brīdī, kad jums būs vajadzīgs atbalsts, grīda zem jūsu kājām vienkārši iebruks.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
