Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Haoss Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir sasniedzis neredzētu līmeni - Pietiek šodien publicē trīs VID dokumentus, kuri uzskatāmi apliecina: vispirms VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule norāda vienu VID lēmumu apstrīdēšanas kārtību, tad paskaidrojumos tiesai mēģina no lietas iztiesāšanas izvairīties, norādot, ka viņas pašas norādītā apstrīdēšanas kārtība neesot pareiza, tāpēc lieta tiesā neesot izskatāma, līdz beigu beigās viņai nākas atvainoties par „pieļautajām kļūdām”.

Šis atgadījums ir saistīts ar VID ģenerāldirektores mēģinājumu slēpt kopš VID „reformu” sākuma darbā pieņemto finanšu policistu iegūto izglītību, tā netieši apstiprinot neoficiālo informāciju, ka Finanšu policijas pārvaldē, kur darbs prasa specifiskas zināšanas, pēdējos mēnešos esot pieņemti arī cilvēki ar pienākumiem neatbilstošu izglītību.

Ņemot vērā publiski izskanējušās aizdomas par Finanšu policijā no jauna pieņemamo darbinieku nepietiekamo kvalifikāciju finanšu noziegumu atklāšanas un apkarošanas jomā, Cīrulei divos „piegājienos” bija pieprasīta informācija par visiem VID Finanšu policijas pārvaldes darbiniekiem, kas pieņemti darbā laikā no pagājušā gada sākuma līdz šā gada 15. martam.

Par katru darbā jaunpieņemto darbinieku bija pieprasīts atklāt ne tikai vārdu un uzvārdu, jauno amatu un noteikto amatalgu, bet arī jaunā darbinieka izglītību – kāda, kur un kad iegūta. Sniedzot pārējo informāciju, ziņas par jauno finanšu policistu izglītību Cīrule sniegt atteicās, aizbildinoties, ka tās esot ziņas par fiziskās personas privāto dzīvi un līdz ar to ierobežotas pieejamības informācija.

Šī ir viena no arī iepriekš dažādu iestāžu izmantotajām atrunām, kā pamatot ziņu neatklāšanu par, iespējams, nepietiekami kvalificētu, uz pazīšanās vai cita pamata darbā pieņemtu amatpersonu izglītību.

Pēc šī Cīrules atteikuma saņemšanas Pietiek pārstāvis vērsās administratīvajā tiesā, pieteikumā norādot uz līdzīgu gadījumu jau pirms pieciem gadiem. Tad administratīvā rajona tiesa 2012. gada 12. jūnijā norādīja - judikatūrā skaidri atzīts, ka valsts amatpersonas tiesības uz privāto dzīvi bauda mazāku aizsardzību nekā tās personas tiesības uz privāto dzīvi, kura nav uzskatāma par valsts amatpersonu.

Tiesa minētajā spriedumā arī atzina, ka persona, kura ir kļuvusi par valsts amatpersonu, zaudē tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz informāciju par izglītību savas profesionālās darbības jomā, un minētā informācija vairs nav uzskatāma par informāciju par valsts amatpersonas privāto dzīvi, bet gan par vispārpieejamu informāciju.

Tiesas ieskatā sabiedrībai ir tiesības vērtēt valsts amatpersonas profesionalitāti un atbilstību ieņemamajam amatam, veidojot viedokli par konkrētās amatpersonas profesionalitāti, arī vadoties no ziņām par minētās amatpersonas izglītību, kas tiek izmantota viņas profesionālajā darbībā. Tādējādi tiek īstenota arī sabiedrības kontrole par valsts pārvaldes profesionalitāti un efektivitāti, kā arī valsts līdzekļu izlietošanas lietderību.

„Ņemot vērā augstākminēto, informācija par valsts amatpersonas izglītību viņas profesionālās darbības jomā nevar tikt uzskatīta par informāciju, kas ir paredzēta ierobežotam personu lokam saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu un ierobežotas pieejamības informāciju,” toreiz konstatēja tiesa.

