Iesaki rakstu: 
Tiek gatavota ilggadējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieka Alvja Vilka nomaiņa, - kā Pietiek apliecināja avoti KNAB, jau šovasar Vilks pametīs darbu birojā, lai ieņemtu labāk apmaksātu un „mierīgāku” posteni valsts akciju sabiedrībā Latvijas Gaisa satiksme.
Vilks KNAB strādā kopš 2003. gada, kad kļuva par biroja Valsts amatpersonu interešu konfliktu nodaļas vadītāju, pēc tam par KNAB priekšnieka vietnieku izglītības jautājumos, bet 2004. gadā viņš kļuva par biroja priekšnieka vietnieku korupcijas novēršanas jautājumos.
Atšķirībā no otras KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes Vilks nekad nav bijis iejaukts skaļos skandālos, kas lielā mērā skaidrojams ar to, ka viņa darba joma ir bijusi saistīta vairāk ar juridiskiem, mazāk ar operatīviem un izmeklēšanas jautājumiem.
Pagaidām nav zināms, kādi ir patiesie iemesli Vilka nomaiņai, taču, visticamākais, publiski tie tiks saistīti ar ne tik daudz profesionāliem, cik ar materiāliem apsvērumiem - viņa paša vēlmi ieņemt "mierīgāku" un arī labāk apmaksātu darbu.
Pamats šādai versijai ir: kopš „treknajiem gadiem” būtiski sarukuši Vilka ienākumi KNAB. Ja 2007. gadā viņš atalgojumā birojā saņēma gandrīz 30 tūkstošus latu, tad pērn saskaņā ar viņa amatpersonas deklarāciju – par aptuveni 10 tūkstošiem latu mazāk.
Kā Vilka jaunais postenis tiek nosaukta VAS Latvijas Gaisa satiksme juridiskās daļas vadītāja vieta, kas tiešām ir būtiski labāk apmaksāta un arī „mierīgāka”.
Ne KNAB preses pārstāvis, ne pats Vilks pagaidām nav vēlējušies komentēt šīs ziņas.
Latvijas Gaisa satiksmes galvenais uzdevums ir nodrošināt ar aeronavigācijas pakalpojumiem visus gaisa telpas lietotājus Rīgas Lidojumu informācijas rajonā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.