Garkalnes pašvaldībā izdomāta shēma, kā sagādāt siltu vietiņu notiesātajam „Saskaņas” krāpniekam Silovam
PIETIEK07.12.2017.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slavenā Mārtiņa Bauzes-Krastiņa vadītajā Garkalnes novada pašvaldībā, visticamākais, jau ir izdomāta shēma, kā sagādāt siltu vietiņu notiesātajam partijas Saskaņa krāpniekam, pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā domes priekšsēdētāja vietnieka amatu un arī deputāta mandātu zaudējušajam Jurim Silovam. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, iecerētā shēma varētu tikt īstenota jau piektdien, atbrīvojot Silova „vajadzībām” vietējā sporta centra direktora amatu.
Kā liecina neoficiāla informācija, jau piektdien varētu tikt sasaukta Garkalnes novada domes ārkārtas sēde, kurā tad arī tiktu veikti nepieciešamie soļi, lai „vajadzīgajam” notiesātajam krāpniekam nodrošinātu labi apmaksātu darbu pašvaldības struktūrās.
Garkalnes iedzīvotāji sociālajā tīklā Facebook šo shēmu apraksta šādi: „Nākamie divi kandidāti, kuri balotējās vēlēšanās no saraksta Saskaņa, pēkšņi pazemīgi atteikušies no iespējas kļūt par deputātiem, lai dotu iespēju pašreizējam Sporta centra vadītājam Alvim Zīriņam tikt domē (viņu pēdējās vēlēšanās neievēlēja).
Piektdien dome grasās balsot par to, lai izveidotu divus priekšsēdētāja vietnieka amatus (pēdējos gados ir tikai viens vietnieks) un Zīriņu iecelt domes priekšsēdētāja vietnieka amatā (pats Zīriņš norādījis, ka viņam ir 12 klašu izglītība).
Savukārt par Sporta centra direktoru (iespējams, daudzi nav pamanījuši, ka Garkalnē ir tik nopietns Sporta centrs) paredzēts iecelt notiesāto Juri Silovu. Tā teikt – rokāde. Zīriņa deklarācija liecina, ka dome viņam par grūti atbildīgo darbu maksā gandrīz 2000 eiro mēnesī (gadā - 21 310 eiro).
Vai tiešām mūsu Garkalnes domes deputāti grasās īstenot tik nekaunīgu shēmu, kuras priekšā nobāl visas mahinācijas lielajā politikā?”
Kā ziņots, Silovam Rīgas rajona tiesa jau pirms trim gadiem – 2014. gada 10.oktobrī krimināllietā par krāpšanu lielā apmērā piesprieda reālu trīs gadu cietumsodu. Taču, tā kā spriedums nebija stājies spēkā, Saskaņas vadība neredzēja nekādus šķēršļus, lai Silovs neturpinātu savas gaitas pašvaldībā.
Tomēr tagad ir stājies spēkā Silovu notiesājošs spriedums, - tiesa, cietumsoda vietā Saskaņas pārstāvis ticis cauri ar 19 tūkstošu eiro soda naudu, taču atbilstoši republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumam viņš kopš 28. novembra vienalga vairs nav deputāts.
Silovu pirmās instances tiesa notiesāja par krāpšanu lielā apmērā, kad, iepriekšējā domes sasaukuma laikā pildot domes priekšsēdētāja pienākumus, viņš bija slēpis ar dienesta auto izraisītas avārijas pēdas un izmānījis apdrošināšanas atlīdzību.
Turklāt tiesa konstatēja, ka Silovs bija ne tikai slēpis ar dienesta automašīnu Toyota LandCruiser izraisītās avārijas pēdas, bet arī notikušajā iesaistījis sievu un sekmīgi izmānījis apdrošināšanas atlīdzību. Viņa sievai Jeļenai Silovai tiesa noteica nosacītu brīvības atņemšanu.
Apsūdzība amatpersonai bija celta pēc Krimināllikuma 177.panta 3.daļas - par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Rīgas rajona tiesa Silovam sodu krimināllietā par krāpšanu lielā apmērā reālu trīs gadu cietumsodu piesprieda jau 2014. gada 10.oktobrī. Taču visu šo laiku viņš joprojām darbojās Garkalnes novada domē, kaut gan 2011. gadā bija spiests nolikt Saeimas deputāta mandātu.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.