Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau vairāk nekā gads pagājis kopš pērnā pavasara, kad tika sākts kriminālprocess saistībā ar TV atspoguļoto skandalozo gadījumu, kad nu jau atvaļinātais policijas ģenerālis Guntars Marķitāns ar dienesta auto bija pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu un pēc tam mēģināja izvairīties no atbildības. Taču Iekšējās drošības birojs vēl joprojām šajā „neērtajā” kriminālprocesā turpina izmeklēšanas imitāciju.

Marķitāns pērn bija spiests aiziet pensijā pēc tam, kad TV tika parādīts sižets par to, kā viņš ar dienesta auto pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu, taču pie atbildības ticis nav saukts un policijas darbiniekiem apgalvojis, ka šādā veidā esot veicis norīkojuma pārbaudi.

Valsts policija formāli veiktā pārbaudē noskaidroja, ka Marķitāns pārbaudi – ja tā tiešām bijusi pārbaude – veicis nekorekti, jo amatpersonai ir aizliegts inscenēt likumpārkāpumus, kas var izraisīt nelaimes gadījumus, turklāt par veiktās pārbaudes rezultātiem jāiesniedz ziņojums augstākai amatpersonai, kas konkrētajā situācijā nav izdarīts. Šajā situācijā Marķitāns bija spiests atvaļināties no dienesta.

Lai gan kriminālprocess saistībā ar šo atgadījumu tika sākts jau pagājušā gada pavasarī, tas vēl joprojām tiek „izmeklēts”, un faktiski vienīgais, ko saistībā ar to var paskaidrot biroja vadība, ir: „Šajā kriminālprocesā Iekšējās drošības birojs turpina pirmstiesas izmeklēšanu. Izmeklēšanas interesēs sīkāku informāciju šobrīd nevaram sniegt.”

Uz jautājumu, ar ko skaidrojams, ka gada laikā lieta nav nodota prokuratūrai - ar tās apjomu vai kādiem citiem faktoriem, vienīgā atbilde ir: „Kriminālprocesa izmeklēšanas ilgums saistīts ar tā apjomu un procesuālo darbību daudzumu, kā arī ar neviennozīmīgu tiesu praksi Latvijā krimināllietās, kas saistītas ar bezdarbību.”

Pietiek jau informēja, ka sakarā ar ievērojamo braukšanas ātruma pārsniegšanu un saistītajiem notikumiem Valsts policijas Rīgas reģiona policijas pārvaldes priekšnieks, ģenerālis Marķitāns tika cauri faktiski ar veselu ādu, iekšlietu sistēmas vadībai vienkārši izmantojot izdevību un viņu steidzīgi aizraidot pensijā. Savukārt par grēkāžiem šajā lietā ir nozīmēti ceļu policisti, kuri bija pieķēruši ģenerāli, bet bija spiest viņu atlaist, - kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tieši pret viņiem pērn tika sākts kriminālprocess par amatpersonas bezdarbību.

„Ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 319.panta 1.daļas. Plašākus komentārus nesniedzam,” – tas ir viss, ko līdz šim ir atklājis Iekšējās drošības birojs, kuram pēdējā laikā radusies noturīga reputācija kā iestādei, kas ir pietiekami "elastīga", izvērtējot, kurš kurā noziedzīgajā nodarījumā ir vainīgais un kurš – cietušais.

Krimināllikuma 319. panta „Valsts amatpersonas bezdarbība” 1. daļa noteic, ka par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Pēc Pietiek rīcībā esošas informācijas, šis pants attiecināts ne jau uz policijas ģenerāli, kurš pēc aizturēšanas, traucoties ar 130 kilometru ātrumu stundā, bija izmantojis dienesta stāvokli, lai atbrīvotos no saviem faktiskajiem padotajiem, bet gan ierindas ceļu policistiem, kuriem nebija paveicies apturēt augsto priekšnieku.

Kā zināms, Marķitāns publiski mēģināja izmeloties, apgalvojot gan to, ka šādā veidā esot veicis policijas pārbaudi, gan vienlaikus arī to, ka pieļauto ātrumu esot pārkāpis ne vairāk kā par dažiem kilometriem stundā.

Taču, kad Valsts policija pērn publiski paziņoja par Marķitāna strauju došanos pensijā, šie ģenerāļa meli netika pat pieminēti. Tā vietā Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis slavēja Marķitāna nopelnus, pieminot viņa rīcību... 1991. gada barikāžu laika notikumos.

Taču, kā zināms Pietiek, Marķitāna straujā došanās pensijā nekādā veidā nebija viņa paša iniciatīva. Iekšlietu sistēmas vadība ģenerālim esot izvirzījusi ultimātu – vai nu nekavējoties doties pensijā, izvairoties no nepatikšanām šī atgadījuma rezultātā, vai arī rēķināties ar „sekām”.

Pietiek zināms, ka iegansti ietekmīgā veterāna Marķitāna pensionēšanai bija meklēti jau ilgāku laiku, - notikums ar ātruma pārsniegšanu, aizturēšanu un sekojošo „atkratīšanos” no ceļu policistiem šādu ieganstu deva.

Avoti iekšlietu sistēmā Pietiek ir informējuši – faktiski ģenerālim pietiekami skaidri norādīts, ka, nedodoties pensijā, viņš varētu tikt pie kriminālprocesa par pilnvaru pārkāpšanu savtīgos nolūkos un pat stāties tiesas priekšā. Šis arguments ir bijis izšķirošais.

Marķitānam piekāpjoties, aktualizējies jautājums par grēkāžu nozīmēšanu saistībā ar notikušo, un šajā lomā Latvijas iekšlietu sistēmai jau tradicionāli nonākuši ierindas ceļu policisti no Kārtības policijas Rīgas pārvaldes ekipāžas, - tieši viņi tad arī tagad tiek vainoti „valsts amatpersonas bezdarbībā”.

Pietiek jau informēja arī par to, ka pagājušā gada pavasarī ar skandālu atvaļinātais policijas ģenerālis Marķitāns „uz atvadām” ir saņēmis iespaidīgu summu - 15 582 eiro.

Caur interneta meklētājiem saite uz Valsts policijas amatpersonām pagājušā gada martā izmaksātā atalgojuma sarakstu nav atrodama, līdz ar to šis saraksts atšķirībā no citu mēnešu atalgojuma atskaitēm ir sameklējams tikai zinātājiem. Tieši šajā sarakstā atrodama summa, kas izmaksāta ar skandālu atvaļinātajam policijas ģenerālim Marķitānam, - 15 582 eiro. Šī summa ir īpaši iespaidīga, ņemot vērā, ka Marķitāna gada ienākumi oficiāli bija nedaudz vairāk nekā 46 tūkstoši eiro.

„Guntaram Marķitānam 2017.gada martā, atvaļinoties no dienesta, tika izmaksāta mēnešalga un piemaksa par speciālo dienesta pakāpi (ģenerālis) par līdz atvaļināšanai nodienēto laiku (atbilstoši Ministri kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumiem Nr. 806 „Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru”, kā arī kompensācija par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2.panta astotā daļa),” – šāds ir Valsts policijas oficiālais skaidrojums.

Taču Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Valsts policijā šāds „atvadu” atalgojums ir īpaši „saķīmiķots”, lai mazinātu Marķitānam rūgtumu par nepieciešamību atstāt amatu, kura bija iekšlietu sistēmas vadības intrigu rezultāts.

„Ja pat uzskatīt, ka ģenerālis nav izmantojis atvaļinājumu (kas neatbilst patiesībai) - atalgojums jebkurā gadījumā nevarētu sasniegt pat pusi no „cipara”, kas viņam bija izmaksāts, dodoties ilgi pelnītajā pensijā. Taču vadība lika, un summa uz nodokļu maksātāju rēķina tika sakārtota,” skaidro Pietiek informācijas avots iekšlietu sistēmā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft