Iesaki rakstu: 
Tā sakrita, ka otrdien gan izlasīju ziņu lentās par bijušā "Dienas" galvenā redaktora Gunta Bojāra pretendēšanu uz sabiedriskās televīzijas ziņu dienesta vadītāja posteni, gan tviterī atradu "Vienotības" ģenerālsekretāra Arta Kampara jūsmīgo norādi uz šī paša mediju profesionāļa interviju man līdz tam nezināmajā vietnē "European Journalism Observatory".
Kā zināms no pēdējās publiskās patiesības versijas, Bojāra kungs gadiem ilgi principiāli un profesionāli vadīja laikrakstu "Diena", godīgi vēstīja patiesību pa labi, pa kreisi, nelocījās neviena priekšā un vismazāk jau nu to, kuru maizi ēda, bet, kad vairs galīgi nevarēja izturēt, šo pašu savu profesionālo un cilvēcisko principu dēļ ar lepni paceltu galvu pameta "Dienu" un nu ir gatavs jauniem profesionālajiem izaicinājumiem un jaunajā darbā ir tikpat būt tikpat principiāls, godīgs un profesionāls.
Taču, kaut daži reizēm to mēdz piemirst, internetam ir tāda slikta īpašība - tas ļauj bez īpašām grūtībām palūkoties atpakaļ uz to, kā viens un tas pats cilvēks ar vienām un tām pašām zināšanām, tikai ar atšķirīgiem ēstās maizes avotiem skaidro vienus un tos pašus faktus. Un, rau, kāds amizants salikums man sanāca attiecībā uz to pašu Bojāra kungu, neņemot vērā tikai jaunāko, advancēto patiesību, bet atsvaidzinot atmiņā arī iepriekšējās - pēdējo trīs gadu versijas. Tā sacīt, bez komentāriem.
Par ""Dienas" īpašniekiem Roulendiem"
"Mansmedijs.lv", 2011. gada 22. februāris: "Es nezinu, kādi īpašnieki te ir bijuši. Vai tie ir Roulendi, vai tie nav Roulendi? Shēmas var uzbūvēt jebkādas."
LETA, 2011. gada 12. oktobris: "Bojārs norādīja, ka laikraksta īpašnieku maiņa ir procesā, jo Koziols joprojām vēlas iegūt visus 100% laikraksta akciju un par šādu iespējamību veic pārrunas ar Roulendiem."
"European Journalism Observatory", 2013. gada 25. marts: "Sākumā uz to skatījos attālināti. Atceros, Baiba Rulle man jautāja, ko tu necepies par Roulendiem. Es atbildēju: kamēr man viņi netraucē, tikmēr necepšos."
Par citiem "Dienas" īpašniekiem
"Mansmedijs.lv", 2011. gada 22. februāris:
"- Tie, kas pieļauj, ka "Diena" patiesībā pieder trīs Latvijas oligarhiem ir tuvu vai tālu no patiesības?
- Es nezinu par pašreizējo momentu. Es varētu izteikt versiju, ka kaut kāda patiesība kādā brīdī bija.
- Šie trīs cilvēki varētu būt Andris Šķēle, Aivars Lembergs un Ainārs Šlesers?
- Jā, jā.
- Jūs domājat, ka tā jau ir pagātne?
- Es pieļauju, ka tā bija, taču šobrīd man nav tāda pamata to apgalvot. Bet bija viens brīdis, kad es par to varēju iedomāties. (..)
- Kas ir tie temati, par kuriem nerakstīs Dienas žurnālisti? Tātad viens no tiem ir "Dienas" īpašnieki...
- Tas arī ir vienīgais. Un pārējie temati ir tie, kas neinteresē lasītājus.
- Bet tad jau tie aizliegtie temati aiziet plašumā. Īpašnieks ir Šlesera draugs, valdē ir Šķēles, Lemberga cilvēki…
- Neviens nav teicis, ka mēs nerakstām par Šleseru. Un tas neaiziet pārāk plaši. Tad jau mēs necīnītos. Kāda jēga ir strādāt par žurnālistu, ja uz katra stūra ir pa mīnai? Tad jau nav vērts.