Tiesa arī uzsvēra, ka valsts administrācijas darbinieki atšķirībā no privātā sektora darbiniekiem ir pakļauti zināmai sabiedrības interesei, lai nodrošinātu valsts pārvaldes caurspīdīgumu un atbildību. Tādējādi vispārīgi personas dati, kas reģistrēti sakarā ar valsts iestādes darbinieka profesionālo darbību, atrodas ārpus tiesību uz privāto dzīvi ietvariem. Tiesa minētajā spriedumā norādījusi, ka ir prettiesisks iestādes atteikums sniegt informāciju par konkrētās iestādes amatpersonas izglītību tās profesionālās darbības jomā.

Atsakoties sniegt ziņas par darbā pieņemto finanšu policistu izglītību, Cīrule ar savu parakstu bija apliecinājusi kārtību, kādā šis viņas lēmums apstrīdams: „Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmo daļu, Administratīvā procesa likuma 3.panta pirmo daļu, likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 22.panta pirmo daļu nodokļu maksātājam šo lēmumu par atteikumu sniegt informāciju ir tiesības viena mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas pārsūdzēt tiesā, iesniedzot pieteikumu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 189.pantam Administratīvās rajona tiesas tiesu namā pēc fiziskās personas deklarētās dzīves vietas adreses.”

Taču, kad tiesa ierosināja administratīvo lietu un pieprasīja VID paskaidrojumus, pēkšņi izrādījās, ka VID ģenerāldirektore ir „pārdomājusi” un tiesai jau skaidro kaut ko pilnīgi citu – ka tā pārsūdzēšanas kārtība, kuru viņa pati bija norādījusi, esot nepareiza un lieta tiesā tāpēc neesot izskatāma.

„Administratīvā procesa likuma 76.panta pirmajā daļā teikts, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. No minētā izriet, ka L.Lapsam sākotnēji bija jāvēršas Finanšu ministrijā kā augstākā iestādē. Ņemot vērā, secināms, ka pieteicējs nav ievērojis likumā noteiktas prasības informācijas atteikuma apstrīdēšanai,” – tāds bija jaunais VID ģenerāldirektores viedoklis par VID lēmuma apstrīdēšanu.

Tikai pēc Pietiek pārstāvja pieprasījuma VID ģenerāldirektore ir iestādes vārdā atvainojusies par „pieļautajām kļūdām”, norādot uz VID vadības atklājumiem normatīvo aktu jomā.

„Izvērtējot lietas materiālus, esam konstatējuši, ka, norādot VID 2017.gada 7.aprīļa lēmumā Nr.9.6-5/78 "Par informācijas sniegšanu” un 2017.gada 17.maija lēmumā Nr.9.6-5 123 "Par informācijas sniegšanu” šo lēmumu pārsūdzēšanas kārtību, VID ir pieļāvis tiesību normu neatbilstības. Tā kā Informācijas atklātības likuma 15.pantā norādītā VID lēmuma apstrīdēšanas kārtība, kas nosaka, kādā veidā ir apstrīdams atteikums sniegt informāciju (Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot sūdzību VID augstākā iestādē - Finanšu ministrijā), ir speciālā tiesību norma (salīdzinot ar likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 22.pantā noteikto VID pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību), tad minētajos lēmumos ir norādīta nekorekta VID lēmuma pārsūdzēšanas kārtība - sūdzību iesniedzot tiesā,” šos jaunatklājumus apraksta VID ģenerāldirektore.

Tiesa, līdz ar šo putrošanos VID vadībai joprojām veiksmīgi ir izdevies izvairīties no informācijas atklāšanas par jaunpieņemto Finanšu policijas darbinieku izglītību.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dažas atziņas pēc NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes

Foto1. Lai gan tā bija spriedzes pilna, tomēr tālu no Pastardienas. 2. Tajā pieņemtie lēmumi objektīvi nostiprina NATO militārās spējas un atbilst mūsu drošības interesēm. 3. Sen nebiju redzējis tādu vienprātību saistībā ar draudu un risku vērtējumu, tostarp Krievijas rīcības kontekstā.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft