Gerčikovs māju Jūrmalā pārdevis Putinam pietuvinātā oligarha Usmanova sievai un audžudēlam
PIETIEK18.05.2015.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Kosmētikas ražotāja Dzintars lielākais akcionārs (69,2%) Iļja Gerčikovs savu Jūrmalas māju pērn, kā rāda biznesa žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā publicētais Latvijas lielāko nekustamā īpašuma darījumu TOP 70, par 3,92 miljoniem eiro pārdevis nevis diviem ikdienišķiem ārvalstniekiem - termiņuzturēšanās atļauju tīkotājiem, bet gan Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātā oligarha, miljardiera Ališera Usmanova (attēlā) sievai un audžudēlam.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, pats Gerčikovs lielāko daļu šīs mājas – 9/10 domājamās daļas - nopirka 2003.gadā par 306 419 latiem (435 995 eiro) no 1934. gadā Tartu, Igaunijā dzimušās Inas Dr Reinhardtes Geb Rostovzevas.
Pārējo mājas daļu tolaik, kā rāda zemesgrāmatas dati, nopirka 1945. gadā dzimusī Ilze Borska, kas to pēc gada par vairāk nekā divas reizes mazāku summu – 14 959 latiem (21 284 eiro) – pārdeva Gerčikova dēlam, 1973. gadā dzimušajam Mihailam Gerčikovam.
2008. gadā šo māju tās saimnieki izmantoja hipotekārā kredīta 2,042 miljonu latu (2,91 miljona eiro) apmērā iegūšanai Rietumu bankā, taču jau pēc gada šī hipotēka tika dzēsta, bet 2011. gadā dēls savu īpašuma daļu atdāvināja tēvam.
Māja atrodas uz 7323 kvadrātmetrus liela zemesgabala Kāpu ielā 51, Mellužos, jūras pusē kā pēdējais nams pirms kāpas. Uz šī zemesgabala kopā ar dzīvojamo māju, kas savulaik bija viesnīca, atrodas arī atpūtas ēkas, saimniecības ēka, sarga māja un dārza māja.
Nekustamais īpašums atrodas Rīgas jūras līča piekrastes 300 metru aizsargjoslā, un uz tā atrodas vēstures un arhitektūras aizsargājamie objekti.
Jaunie mājas īpašnieki ir 1971. gadā dzimušais Natans Viners (Natan Viner) un 1948. gadā dzimusī Irina Vinera-Usmanova (Irina Viner-Usmanova). Šie vārdi plašākai sabiedrībai neko neizsaka, taču patiesībā tas nozīmē, ka īpašumu Jūrmalā ir iegādājušies Krievijas prezidentam pietuvināta oligarha ģimenes locekļi.
Ališera Usmanova sieva Irina Vinera-Usmanova ir Krievijā plaši pazīstama mākslas vingrošanas trenere (viņa trenējusi arī Alinu Kabajevu, kas medijos dēvēta arī par Krievijas prezidenta Putina pasiju), pedagoģijas doktore un Viskrievijas mākslas vingrošanas prezidente. Savukārt Natans Viners ir viņas dēls.
Ališers Usmanovs saskaņā ar Forbes un citu avotu datiem ar īpašumu vērtējumu 14,7 miljardu dolāru apmērā ir Krievijas bagātākais cilvēks, otrs bagātākais Lielbritānijas iedzīvotājs un 58. bagātākais cilvēks pasaulē.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.