Finansiālo represiju un tiesiskuma absurds – VID

Iesaki rakstu:

VID gadu gaitā ir centies pilnveidot savas IT sistēmas, lai kontrolētu iespējamās nodokļu mahinācijas un notvertu ļaunprātīgos nodokļu izkrāpējus, bet tikai retais ir ieminējies par t.s. Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) darbību, kurā notiek pilnīgi neiedomājamas darbības ar nodokļu aprēķiniem un pārrēķiniem, kuras parastie VID darbinieki pat nav spējīgi izskaidrot un aizbildinās ar identisku tekstu: "Robotiņš tā ir aprēķinājis, un nevaram to nekādi ietekmēt!"

Nodokļu aprēķinu un pārrēķinu gadījumos jebkurš nodokļu maksātājs ar Robotiņa palīdzību dienas laikā var pārtapt no ļoti apzinīga nodokļu maksātāja ar ievērojamu nodokļu pārmaksu līdz represējamam nodokļu nemaksātājam ar ievērojamiem parādiem. Šīs Robotiņa darbības var izskaidrot (ar lielu piepūli) un ar lūgšanos EDSā izlabot augstākā līmeņa VID ierēdņi, bet tas būtu uzskatāms par VIP jeb ekskluzīvu iespēju un parastie VID ierindnieki var tikai noplātīt rokas par Robotiņa izdarībām.

Vidējam Latvijas nodokļu maksātājam ar pieticīgu saimniecisko darbību nav īpaši lielas iespējas ietekmēt šo bezpersonisko EDS darbību, un pietiekami īsā laikā Robotiņa pašaprēķinu rezultātā viņš var saskarties ar bezierunu inkaso bankas kontos un citiem liegumiem, kas faktiski paralizē visu saimniecisko darbību.

Jau vairākus gadus VID optimizācijas rezultātā nodokļu administrēšanu ir nodevis reģionālajām iestādēm. Negribu apgalvot, ka reģionos ir mazāk kompetenti darbinieki kā Rīgā, taču sava veida provinciālisms viņu darbā ir, tai skaitā pat individualizētās automātisko atbildētāju ierunātāju balsis, kas zvanītājus uzrunā vietējā akcentā.

Līdz ar provinciālo pieeju, katram uzņēmējam, kam ir bijis kāds sarežģītāks darījums, var nākties saskarties ar reģionālo VID iestāžu darbinieku neizpratni un lēmumiem un nepamatotiem secinājumiem, kas pēc tam mēnešu garumā jāapstrīd pie VID ģenerāldirektores, turklāt daudzos gadījumos šie reģionālie lēmumi tiek atcelti.

Līdzīgas aktivitātes kā Robotiņā VID praktizē arī gadījumos, kad tam ir aizdomas par darījumu patiesumu. Itin bieži darījumus apliecinošie grāmatvedības dokumenti VID ieskatā arī nav pietiekami pārliecinoši, un drošības labad tiek uzliktas inkaso atzīmes banku kontiem līdz apstākļu noskaidrošanai, kas ilgst mēnešiem. Lieki būtu teikt, ka VID apšaubītais jelkad tiek atzīts par kļūdainu un parasti uzņēmējiem tas beidzas ar nodokļu atmaksas uzrēķinu un darījuma atcelšanu, kuru „mīļā miera labad” uzņēmēji grūtsirdīgi pieņem.

Tikai retais jelkad piemin VID soda un kavējuma naudu aprēķinus, kas itin bieži vairākkārt pārsniedz īstermiņa kredītu firmu piemērotos procentu maksājumus. Bez soda un nokavējumu naudu apmaksas, protams, inkaso netiek noņemts, līdz ar to VID apšaubītie darījumu un pieprasītie nodokļu atmaksas apjomi dažreiz pārsniedz pat kopējo darījumu summu.

VID arī ir lielā mērā pārņēmis banku sektora uzraudzību un vietējiem uzņēmējiem nākas saskarties ar komercbanku patvaļu (Swedbank, Citadele ļoti izteikti šo praktizē), kas rīkojas VID ietekmē, kad uzņēmēji tiek represēti un tikai pēc šantāžas var piekļūt saviem līdzekļiem bankas kontā, sakot: "Atnesiet darījuma dokumentus - līgumus, rēķinus, pieņemšanas-nodošanas aktus, tad kontus atbloķēsim!"

Ja kāds uzskata, ka ir veiksmīgi izkūlies no ekonomiskās krīzes un atbrīvojies no bankas parādu jūga, tad talkā nāks VID, lai jūs pavisam neatslābinātos. Izrādās, ka VID arī turpina represēt ūtrupē iedzītos, piemērojot tiem nodokli no kapitāla pieauguma no atsavinātajiem īpašumiem, kas parādu piedziņas gadījumos ir atsavināti tiesu izpildītāju izsolēs. Iespējams, ka, izsolot jūsu īpašumus, kas bijuši ieķīlāti bankā kā nodrošinājums, iegūtā summa ir augstākā par īpašuma sākotnējo vērtību, par kuru savulaik esat to iegādājies, taču nauda tiek novirzīta bankai, lai dzēstu samilzušo parādu, kas pieaudzis ekonomiskās krīzes laikā.

Latvijā kredītprocentu likmes pat vienā brīdī sasniedza 18% gada likmi, un parādu nasta ekonomiskās krīzes rezultātā daudziem pieauga līdz nereāliem apmēriem. VID ierēdņu ieskatā šeit ir saskatāms gūts ienākums, kas apliekams ar nodokli no kapitāla pieauguma, un papildus zaudētajiem īpašumiem un banku atsavināšanas procesiem jūs esat arī parādā valstij par ienākumiem, kurus nedz esat saņēmis, nedz redzējis, jo šī nauda ir norotējusi pa tiesu izpildītāju un banku kontiem. VID šādas piedziņas darbības un piespiedu atsavināšanas izsoles uzskata par gūtajiem labumiem un brīvi interpretē likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Iespējams, ka VID Reģionālajās iestādēs ir citāda dzīves uztvere un cita izpratne par „gūtajiem labumiem”, taču VID ģenerāldirektorei gan būtu jābūt izpratnei par ekonomisko krīzi un tās radītajām sekām valstī, tomēr tas tā nebūt nav. Tātad arī valsts iestādes papildus pazemojošajām darbībām no bankas puses šādos stāstos pieliek savu „punktu”, kas, protams, beidzas ar inkaso un iespējamu jaunu parādu piedziņu, šoreiz jau no valsts puses.

Normālā un tiesiskā vidē šādas darbības būtu neiespējamas, un jebkuri inkaso vai apšaubīti darījumi būtu pierādīti tiesiskā ceļā, taču ne Latvijā, jo VID pie mums ir pārāki pat par tiesu varu. Lai gan - arī tiesu vara jau sen iet VID pavadā un savus spriedumus pieskaņo VID nostājai. Runa šeit tiešām ir nevis par apjomīgiem PVN izkrāpšanas darījumiem, bet gan par vidējiem Latvijas pilsoņiem - nodokļu maksātājiem, kuri ir bezspēcīgi šīs varenās iestādes priekšā.

Seko mums