Getliņu priekšnieks Stirāns taisnojas, labvēlību „Ekodoktrīnas” interesēm neatzīst
PIETIEK15.03.2012.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
Rīgas un Stopiņu pašvaldību uzņēmuma atkritumu poligona apsaimniekotāja Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns konkrētas atbildes par miljonus vērto, iespējams, ar „vecajiem” oligarhiem saistītā uzņēmuma Ekodoktrīna interesēs sarīkoto atkritumu šķirošanas konkursu atturas sniegt. Sarunā ar Pietiek Stirāns taisnojas par Getliņu izvēli, kas kritusi par labu vienai firmai. Viņš šonedēļ neilgi pirms konkursa noslēguma devies atvaļinājumā un sola, ka precīzākas atbildes sniegs pirmdien, kad būs atgriezies no atpūtas.
Pietiek rakstīja, ka Getliņi Eko izsludinājis jaunu konkursu par atkritumu sagatavošanu noglabāšanai un ka, ņemot vērā konkursā izvirzītās prasības, par tā vienīgo uzvarētāju varētu kļūt Ekodoktrīna. Šī firmas intereses pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas lobē Rīgas vicemērs Andris Ameriks, bet pats uzņēmums tiek saistīts ar ekspremjera Andri Šķēles un eksministra Ainara Šlesera interesēm.
No konkursa nolikuma izriet, ka vienīgais pretendents, kuram ir pa spēkam piedāvāt lētāko cenu, ir tieši Ekodoktrīna. Tas tā ir, jo iepirkuma dokumentācijā minēts, ka atkritumi jāved uz Getliņiem, tad tur jāsver un tad jāved uz šķirošanas vietu, savukārt no turienes biodegradablie atkritumi jāved atpakaļ uz Getliņiem. Vislielākās izredzes uzvarēt šajā iepirkumā ir uzņēmumam, kurš atrodas Getliņu teritorijā, jo tad transportēšanas izmaksas būs tuvas nullei, kamēr pārējiem pretendentiem pārvadāšana prasītu papildu izmaksas.
Savukārt vienīgais uzņēmums, kas reāli spējīgs darboties Getliņu teritorijā, ir Ekodoktrīna, jo, kā Pietiek ziņoja, Getliņi Eko pērnā gada novembrī klusi un nemanāmi 1,7 hektārus zemes izgāztuves teritorijā par „sviestmaizes cenu” – 1000 latiem gadā - iznomājis tieši uzņēmumam Ekodoktrīna.
Ar sūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par jauno Getliņu konkursu vērsušies uzņēmumi SIA „L&T” un AS „Kredo Tonika”. IUB lēmumu par abu firmu sūdzību plānojis pieņemt 27.martā.
Getliņi eko vadītāja Imanta Stirāna atbildes uz Pietiek jautājumiem:
Kādēļ atkritumu šķirošanas konkursa nolikums paredz, ka atkritumi vispirms jāsavāc no Getliņu poligona, tur jānosver, tad jāaizved uz šķirošanas vietu sašķirot un tad biodegradablie jāatved atpakaļ? Šāda kārtība dod ievērojamas priekšrocības vienam pretendentam – Ekodoktrīna, kas tieši poligona teritorijā cels rūpnīcu, turklāt tieši pie pašiem vārtiem, kur notiek atkritumu svēršana. Kādēļ nevar atkritumus uzreiz vest uz šķirošanas vietu un tur svērt?
Bet kā mēs kontrolēsim, cik atkritumu atved? Tad mēs nevarēsim pateikt, cik liels daudzums atkritumu ir savākts no iedzīvotājiem un cik ir jāiekasē. Šī ir vienīgā iespēja precīzi kontrolēt atvesto atkritumu svaru un pēc tam atšķiroto atkritumu svaru. Tādēļ arī tāda kārtība.
Kādēļ liedzat iespēju citiem interesentiem būvēt atkritumu šķirošanas rūpnīcu Getliņu teritorijā?
Mums vairs nav vietas. Vienīgo vietu, kura bija, iznomājām.
Kādēļ citi nozares interesenti šo nomas izsoli nepamanīja? Kur bija publicēts sludinājums un cik ilgi? Kad publicēja sludinājumu un kad notika izsole?
Izsoles sludinājums tāpat kā visi mūsu iepirkumi tika sludināts Getliņu mājas lapā internetā. Mēs esam pārliecinājušies, ka tā ir efektīva vieta sludinājumu izvietošanai. Un normatīvie akti arī neprasa sludinājuma publicēšanu vēl kaut kur. Par precīziem datumiem es nemācēšu pateikt, jo esmu atvaļinājumā, bet pirmdien, kad atgriezīšos, varēšu precīzi pateikt.
Vai pašvaldības uzņēmumam nepienāktos sludinājumu izvietot vēl citos medijos, lai jūs tādējādi būtu droši, ka nozares uzņēmumi to pamanījuši, lai tiktu nodrošināta lielāka konkurence un lai pašvaldību uzņēmums varētu izvēlēties iedzīvotājiem maksimāli labāko piedāvājumu?
Līdz šim visi ir pamanījuši. Mēs nesen sludinājām konkursu par darbinieku veselības apdrošināšanu, pieteicās visi veselības apdrošinātāji. Tā ka šī vieta ir pilnīgi piemērota sludinājumu izvietošanai.
Vai izsolē bija vairāki pretendenti?
Jā, trīs.
Kādēļ tad izsoles cena bija tik zema? Vai tā nav tiešā Ekodoktrīnas interešu lobēšana, vai bija uzstādījums no Rīgas domes?
Manuprāt, tas ir ļoti labs rezultāts. Mums pārmet, ka mēs neesam veikuši zemes vērtības izpēti, neesam paprasījuši ekspertu vērtējumu. Bet, manuprāt, vislabāk zemes cenu nosaka nevis kaut kādi pētījumi, bet gan izsole, kurā cīnās reāli pretendenti.
Kādēļ Getliņi paši neceļ atkritumu šķirošanas rūpnīcu?
Tādēļ, ka tas ir pārāk liels risks. Atkritumu apjomi Getliņos mainās. Vēl pirms gadiem pieciem bija gandrīz 500 tūkstoši tonnu, tad nokrita līdz 260 tūkstošiem, bet tagad stabili turas 300 tūkstoši tonnu. Ja mēs uzcelsim rūpnīcu pašreizējam daudzumam, pastāv risks, ka tā būs spiesta stāvēt dīkstāvē, bet kredīts būs jāmaksā. Mums pašiem savas naudas nav, un tarifā rūpnīcas būvniecība nav ierēķināta. Lai riskē uzņēmēji. Mēs noslēgsim līgumu par fiksētu tarifu, un mums galva nesāpēs, ja atkritumu būs mazāk.
Bet šķirotājs jau var tarifā ierēķināt arī dīkstāves...
Mēs analizēsim piedāvājumu, un tam ir jābūt ekonomiski pamatotam. Nevar uzlikt vienkārši riska peļņu.
Kāpēc konkursa nolikums paredz, ka šķirotājam paliks visi Getliņiem nevajadzīgie atkritumi, no kuriem viņš varēs gūt papildu peļņu? Kāpēc Getliņi atsakās no šiem ienākumiem?
Mums interesē tikai biodegradablie atkritumi, no kuriem var ražot biogāzi un tālāk elektrību. 80% no mūsu ienākumiem veido elektrība. Tas ir mūsu biznesa galvenais uzsvars. Un pie viena atbrīvot teritoriju no nevajadzīgajiem atkritumiem, tādējādi par gadiem 10-15 pagarinot Getliņu mūžu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