- Tad var teikt, ka jums nav mīnas, bet ir viena liela bumba, kurai nedrīkst pieskarties, jo tā var eksplodēt. Tas ir īpašnieks.
- Loģiski, ka par Koziolu, viņa darījumiem un nedarījumiem vai par parādiem mēs nerakstīsim."
LETA, 2011. gada 12. oktobris: "Viņam [Guntim Bojāram] ir grūti komentēt portālā "Pietiek.com" publicēto informāciju, ka "Dienas" patiesie īpašnieki vismaz brīdī, kad par tā kontrolpaketes īpašnieku 2010.gada vasarā formāli kļuva Viesturs Koziols, patiesībā bija politiķi Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs. Bojārs norādīja, ka viņam nav [pieejas] KNAB izmeklēšanas laikā iegūtajai informācijai, uz kuru atsaucas "Pietiek.com", tāpēc viņš nevar komentēt, vai patiesībai atbilst šādas ziņas. Vienlaikus viņš norādīja, ka viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka Koziolam pieder 51% akciju, bet par atlikušajiem 49% viņam precīzas informācijas nav."
"European Journalism Observatory", 2013. gada 25. marts: "Pēcpusdienā jau ieradās Viesturs Koziols. Vienas dienas laikā notika vērienīgi notikumi. Es domāju, akcionāri no situācijas izlīda perfekti. Ja pirms tam visu laiku bija runa, ka nezinām, kam pieder “Diena”, ar šo gājienu viņi parādīja Koziolu. (..) No vienas puses viņš šajā stāstā ir sliktais zēns, jo pārstāv valdi, īpašniekus, iespējams ir Šlesera cimds un rokas… Sliktais no mediju tīrības viedokļa. No otras puses Koziols izrādīja interesi par to, kā uzņēmumu attīstīt. Domāju, Viesturam bija dots laiks, kurā Bojārs jāpārbauda. Mēs kaut kādā ziņā sadziedājāmies. (..) Bet “Dienas” īpašniekiem traucēja, ka viņi ir trīs. Visi – rakstura cilvēki. Tas traucē vienoties. (..) Varu pateikt novērojumu līmenī. Atšķirība starp Aivaru un pārējiem ir tāda, ka viņam jau kaut kas ir. Šajā kompānijā viņš piedalās novērotāja statusā, viņam kauties, izcīnīt savu varu baigi nevajag."
Par īpašnieku dividendēm
LETA, 2010. gada 13. jūlijs: "Pašreiz "Dienas mediju" galvenais redaktors Guntis Bojārs neesot saņēmis nekādus signālus tam, ka jaunā laikraksta vadība vēlētos angažēt saturu par labu kādiem politiķiem. Atklātā vēstulē lasītājiem, kas publicēta laikraksta "Diena" portālā "diena.lv", Bojārs uzsver: "Tieši otrādi, "Diena" jo skaidrāk pasaka - mēs nebūsim neviena politiskā spēka pusē, bet kā medijs kalposim sabiedrībai, kas nozīmē vērtēt vienādi kritiski visus." Saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām tas ir īpaši svarīgi - neļaut politiķiem aptīt ap pirkstu cilvēkus, akcentē "Dienas mediju" galvenais redaktors."
"Mansmedijs.lv", 2011. gada 22. februāris: "Viens variants, kāpēc uzņēmēji kaut ko pērk, ir dividendes naudas izteiksmē vai nu otrs variants, ja mēs runājam par Šlesera, Lemberga Šķēles aizmuguri, tad tā ir politiskās dividendes. Bet kādas politiskās dividendes viņi ir dabūjuši? Nekādas."
"European Journalism Observatory", 2013. gada 25. marts: "Tas nebija tikai bizness. (..) Skaidrs, ka trijotnei vajadzīgas gan politiskās, gan ekonomiskās dividendes."
Par redakcionālo neatkarību
LETA, 2010. gada 6. augusts: ""Laikrakstā "Diena" viss ir kārtībā, un tas attīstīsies tā, kā tam jāattīstās saskaņā ar manu iepriekš izstrādāto koncepciju," tā pēc tikšanās ar jauno AS "Diena" kontrolpaketes īpašnieku Viesturu Koziolu biznesa portālam "Nozare.lv" atzina laikraksta "Diena" galvenā redaktora pienākumu izpildītājs Guntis Bojārs. Bojārs gan atzina, ka, iespējams, jaunais uzņēmuma īpašnieks varētu ieviest kādas korekcijas, bet ar to domātas "nevis politiskas intereses, bet gan žurnālistikas vai mediju attīstības idejas, jo katras jaunas asinis ienes savu skatījumu". (..) "Patlaban mobilizēju žurnālistus darbam pēc trīs mazāk auglīgām nedēļām. Ikvienam, kuram ir šaubas, vai liekas, ka "Dienā" ir "ēnaina vide", es uzsveru, ka esam profesionāli žurnālisti - ja uz mums mēģinās izdarīt spiedienu, mēs par to bļausim un uztrauksimies. Bet, kamēr nekas tāds nenotiek, mobilizējamies kvalitatīvam darbam," sacīja Bojārs."
LETA, 2010. gada 25. augusts: "Laikraksts "Diena" līdz šim ir spējis saglabāt un arī turpmāk saglabās redakcionālo neatkarību, biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra AS "Dienas mediji" galvenais redaktors Guntis Bojārs. "Protams, runas klīst. Šis ir ļoti jūtīgs laiks pirms vēlēšanām. Par šiem jautājumiem runā un daudz runā, bet šajā jomā nekas nav mainījies un arī nemainīsies," apgalvoja Bojārs. (..) No plašākiem komentāriem Bojārs atturējās, sakot, ka viņam ir daudz tiešo darba pienākumu, kuru pildīšanai viņš vēlas veltīt visu savu uzmanību, un viņam nav tik daudz laika, lai "visu laiku atbildētu uz žurnālistu jautājumiem"."
"Mansmedijs.lv", 2011. gada 22. februāris: "Es domāju, ka šis jautājums par to politiku, Šleseru, Lembergu, Šķēli - ja "Diena" nebūtu pavērsusies tik politiski, tad šobrīd tas viss nebūtu radījis "Dienai" tik lielus zaudējumus. Ja mēs būtu avīze, kas apkalpo Latvijas sabiedrību, nevis kaut kādas politiķu idejas, ja mēs būtu avīze, kas apkalpo Latvijas skolotājus, mediķus, tad politiskās pārmaiņas avīzei tik lielu ļaunumu nenodarītu."
Par savas aiziešanas iemesliem
"Pietiek.com", 2013. gada 9. janvāris: "Mani galvenie iebildumi ir pret uzņēmuma A/S "Diena" pārvaldību (valdes, padomes, akcionāru izpildījumā), kas notiek stihiski, neprognozējami un biznesam kaitējoši, pat neatkarīgi no tā, kas aiz visa tā stāv."
"European Journalism Observatory", 2013. gada 25. marts: "Pats gribēju attālināties no avīzes un vairāk strādāt ar “Hugo” projektu. Jā, tas būtībā bija mans plāns. Vienīgā atšķirība, kamēr nebija atnācis Kots, visi atbalstīja, teica – strādā, taisi budžetu. Pēc tam tas izrādījās nevajadzīgs. Es pat jautāju Gavaram, kā tad būs? Viņš teica, es nezinu, varu garantēt darbu līdz aprīlim. Pēc tam arī par sevi nezinu, viņš teica. Ja attīsti šādu projektu, tu nevari tā mētāties! Pirmās bija bažas, ka man samazinās algu. Tā nenotika. Vienīgais, kas nepatika, ka no jauna sāku darba attiecības ar pārbaudes laiku. Ja nebūtu spēlējis šo spēli iepriekš, ja nebūtu redzējis, kā viss tiek shēmots, es teiktu, forši – strādājam tālāk. Bet pārbaudes laiks, tas nebija adekvāti pret mani."
Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
