Grende Latvijas Televīzijā melojusi, apgalvojot, ka nav likusi noslepenot operas auditu
PIETIEK09.09.2013.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende pirmdienas rītā, uzstājoties Latvijas Televīzijā, meloja, apgalvojot, ka lēmums par Latvijas Nacionālās operas audita noslepenošanu "nav Kultūras ministrijas aicinājums". Tieši viņa, kā rāda šodien Pietiek publiskotais dokuments, pagājušā gada 1. jūnijā ir parakstījusi rīkojumu par audita rezultātu noslepenošanu.
Pietiek jau informēja, ka Jaunzemes-Grendes vadītā Kultūras ministrija noslepenojusi auditorkompānijas Ernst&Young Baltic veikto Latvijas Nacionālās operas plānošanas auditu. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad konstatēts, ka audita rezultāti varētu liecināt par labu līdzšinējai operas vadībai ar Andreju Žagaru priekšgalā.
Auditorkompānija Ernst & Young Baltic Nacionālās operas plānošanas auditu veica jau pagājušajā gadā, kad iepriekšējoreiz bija samilzis un ne ar ko nebeidzās kultūras ministres un operas vadītāja konflikts. Taču tad tā veikšanas fakts tikai tika pieņemts zināšanai un plašu sabiedrības interesi neizraisīja.
Savukārt tagad, sākoties jaunai diskusijai ap kultūras ministres lēmumu neņemt vērā konkursa komisijas lēmumu un atstāt Žagaru ārpus jaunās operas valdes, ministrijas vadībā, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, novērtēts veiktā audita rezultātu publicitātes potenciāls.
Ministre kopā ar padomdevējiem nonākusi pie secinājuma - situācijā, kad viņai jāpārmet Žagaram kā līdzšinējam operas vadītājam nesaimnieciska rīcība un necaurspīdīgas finanses, audita rezultātu publiskošanai šādam skaidrojumam varētu izrādīties ļoti "neērta".
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, audita rezultātiem nonākot atklātībā, Jaunzemei-Grendei nāktos atzīt, ka auditā nav tikuši atklāti kliedzoša nesaimnieciskuma fakti un ka operas vadība savā darbībā ņēmusi vērā tā rezultātus atbilstoši pašas ministres norādēm.
Tāpēc pieņemts lēmums audita rezultātus arī turpmāk atstāt ierobežotas pieejamības statusā, lai būtu oficiāls pamats to nenodošanai sabiedrībai pašlaik, kad nav īsti skaidrs, kura argumenti konfliktā izrādīsies spēcīgāki - Žagara vai Jaunzemes-Grendes.
Netieši to Pietiek atzina arī Jaunzemes-Grendes preses padomniece Ieva Līne: aizvadītajā nedēļā saistībā ar auditu viņa spēja paziņot tikai to, ka visi jautājumi šai saistībā esot uzdodami Kultūras ministrijas Juridiskajai nodaļai. Tā savukārt no jebkādas informācijas sniegšanas par audita rezultātiem atteicās.
Savukārt pati Jaunzeme-Grende nevēlējās atbildēt, kā vispār iespējams iepazīties ar audita rezultātiem. Pašlaik Pietiek ministrei jau ir nosūtījis oficiālu informācijas pieprasījumu, atteikuma gadījumā norādot uz vēršanos administratīvajā tiesā.
Pirmdienas rītā TV Grende par lēmumu noslepenot ziņojumu jau paziņoja, ka "tas nav Kultūras ministrijas aicinājums, tas ir Ernst&Young aicinājums. Šobrīd mēs esam uzrakstījuši vēstuli Ernst&Young un lūdzam viņus atslepenot un rādīt sabiedrībai".
Taču, kā rāda Pietiek šodien publiskotais dokuments, ministre meloja: tieši viņa pagājušā gada 1. jūnijā ir parakstījusi rīkojumu par audita rezultātu noslepenošanu.
Pietiek pagaidām nav izdevies no ministres saņemt skaidrojumu par iemesliem tik primitīviem un dokumentāli pārbaudāmiem meliem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
