Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gūtu iespēju kandidēt vēlamajā pašvaldībā, ne vienam vien kandidātam nākas pielikt zināmas pūles. Kaut gan Saeimas deputātam un pretendentam uz Rīgas mēra amatu Mārtiņam Bondaram būtu pieticis ar darbavietu Rīgā, viņš šā gada sākumā no lepnās savrupmājas Mārupē ir pārdeklarējies uz mātes dzīvokli Rīgā.

Pašvaldību vēlēšanu likums noteic, ka kandidēt drīkst tajā pašvaldībā, kurā kandidātam bez pārtraukuma desmit mēnešus līdz saraksta iesniegšanas dienai ir bijusi reģistrētā dzīvesvieta, kurā pieder nekustamais īpašums vai kurā kandidāts ir nostrādājis kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais vismaz pēdējos četrus mēnešus pirms saraksta iesniegšanas dienas.

„Dzīves vieta Latvijā: Mārupes novads,” – tā vēstīja M. Bondara Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtās ziņas, 2014. gada rudenī kandidējot uz vietu 12. Saeimā. Arī nesen iznākušajā M. Bondara politreklāmas avīzē Mērs Bondars viņš kopā ar dzīvesbiedri izjusti stāsta par savu Mārupes ģimenes māju.

No Bondaru laulātā pāra stāstījuma ir pilnīgi skaidrs, ka tieši Mārupe ir politiķa īstā dzīvesvieta, kur viņš „vismaz reizi nedēļā spainī savāc to, ko mūsu mājdzīvnieki dārzā atstājuši” un „jau gadiem ilgi ir tas, kurš pilnībā gādā par ķirbjiem - teju vai katru vakaru ar kanniņu laista, parunājas ar tiem, bet mēs pēc tam ēdam visu gadu”.

Tomēr gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās M. Bondars kandidē nevis Mārupē, kur mitinoties jau piecpadsmit gadus, bet gan Rīgā. Arī viņa oficiāli sniegtajās ziņās Centrālajai vēlēšanu komisijai atšķirībā no divarpus gadus senas pagātnes nu deklarēts: „Dzīvesvieta: Rīga.”

Izrādās, ka, lai gan M. Bondara darbavieta ir Rīgā, ar ko pietiktu likuma prasību izpildei, viņš tomēr šā gada janvārī, neilgi pirms paziņojuma par kandidēšanu pašvaldības vēlēšanās Rīgā, ir pārdeklarējies uz galvaspilsētu un tagad viņa oficiālā dzīvesvieta ir mātes dzīvoklis.

„Es esmu deklarēts pie savas mammas savā dzīvoklī, kur esmu pavadījis visu savu bērnību un jaunības gadus,” – tā šo pārmaiņu skaidro pats politiķis. Uz jautājumu, vai tomēr nevajadzētu deklarēt reālo dzīvesvietu, viņš atbild: „Pēc būtības es esmu pietiekoši mobils un atrodos daudzās dažādās vietās. Jādeklarē ir vieta, kur mūs var sasniegt. Mani tur var sasniegt.”

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Foto

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft