Garkalnes iedzīvotāji neizpratnē par zemes iznomāšanu domes priekšsēdētāja vietnieka sporta klubam
PIETIEK14.03.2017.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Garkalnes iedzīvotāji ir neizpratnē, kādēļ pašvaldība kārtējam domes amatpersonām pietuvinātam sporta klubam iznomā zemi, lai gan jau iepriekšējais nomnieks solīto pludmales regbija laukumu tā arī neierīkoja. Turklāt iedzīvotājiem ir aizdomas, ka patiesībā uz pašvaldības zemes tiks uzbūvēts kāds komercobjekts un pašvaldības iedzīvotājiem no tā nekāda labuma nebūs. Dome gan ir pretējās domās.
“Es neesmu ekonomiste un finansiste, bet ļoti labi saprotu, ka šis ir maksimāli neizdevīgi novada iedzīvotājiem. Zeme paliks pašvaldībai, bet uz tās privātais klubs (dibināts 2014.gadā) būvēs sporta halli,” satraukumu par domes lēmumu uz desmit gadiem iznomāt 3400 kvadrātmetrus zemes Jauniešu regbija, futbola un petankas klubam Upesciema Warriors ar tiesībām tur būvēt slēgtu sporta halli Pietiek pauž Garkalnes iedzīvotāja.
Iepriekš šī zeme bija iznomāta biedrībai Regbija klubs Livonija, kas uz tās solīja ierīkot pludmales regbija laukumu, bet četru gadu laikā tā arī neuzsāka izveidošanas darbus. Tā kā parādījās jauns šī zemesgabala tīkotājs, dome ar Regbija klubu Livonija līgumu lauza.
Tagad ar solījumu būvēt slēgtu sporta halli petankas, galda tenisa, novusa, florbola, regbija un futbola organizēšanai vērsies klubs Upesciema Warriors, kura biedru vidū ir Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Silovs (Saskaņa) un tiesībsargs Juris Jansons.
Īpašas aizdomas iedzīvotājiem ir par mēra vietnieka Silova godaprātu, jo viņš tiek tiesāts par krāpšanu lielā apmērā, kad, iepriekšējā domes sasaukuma laikā pildot domes priekšsēdētāja pienākumus, slēpis ar dienesta auto izraisītas avārijas pēdas un izmānījis apdrošināšanas atlīdzību.
Kā apgalvo iedzīvotāji, viņi nekur nav manījuši, ka par šī sporta objekta tapšanu tiktu rīkota sabiedriskā apspriešana. Arī Garkalnes novada domes mājas lapā nav atrodama informācija par šādas sabiedriskās apspriešanas rīkošanu. “Ja šādu halli uzcels, tas nebūs labdarības projekts, lai tur varētu nākt novada bērni, jaunieši un iedzīvotāji, pašvaldībai arī nāktos ievērojami maksāt, lai atmaksātu halles būvniecību un vēl arī peļņu,” satraukta ir Pietiek lasītāja, kura ir nobažījusies, ka ar laiku pašvaldība šo sporta halli jau par dārgu cenu atpirks no privātā sporta kluba, kurš to būs uzbūvējis, bez konkursa izvēloties celtnieku.
Pašvaldība gan sakās esam pārliecināta, ka zeme sporta halles būvniecībai iznomāta iedzīvotāju interesēs. Domes lēmumā norādīts, ka “halles būvniecības galvenā ideja ir dažādu regbija, futbola, florbola un petankas spēles elementu apguve bērnu un jauniešu komandām, kas ļautu nodarboties ar šīm sporta spēlēm gan Garkalnes novada spējīgākiem bērniem un jauniešiem, gan bērniem un jauniešiem no mazturīgām ģimenēm”.
“Pašvaldības ieguvums būtu jauns sporta objekts, kur varētu nodarboties ar sportu pašvaldības iedzīvotāji un viesi, tā būtu vieta, kur organizēt sacensības,” - jšādi zemes iznomāšanu pamato Garkalnes domes sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Mārcis Bauze-Krastiņš. Pagaidām zemes nomas līgums ar sporta klubu neesot noslēgts, esot tikai domes lēmums, apgalvo Bauze-Krastiņš. Viņš noraida iedzīvotāju bažas, ka uz zemes varētu tapt kāds komercobjekts, jo “zemes izmantošanas mērķis tiek atrunāts līgumā”.
Pašvaldība pati sporta halli nebūvējot tādēļ, ka tai esot citas prioritātes, kur novirzīt līdzekļus, nekādu plānu pirkt šo halli domei arī neesot. Lai arī domes lēmumā tiek minēts, ka sporta halle dos iespēju nodoties sporta aktivitātēm bērniem un jauniešiem no mazturīgām ģimenēm, Bauze-Krastiņš, atbildot uz jautājumu, vai Garkalnes novada dome plāno finansiāli atbalstīt aktivitātes šajā sporta hallē, atbild lakoniski: “Nē, nav plāna.”
Foto no lsm.lv
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.